Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
112

Ķuzis: Policistiem jāpiestrādā pie varmāku nošķiršanas (6)

 
27.janvāris 2016  23:18

Policistiem esot vairāk jāpiestrādā pie varmāku nošķiršanas, šodien Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona sanāksmē pauda VP priekšnieks Ints Ķuzis.

VP priekšnieks Ints Ķuzis.

VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Iedzīvotājiem ir jāskaidro iespēja izolēties no sadzīves varmākas ne tikai ar tiesas, bet arī ar policijas lēmumu, tādējādi novēršot vardarbību sadzīvē.

Viņš Jelgavā notikušajā sanāksmē par 2015.gada darba rezultātiem, iepazinies ar reģiona statistiku, uzsvēra, ka policistiem vairāk uzmanības jāpievērš tam, kā un kāpēc iedzīvotāji izmanto vai neizmanto iespēju lūgt policijas lēmumu par tūlītēju nošķiršanu, kas personai, kura rada draudus, liek atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona.

Šādu lēmumu pieņemšana iespējama ne tikai tiesā, bet arī policijā, un, viņaprāt, policijā šī iespēja tiekot izmantota nepietiekami.

Kā liecina VP Zemgales reģiona pārvaldes statistika par pagājušo gadu, pērn policijas darbinieki reģionā pieņēmuši 22 lēmumus par nošķiršanu, bet tiesas - 117 lēmumus, no kuriem 31 gadījumā pēcāk sākts kriminālprocess, jo agresīvā persona pārkāpusi šādu lēmumu.

Ķuzis uzskata, ka tam ir tieša saistība ar sadzīves vardarbības draudiem un to nonākšanu līdz noziegumam. Šo datu apspriešana sanāksmē izvērtās konstruktīvā reģiona struktūrvienību vadītāju diskusijā.

VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs un Kārtības policijas biroja priekšnieks Andris Zellis analizēja, ka iedzīvotāji paši vairāk izvēloties tieši tiesas lēmumu, nevis policijas, jo tas saistīts ar to, ka tieši tiesas lēmuma pārkāpšana noved pie kriminālprocesa, bet ar policijas lēmumu tā neesot. Tāpat no tiesas lēmuma par nošķiršanu daudzi vēlāk nonāk pie laulības šķiršanas un mantas dalīšanas procesa.

Policijas lēmums par nošķiršanu ir līdzeklis tūlītēju draudu novēršanai, savukārt tiesas lēmums jau esot ilgtermiņa risinājums, skaidroja Zellis.

Ķuzis, piekrizdams, ka šā lēmuma iniciatīvai jānāk no apdraudētās personas, ieteica tomēr vairāk strādāt ar cilvēkiem, lai viņi apdomātu tādu iespēju, jo tieši sadzīves vardarbība sākotnēji esot pamatā daudziem smagiem kriminālnoziegumiem, kam piekrita arī VP Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Juris Staļģevics.

Ķuzis norādīja uz statistikas īpatnībām, ka, piemēram, Jelgavā neesot bijis neviena tāda policijas lēmuma, savukārt lielākā daļa reģionā pieņemto policijas lēmumu par nošķiršanu esot Tukuma un Aizkraukles iecirkņos.

VP Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs pastāstīja, ka Tukumā izvērtēti divi kavēkļi - policistu bažas šāda lēmuma pieņemšanā, kas nozīmē arī lemt, kuru personu no kuras nošķirt, kā arī iedzīvotāju izvairīgumā, pietiekami nenovērtējot sadzīves vardarbības riskus. Sākotnēji šo lēmumu pieņemšanā piedalījušies iecirkņa inspektori, kas pazīst daudzus iedzīvotājus, bet ar laiku patruļpolicijas darbinieki kļuvuši patstāvīgāki šo lēmumu pieņemšanā, savukārt cietušajiem tādu vardarbīgu konfliktu izskatīšanā policisti liek parakstīties par to, ka viņi atsakās no šādas nošķiršanas iespējas, un tas dažkārt liekot apdomāties.

Diskusijā iesaistījās arī Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags, kurš skaidroja, ka arī viņa dienestam bieži esot izsaukumi uz sadzīves konfliktiem. Viņš apstiprināja, ka daudzos gadījumos paši izsaucēji dodot priekšroku tiesas lēmumam, nevis policijas, turklāt esot jāņem vērā arī tāds apstāklis, ka Jelgavā ir atskurbtuve, un kādā konfliktā apdraudētā persona bieži aprobežojas ar to, ka, ja agresīvais konfliktētājs būs izolēts atskurbtuvē, ar to pietikšot.

Tomēr Vanags atzina, ka pašvaldības policijas praksē pērn pieņemts viens lēmums par nošķiršanu un tas esot bijis gadījumā, kad agresīvā persona nemaz nebija alkohola reibumā. Viņaprāt, iedzīvotāji izvēlas tiesas lēmumu, jo tam ir tālejošākas sekas.

Staļģevics piebilda, ka šo statistiku iespaidojuši arī tādi gadījumi, kad izsaukums bijis uz sadzīves konfliktu, taču lēmuma par nošķiršanu vietā ir klasificēts noziegums, sākts kriminālprocess, un tad šāds gadījums jau nonākot citā statistikā.

Ķuzis piekrita šiem apstākļiem, taču aicināja kolēģus vairāk uzmanības pievērst gan šādu policijas lēmumu iespējai, gan sadzīves vardarbībai kā tādai, jo tā patlaban esot pats izplatītākais noziedzības risks Latvijā.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS