Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Bizness

Reirs par VID amatpersonu ienākumiem runās ar iestādes vadību, ģenerālprokuroru un KNAB (15)

 
25.janvāris 2016  15:34

Ņemot vērā izskanējušo informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas izmeklētāju iespējamajām nelikumīgajām darbībām, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) plāno šo situāciju pārrunāt ar VID vadību un par iekšējo kontroli atbildīgajiem darbiniekiem.

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tāpat ministrs plāno izskanējušo informāciju pārrunāt ar ģenerālprokuroru, kā arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, lai pret iespējamajām vainīgajām personām vērstos likumā noteiktajā kārtībā.

Reirs atzina, ka izskanējusī informācija ir satraucoša, tā neatgriezeniski grauj iestādes reputāciju, kā arī met ēnu uz darbinieku godprātīgu attieksmi pret pienākumu pildīšanu.

"Šādas iespējamās nelikumības nav pieļaujamas iestādē, kuras uzdevums ir sekmēt godprātīgu nodokļu nomaksu un veselīgu konkurenci uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc no savas puses esmu pieprasījis VID vadībai nekavējoties ziņot par VID amatpersonu ienākumu detalizētajām pārbaudēm un kontroli, kā arī par iespējamo risku novēršanu," sacīja finanšu ministrs.

Viņš atzina, ka, stājoties finanšu ministra amatā, viena no viņa prasībām bija stiprināt dienesta iekšējo kontroli, preventīvi novēršot iespējamos interešu konfliktus un korupcijas riskus, kā arī veikt pastāvīgu un pastiprinātu VID amatpersonu ienākumu deklarāciju kontroli.

Tādējādi ministrs ir uzdevis nekavējoties ziņot par šo uzdevumu izpildi un pieprasījis VID vadībai sniegt informāciju par veiktajiem ieņēmumu un izdevumu kontroles pasākumiem attiecībā uz VID darbiniekiem laika periodā no 2014.gada līdz 2016.gadam, ietverot VID rīcībā esošo risku analīzes sistēmu uzrādītās konkrētās kontroles pasākumiem pakļaujamās amatpersonas un šo amatpersonu pārbaužu rezultātus šajā laika periodā.

Tāpat Reirs ir uzdevis sniegt informāciju par konkrētiem turpmāk plānotajiem pasākumiem attiecībā uz VID amatpersonu kontroli.

Ar tiesībsargājošo institūciju vadītājiem ministrs plāno pārrunāt līdz šim paveikto, lai tiktu novērsta šāda rīcība no valsts amatpersonu puses.

Reirs atgādināja, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai jau pastiprināta uzmanība tika pievērsta pēc 11.Saeimas vēlēšanām. Tāpēc Saeima veica virkni grozījumu likumos, kas tiesībsargājošajām iestādēm ļauj sekmīgāk vērsties pret šādiem pārkāpumiem. Tāpat, lai preventīvi mazinātu šādus pārkāpumus VID, tika mainīta VID vadības struktūra, izveidojot iekšējās kontroles dienestu, kas pārrauga dienesta spēka struktūras.

Jau ziņots, ka daudzi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, vēsta LTV raidījums "de facto", kas analizējot izmeklētāju deklarācijas.

Raidījums analizējis 101 izmeklētāja deklarāciju. Trešdaļas jeb 33 personu uzrādītā informācija satur datus, ko, raidījuma ieskatā, var uzskatīt par satraucošiem - skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

Piektdaļai izmeklētāju, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro, esot skaidras naudas uzkrājumi, visbiežāk - ap 10 000 eiro jeb aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi.

Savukārt 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus, visbiežāk - no vecākiem. Vēl vairāki spējuši citām personām izsniegt lielus aizdevumus, iepriekš šo summu glabājot skaidrā naudā.

Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, "de facto" analizējis arī 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pašu atalgojumu kā VID izmeklētāji. No ministrijas darbiniekiem tikai 5% bijuši skaidras naudas uzkrājumi, no tiem daļai - tikai dažu simtu eiro apmērā. Turklāt FM darbinieki deklarācijās neuzrāda arī laimestus azartspēlēs, ikgadējus dāvinājumus un lielus aizdevumus, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā.

Raidījums norāda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izlases veidā ik gadu pārbauda tikai līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa secinājusi, ka "valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudes kopumā nenotiek".

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS