Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Runā Rīga

Nesenās pagātnes laboratorija – izstāde "Pazudis arhīvā" Rīgas Mākslas telpā (1)

 
27.janvāris 2016  15:02

Par sākuma punktu izstādei „Pazudis arhīvā” kļūs gan personiski arhīvi, gan institūciju krājumi. Izstādē aicināti piedalīties 27 latviešu un ārvalstu mākslinieki, kas savos darbos pielieto atšķirīgas metodes arhīva materiālu pētīšanai un interpretēšanai. Izstādes kodolu, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīva tuvplānu, veidos vairāku mākslinieku un kuratoru sadarbības projekti, kā arī atsevišķu mākslinieku darbi. Izstādi rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība.

Tausa Makačeva, Virve, 2015.

Tausa Makačeva, Virve, 2015.

Īpaši izstādei tapuši vairāki jauni darbi, to vidū vienas no Latvijas spilgtākajām jaunajām māksliniecēm - Viktorijas Ekstas instalācija „Juglas dārgumi”, kas balstās uz kādā daudzstāvu mājas dzīvoklī atrastu privāto arhīvu pētījumu. Šo arhīvu veido 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tapušu albumu un diapozitīvu kolekcijas. Darbā māksliniece iepazīstinās skatītājus ar arhīva saturu, pievēršot uzmanību atsevišķām detaļām, tā iezīmējot akcentus un analizējot atrastā arhīva materiālus plašākā kultūras, sociālā un vēsturiskā kontekstā.

Savukārt māksliniece Laura Prikule savu izstādes darbu veidojusi uz Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīva pētījumu pamata, formulējot tēzi, ka Latvijas mākslas vidi var salīdzināt ar ekosistēmu, kurā idejas, institūcijas, mākslinieki, kuratori un skatītāji pastāvīgi aug un ir savstarpēji saistīti procesos un mijiedarbībā.

Ārvalstu mākslinieku vidū ir arī dagestāņu/krievu māksliniece Tausa Mahačeva, kuru interesē vietējā – Dagestānas – mākslas vide un sekas, kas radušās, tai nonākot konfrontācijā ar globalizēto mākslas pasauli. Viņas darbā pa virvi no vienas aizas malas uz otru tiek pārnests kāda Dagestānas muzeja krājums. Kad mākslas darbus redz karājamies virs bezdibeņa, kur to balansēšanu nodrošina tikai viena cilvēka veiklība, saasinās jautājumi par nelielu un no mākslas centriem attālu reģionu vietējo mākslas kolekciju un līdz ar to – vēstures nozīmi un nākotni.

Izstādē aicināti piedalīties latviešu un ārvalstu mākslinieki - Alberto Baraya (Kolumbija), Ivars Drulle (Latvija), Viktorija Eksta (Latvija), Inga Erdmane (Latvija), Traģisko pētījumu centrs (Kaspars Groševs, Ainārs Kamoliņš, Daiga Kažociņa, Latvija), Maryam Jafri (Pakistāna/ASV), Zilvinas Landzbergas (Lietuva), Taus Makhacheva (Dagestāna, Krievijas Federācija), Agniezska Polska (Polija), Laura Prikule (Latvija), Pasi un Mammu Rauhala (Somija), Tanel Rander (Igaunija), Laura Feldberga un Jānis Borgs (Latvija), Kristaps Epners un Aiga Dzalbe (Latvija), Kristaps Grundšteins un Līga Lindenbauma (Latvija), Haralds Matulis un Ieva Saulīte (Latvija), Nasrin Tabatabai and Babak Afrassiabi (Irāna/Nīderlande), Jevgeni Zolotko (Igaunija). Tiks izstādīta arī indonēziešu mākslinieka Radena Saleha darba „Lauvu medības” (1840) no Rīgas Biržas kolekcijas interpretācija.

LLMC arhīvā tiek uzkrāta un papildināta informācija par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem, sākot ar 20. gs. 60. gadiem līdz mūsdienām. Arhīva pirmsākumi meklējami 90.gadu sākumā, kad Latvijā līdzīgi citām postsociālisma valstīm Austrumeiropā, Centrāleiropā un Centrālāzijā tika nodibināts Sorosa Mūsdienu mākslas centrs – Rīga (SMMC – Rīga), kas atbalstīja laikmetīgās mākslas norises un to dokumentēšanu. 2000. gadā SMMC - Rīga pārtrauca darbību un tika izveidota neatkarīga organizācija - Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kas pārmantoja gan SMMC - Rīga arhīvu un tajā uzkratās liecības, gan arī turpina aktīvu izstāžu veidošanas darbību. Šobrīd arhīva materiāli ir daļēji digitalizēti un tiek izmantoti pētniecībā, kas īstenojas gan izstādēs, gan publikācijās.

Izstādes norisi atbalsta EEZ finanšu instruments, LR Kultūras ministrija, Valsts Kultūrakapitāla fonds, Rīgas dome, ABLV Charitable Foundation, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslinieku savienība.


Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
Regīna Zommere / Publicitātes foto






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS