Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
112

Pērn darba vietās bojā gājuši 26 cilvēki, tomēr šādu nelaimes gadījumu skaits samazinās

 
27.janvāris 2016  22:33

Pērn darba vietās notikuši 26 letāli nelaimes gadījumi, kas gan kopumā ir mazāk nekā iepriekšējos gados, šodien preses konferencē stāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Kopumā 2015.gadā VDI reģistrējusi 1682 nelaimes gadījumus darba vietās, no kuriem 164 bija smagi, bet 26 letāli. Savukārt pārējie nelaimes gadījumi nav bijuši smagi.

Lūsis gan atzīmēja, ka, salīdzinot ar citām valstīm, vieglo negadījumu skaits ir mazs un tas varētu liecināt par to, ka darbinieki šādus gadījumus slēpj. Viņš piebilda, ka reģistrētajai statistikai attiecībā uz šiem nelaimes gadījumiem būtu jābūt lielākai.

Pērn visvairāk smagu un letālu nelaimes gadījumu notika apstrādes rūpniecībā - 46 gadījumi. Savukārt būvniecības nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē pērn reģistrēti 28 smagi un letāli nelaimes gadījumi katrā. Piemēram, būvniecības nozarē pērn reģistrēti divi bojāgājuši strādnieki, kas ir vismazākais skaits kopš 2007.gada, kad, piemēram, darba vietā bojā gāja 21 šajā nozarē strādājošais. Tāpat lauksaimniecībā un mežsaimniecībā pērn šādi nelaimes gadījumi reģistrēti 18. Kopumā gan arī šajās nozarēs šādu nelaimes gadījumu skaits samazinās.

Lūsis arī atzīmēja, ka kopumā pērn darba vietās reģistrēti 74 nāves gadījumi, proti, 48 ir bijušas tā saucamās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārēja veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, tomēr darbs kopumā cilvēka veselības stāvokli ir ietekmējis. Šim rādītājam pēdējos gados ir bijusi tendence pieaugt.

Kopumā no visiem "dabīgajā nāvē" darba vietā mirušajiem cilvēkiem, 92% bijuši vīrieši. Viņi strādājuši tādās nozares kā transports un uzglabāšana, būvniecība, apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība.

Lūsis pieļāva, ka dabīgās nāves cēloņi ir neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola lietošana, enerģijas dzērienu lietošana, sēdošs darbs un mazkustība, fiziska un garīga pārslodze.

Kā stāstīja VDI direktors, trīs ceturtdaļas no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo šie nelaimes gadījumi notikuši vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Kopumā 54% gadījumu smagu un letālu nelaimes gadījumu cēlonis bijis nedroša cilvēka rīcība, proti, paviršas attieksmes vai alkohola dēļ. Savukārt 23% šo nelaimes gadījumu notikuši darba organizācijas un ar to saistītu trūkumu dēļ.

Viņš aizrādīja, ka katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā.

Tāpat, runājot par smagu un letālu negadījumu darba vietā statistiku, VDI direktors stāstīja, ka 77% no cietušajiem bijuši vīrieši, kā arī 40% no cietušajiem darba stāžs bijis līdz vienam gadam. Savukārt 27% cietušo darba stāžs bijis no gada līdz trim gadiem, bet tikai 2% cietušo darba stāžs bijis virs 20 gadiem. Lūsis atzīmēja, ka darba devējiem liela uzmanība ir jāpievērš tieši jauno darbinieku apmācībai.

Savukārt visbiežāk cietuši transportlīdzekļu vadītāji, dažādu iekārtu operatori, būvstrādnieki, kā arī palīgstrādnieki.

Pērn darba vietā bojā gājuši 26 cilvēki, tomēr šādu nelaimes gadījumu skaits samazinās - video:



LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS