Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-4°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Sabiedrībā

VID amatpersona: Daudzi izmeklētāji nav pelnījuši sakāpināto negatīvo interesi (47)

 
25.janvāris 2016  21:37

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie izmeklētāji, kuru amatpersonu deklarācijās parādās aizdomīgi lieli naudas uzkrājumi, tādējādi raisot aizdomas par koruptīvām darbībām, nav pelnījuši pārmetumus, šādu viedokli LTV pauda VID Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe.

VID Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe: "Pēc raidījuma "De facto" daudzi cilvēki, uz kuriem tagad krīt aizdomas, saņem pārmetumus vai sakāpinātu negatīvu interesi, ko viņi nav pelnījuši."

VID Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe: "Pēc raidījuma "De facto" daudzi cilvēki, uz kuriem tagad krīt aizdomas, saņem pārmetumus vai sakāpinātu negatīvu interesi, ko viņi nav pelnījuši."

"Pēc raidījuma "De facto" daudzi cilvēki, uz kuriem tagad krīt aizdomas, saņem pārmetumus vai sakāpinātu negatīvu interesi, ko viņi nav pelnījuši," sacīja Ceipe.

Tikmēr jautāts, vai kā augsta amatpersona viņš veic pakļauto darbinieku likumīgu ienākumu pārbaudi, Ceipe atbildēja izvairīgi, norādot, ka kontrolei jābūt "no divām pusēm". "Katru gadu izvēles kārtībā ielūkojos publiskajā datu bāzē, un protams, ka visus nevaru pārbaudīt. Kopumā šai kontrolei būtu jābūt no divām pusēm. Katram ir radinieki, kas var atstāt mantojumu, tas nenozīmē, ka darīšana ir ar koruptīvu darbību. Taču ir otrs faktors - VID amatpersonas ikdienas pienākumu izpilde, šeit jānotiek kontrolei pār lēmumiem, pārbaudot, cik caurspīdīgi tie ir. Turklāt jāatceras, ka uzraudzību veic arī prokuratūra," sacīja Ceipe.

Kā ziņots, VID vadība šodien līdz darbadienas beigām nesniedza oficiālu komentārus par VID Finanšu policijas izmeklētāju iespējamajām nelikumīgajām darbībām.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) plāno šo situāciju pārrunāt ar VID vadību un ar iekšējo kontroli atbildīgajiem darbiniekiem. Tāpat ministrs plāno izskanējušo informāciju pārrunāt ar ģenerālprokuroru, kā arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, lai pret iespējamajām vainīgajām personām vērstos likumā noteiktajā kārtībā.

Ministrs ir uzdevis nekavējoties ziņot par šo uzdevumu izpildi un pieprasījis VID vadībai sniegt informāciju par veiktajiem ieņēmumu un izdevumu kontroles pasākumiem attiecībā uz VID darbiniekiem laika periodā no 2014.gada līdz 2016.gadam, ietverot VID rīcībā esošo risku analīzes sistēmu uzrādītās konkrētās kontroles pasākumiem pakļaujamās amatpersonas un šo amatpersonu pārbaužu rezultātus šajā laika periodā.

Tāpat Reirs ir uzdevis sniegt informāciju par konkrētiem turpmāk plānotajiem pasākumiem attiecībā uz VID amatpersonu kontroli.

Jau ziņots, ka daudzi VID strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, vēsta LTV raidījums "De facto", kas analizējot izmeklētāju deklarācijas.

Raidījums analizējis 101 izmeklētāja deklarāciju. Trešdaļas jeb 33 personu uzrādītā informācija satur datus, ko, raidījuma ieskatā, var uzskatīt par satraucošiem - skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

Piektdaļai izmeklētāju, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro, esot skaidras naudas uzkrājumi, visbiežāk - ap 10 000 eiro jeb aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi.

Savukārt 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus, visbiežāk - no vecākiem. Vēl vairāki spējuši citām personām izsniegt lielus aizdevumus, iepriekš šo summu glabājot skaidrā naudā.

Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, "De facto" analizējis arī 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pašu atalgojumu kā VID izmeklētāji. No ministrijas darbiniekiem tikai 5% bijuši skaidras naudas uzkrājumi, no tiem daļai - tikai dažu simtu eiro apmērā. Turklāt FM darbinieki deklarācijās neuzrāda arī laimestus azartspēlēs, ikgadējus dāvinājumus un lielus aizdevumus, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā.

Raidījums norāda, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izlases veidā ik gadu pārbauda tikai līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa secinājusi, ka "valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudes kopumā nenotiek".

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS