Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Sabiedrībā

FKTK vadītājam nākamnedēļ, iespējams, nāksies atstāt amatu (7)

 
24.janvāris 2016  20:12

ASV amatpersonas prasījušas nomainīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Kristapu Zakuli, un, iespējams, nākamnedēļ viņam šo amatu nāksies atstāt, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Raidījums atzīmē, ka lielākā daļa no Latvijas bankām specializējas nerezidentu apkalpošanā. Nerezidentu depozītu apjoms pielīdzināms 40% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un nerezidentu naudas apgrozījums ir divas trešdaļas no kopējā banku finanšu apgrozījuma. Savukārt 80% nerezidentu depozītu nāk no bijušajām padomju valstīm, kur ir ļoti augsts korupcijas līmenis.

Vienlaikus raidījums norāda, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti secinājuši, ka FKTK nav bijusi ieinteresēta korupcijas gadījumu atklāšanā. Tostarp FKTK izstrādātajos noteikumos bankām nav novērsti naudas atmazgāšanas riski. OECD eksperti konstatējuši, ka banku pārstāvniecības ārvalstīs FKTK nepārbauda vispār. Arī bankās pārbaudes rīkojot reti, tādējādi palielinot finanšu nozieguma riskus.

Ziņojums bija satraucis valsts augstākās amatpersonas. Par banku uzraudzības problēmām ir ticis runāts divās Nacionālās Drošības padomes sēdēs. Trešo sasaukt nepaspēja, jo sasriga Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura uz laiku izpilda Valsts prezidenta pienākumus, TV3 apstiprināja, ka divi lielākie klupšanas akmeņi, kas palikuši līdz dalībai OECD, būtu korupcijas apkarošana un netīrās naudas atmazgāšana. Vienlaikus viņa nekomentēja, vai tiks sasaukta Nacionālās drošības padomes sēde par to, vai FKTK līdz šim darījusi pietiekoši, lai šo situāciju normalizētu.

Arī Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzina, ka nepietiekama banku uzraudzība varētu būt šķērslis, lai iestātos OECD. "Tie signāli, kas tiek saņemti politiskā līmenī, ir pietiekami Latvijas iestāšanās sarunām par dalību Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD jābūt pabeigtām līdz martam. Taču tam patraucēt varētu nepietiekama banku uzraudzība. Tā Latvijā bijusi tik vāja, ka starptautiskie naudas atmazgātāji mūsu bankās varējuši darboties netraucēti," teica Āboltiņa.

"Nekā personīga" vēsta, ka pēdējo pāris mēnešu laikā FKTK sākusi piemērot apjomīgus sodus bankām. Tostarp "Privatbank", kas bija iesaistīta Moldovas banku apzagšanā, atcēla valdes locekļus un uzlika divu miljonu eiro sodu. Savukārt "Trasta komercbankai" ierobežojusi naudas plūsmas.

Vienlaikus šāda rīcība sekoja jau pēc asā un principālā formā uzrakstīta OECD ekspertu ziņojuma. Tajā minēts, ka Latvijā bankas līdz šim uzraudzītas vāji. Galvenais atbildīgais par banku uzraudzību pēdējos trīs gadus ir Zakulis, tomēr, pēc raidījumā vēstītā, iespējams, nākamnedēļ viņam vajadzēs amatu atstāt.

Tāpat TV3 norāda, ka Latvija ir viens no pasaules finanšu centriem. Banku sektorā runā, ka caur Rīgu apgrozās 1% no visiem apgrozībā esošajiem ASV dolāriem. Latvijas bankas iecienījuši arī starptautiskie naudas atmazgātāji.

Savukārt Moldovas ielās pērnā gada maijā nerimās iedzīvotāju protesti. No valsts bankām bija pazudis viens miljards dolāru, izraisot nacionālās valūtas devalvāciju. ASV pētniecības birojs "Kroll" atklāja, ka liela daļa šīs naudas aizplūda uz ofšoriem caur trim Latvijas bankām – "Privatbank", "Latvijas pasta banku" un "Aizkraukles banku". Šo darījumu dēļ FKTK Ukrainas pilsoņu kontrolētajai "Privatbank" uzlika divu miljonu eiro sodu un nomainīja visus valdes locekļus. "Latvijas pasta bankai" un "Aizkraukles bankai" sodi nav piemēroti.

Raidījums min, ka arī iepriekš caur Latvijas bankām brīvi ceļojuši līdzekļi starptautiskajiem kukuļdevējiem, narkotiku tirgotājiem un krāpniekiem. Cietumā līdz nāvei nomocītā finansista Sergeja Magņitska lietā Krievijas krāpnieki bija izmantojuši "Rietumu banku", "Trasta komercbanku", "GE Money bank", "Privatbank" un "Aizkraukles banku". Kazahstānas baņķieris Muhtars Ablijazovs savu darbavietu apzagšanai un naudas nosūtīšanai uz ofšoriem bija izmantojis "Trasta komercbanku" un "AB.LV" banku.

Tostarp 2012.gadā ASV bankai "Wachovia" nācās samaksāt 160 miljonu dolāru sodu, jo tā tika pieķerta īstenojot Meksikas narkodarboņu darījumus. Lietā bija iesaistīta Valērija Belokoņa "Baltijas International bank". Daži norēķini bija gājuši arī caur "Hansabank", "Aizkraukles banku", "Baltijas Trasta banku", "Rietumu banku", "Parex banku" un "Trasta komercbanku".

Tāpat jaunākā informācija pienāca no Krievijas opozīcijas līdera Aleksandra Navaļnija. Savā filmā "Čaika" viņš vaino Latvijas kredītiestādes Krievijas ģenerālprokurora Jurija Čaikas ģimenes biznesa sakārtošanā.

"Nekā personīga" norāda, ka pērn decembrī FKTK locekļus pratināja Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, kurā viņi tika izjautāti par to, kādēļ līdz šim pat pēc starptautisko skandālu atmaskojumiem bankas tikušas cauri ar simboliskiem sodiem.

Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners toreiz komisijā atzina, ka Latvijas reputācija starptautiski ir diezgan vāja. "Mūsu reputācija starptautiski ir diezgan vāja. Un šī vājā reputācija pārvēršas izmaksās un šīs izmaksas tiek pārceltas uz uzņēmējdarbības vidi valstī. Es gribētu teikt, ka daļā banku līdz šim nav pat elektronisko informācijas sistēmu, kas veltīta cīņai ar naudas atmazgāšanu. Un līdz šim laikam nav prasību par personāla apmācību. EDSO [Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas] ekspertu ziņojumā rakstīts, ka esošie sodi un uzraudzības sistēma nav varējusi novērst lielus naudas atmazgāšanas gadījumus. Banku uzraugs par tiem sācis interesēties tikai pēc publikācijām presē. (..) Mēs atceramies, ka bija jau kādu laiku atpakaļ gadījumi ar bankām ar Multibanku, kurām Amerikas Savienotās valstis norādīja – ja mēs esam partneri, līdzvērtīgi partneri, tad ir šie jautājumi, uz kuriem OECD skatās ļoti nopietni. Ir mazāk pievērsta uzmanība, kāda nauda caur šīm bankām iziet, vai tā ir likumīga, vai tās nav kādas institūcijas, kas ir melnajos sarakstos," klāstīja Kušners, apgalvojot, ka par šiem jautājumiem runāts gan Nacionālās drošības komitejā, gan Nacionālās rošības padomē.

Savukārt Zakulis stāsta, ka viņam ar ekspertiem bijuši strīdi. Viņš aizstāvējis viedokli, ka banku pārstāvniecības pārbaudīt nevajag, jo tās pēc likuma nevar veikt finanšu operācijas.

"Mēs norādījām to mūsu pieeju, ka sakarā ar to, ka tur netiek pieņemti lēmumi, mēs centrālajā birojā pārliecināmies, ka šī pārstāvniecība klientus tiešā veidā neapkalpo, nepiedalās lēmumos par biznesu, riska līmeņiem, tāpēc mēs iztiekam ar pārbaudēm centrālajos birojos. Viņu ieteikums bija no sirds iekļaut arī šeit klātienes pārbaudes. Tā kā mēs esam sastādījuši pasākumu plānu, kā mēs cik pirmajā, otrajā un trešajā, lai aptvertu gandrīz visas no šīm pārstāvniecībām. Tas nozīmē, ka mūsu ekspertiem būs iespēja pabraukāt pa dažādām interesantām pilsētām. Nu tas tāds interesants piemērs," raidījumam teica Zakulis, kā piemērus minot pilsētas Krievijā, kas ir tālu Sibīrijā.

"Nekā personīga" rīcībā esošās ziņas liecina, ka Zakuļa strīdi ar OECD ekspertiem noveduši pie tā, ka ASV amatpersonas pieprasījušas Zakuli nomainīt. Šobrīd FKTK vadītājam esot dots laiks aiziet ar godu pašam. Tostarp Saeimā ir deputāti, kas par Zakuļa nomaiņu ir gatavi lemt jau kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Tostarp TV3 norāda, ka OECD septembra asais ziņojums licis arī paplašināt Latvijas iestāšanās sarunu delegāciju, jo kļuvis skaidrs, ka līdzšinējā sastāvā Latvija sarunas nepabeigs. Tad arī piesaistīta Finanšu ministrija, kur jau iepriekš saņemti diplomātiski un mazāk diplomātiski amerikāņu brīdinājumi, ka viņi nepacietīs līdzšinējo Latvijas banku uzraugu maigo attieksmi pret bankām.

"Protams, mūsu starptautiskie partneri to ir norādījuši, ka Latvijai ir problēmas ar finanšu sektora pārraudzību. Diezgan nopietni ir bijuši mājieni," sacīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašedradens.

"Tam ir globāls konteksts šobrīd. Cīņai pret noziedzīgu līdzekļu atmazgāšanu banku sektorā. Pirmie ir amerikāņi, kuri pastiprinājuši cīņu pret terorismu, tā kā mūsu Amerikas kolēģi to ir norādījuši, ka jaunā vēstniece stājoties amatā, nozīmēja stiprināt Latvijas banku sektoru. Es esmu piedalījies virknē konferenču, kur arī ir skatīta tiešām šī te Latvijas situācija. Tā kā, ja mēs konkrēti runājam, tad tā ir vēstniece, protams, un arī ir arī dažāda veida Amerikas institūcijas, kas uzrunājušas Latvijas amatpersonas," teica Ašeradens.

OECD ziņojums arī kritizē naudas atmazgāšanas novēršanas Kontroles dienestu. Arī tā darbs nav bijis efektīvs, jo banku ziņojumi un starptautisko organizāciju un institūciju ziņojumi Latvijai nav noveduši pie personu saukšanas pie atbildības. Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka tur ne tik daudz vainojams Viestura Burkāna vadītais Kontroles dienests, cik policijas mazspēja.

 "Valsts policijā es saredzu būtiskus trūkumus šajā izmeklēšanā. Tur nav kapacitātes,nav nepieciešamās arī profesionalitātes šajos jautājumos. Šie ir atsevišķi gadījumi, bet jābūt sistēmiskai pieejai," teica Latkovskis.

Zakulis FKTK vadībā stājās 2012.gada 12.janvārī.

FKTK nodarbojas ar Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, kā arī privāto pensiju fondu uzraudzību. Komisija sāka darbu 2001.gada 1.jūlijā.

BNS / Foto: Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS