Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Esi vesels

Kas ietekmē bērna piedzimšanas svaru - mammas svars, ēšanas paradumi vai ģenētika (7)

 
30.janvāris 2016  09:26

Vai tiešām ar ēdienu vien ir iespējams ietekmēt to, cik liels mātes miesās izaugs mazulis? Par to, kādi faktori nosaka vēl dzemdē augošā bērna jeb augļa svaru, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes ārste ginekoloģe Zane Krastiņa.

Tikai sievietes uzturs vien neietekmē augļa svaru. Nozīmīgākie ir citi faktori – iedzimtība, topošās mammas veselības stāvoklis un arī bērna dzimums.

Tikai sievietes uzturs vien neietekmē augļa svaru. Nozīmīgākie ir citi faktori – iedzimtība, topošās mammas veselības stāvoklis un arī bērna dzimums.

„Neēd tik daudz – piedzims liels bērns!” topošās māmiņas brīdina draudzenes. „Re, kāds brašulis piedzima!” par brangu jaundzimušo priecājas jaunās ģimenes radu tantes. Par lielu uzskata mazuli, kas piedzimst virs 4500 gramiem smags. Bērns ar pazeminātu svaru ir iznēsāts mazulis ar svaru zem 2500 gramiem. Kas ietekmē bērna dzimšanas svaru, un vai tiešām tam ir sakars ar apēsto arbūzu un ābolu daudzumu?

Mazuļa svaru neietekmē tikai uzturs
Visā pasaulē augļa izmēru problēma ir ārkārtīgi aktuāla tēma. Bērns neaug un ir par mazu vai arī aug pārāk liels, kas arī nav labi. Ēdiena pārbagātība un vieglā pieejamība, mammas liekais svars vai tieši otrādi – nepietiekami daudz līdzekļu, lai nopirktu pilnvērtīgu pārtiku, ietekmē arī nedzimušā bērna veselību. Tomēr uzturs vien nav noteicošais faktos, kas iespaido augļa izmērus.

Vislielākā ietekme uz vesela mazuļa izmēriem ir iedzimtības faktoram – ja viens vai abi vecāki ir liela auguma, tad ir pavisam normāli, ja arī auglis ir liels. Tāpat nozīme ir etniskajai grupai. Zināms, ka afrikāņu un spāņu izcelsmes vecākiem ir lielāki bērni nekā eiropiešiem. Mazuļa izmēru ietekmē arī dzimums – puikas parasti dzimst lielāki nekā meitenes. Ir uzskats, ka katrs nākamais bērns pasaulē nāk lielāks par iepriekšējo, tomēr, kā stāsta Zane Krastiņa, nopietni pētījumi šādu tendenci neapstiprina: „Lielāks bērns var būt dažādu iemeslu dēļ – bērna tēvs ir cits partneris, mainījies mammas veselības stāvoklis vai ir citi iemesli.”

Mammas svara problēmu ietekme uz bērna veselību
Gan pasaulē, gan arī Latvijā aktuāla ir liekā svara problēma. Vēl pirms dažiem gadiem Latvija bija 10. vietā visu Eiropas Savienības valstu vidū saistībā ar ēšanas paradumu traucējumiem. Mūsu valsts rādītāji – 16,9% [1] cilvēku starp pieaugušajiem iedzīvotājiem, kas cieš no aptaukošanās. Tas attiecas arī uz topošajām mammām, kas cieš no adipozitātes jeb, vienkāršāk sakot, ir resnas.

„Ne vienmēr, kad grūtniecības uzskaitē stājas sievietes ar ļoti lielu lieko svaru, ārsts īpaši uzsver, ka šāds svars ir ne tikai izskata problēma, bet arī kaitējums mammas un – kas vēl svarīgāk – arī bērna veselībai nākotnē. Ja svars ir virs 80 un sasniedz 100 kilogramus, tad grūtniecība un dzemdības jau var būt ar paaugstinātu risku,” skaidro ārste. „Par adipozitāti runā, ja, stājoties grūtniecības uzskaitē, sievietes ķermeņa masas indekss (ĶMI*) ir virs 30. Adipozitāte jeb aptaukošanās gan ietekmē augļa augšanu, gan palielina dzemdību riskus.”

Gestācijas diabēta faktors
Tomēr nevar apgalvot, ka bērna augšanu ietekmē tikai mammas ēšanas paradumi. Jābūt vēl vienam apstāklim, kas veicina to, ka mazulis būs liels. Proti, gestācijas jeb grūtnieču diabēts, kas gaidību laikā var parādīties 8–10% sieviešu. Gestācijas diabēts ir ogļhidrātu vielmaiņas traucējums, kas izpaužas grūtniecības laikā, bet pēc dzemdībām visbiežāk pāriet. Taču var arī nepāriet, tāpēc sievietēm, kurām gaidību laikā šis traucējums ir atklāts, sešus mēnešus pēc dzemdībām būtu jāveic atkārtotas veselības pārbaudes un jāapmeklē endokrinologs. Sasniedzot 40 gadu vecumu, uzmanība savai veselībai jāpievērš pastiprināti, jo atkal palielinās risks saslimt nu jau ar 2. tipa diabētu.

Latvijā no 2013. gada glikozes slodzes tests ir valsts apmaksāta analīze, kas pienākas riska grupas grūtniecēm. Tā kā Ministru kabineta noteikumos (611. noteikumā ir nosauktas riska grupas, kurām grūtniecēm būtu veicams orālais glikozes tolerances tests (OGTT)) riska grupas nav definētas, tad uzraugošais ginekologs pats ir tiesīgs izsecināt, ko viņš uzskata par riska grūtnieci.

Zane Krastiņa: „Uzskatu, ka visām sievietēm, kas vecākas par 25 gadiem, cukura slodzes tests būtu jāveic. Šāda prakse ir arī ASV, un iegūtais rezultāts ir tā vērts, lai objektīvi novērtētu sievietes un topošā bērna veselību.”

Ja sievietei ir gestācijas diabēts vai arī jau grūtniecības iestāšanās brīdī ir cukura diabēts, turklāt bērns piedzimstot ir liels un līdz piecu gadu vecumam tiek pārbarots, tad turpmākajā dzīvē viņam ir lielāks risks un nosliece uz sirds un asinsvadu slimībām un hipoglikēmijas (pēkšņa glikozes līmeņa asinīs pazemināšanās) epizodēm. Ir pierādīts, ka bērni, kas līdz pieciem gadiem saņem pareizu uzturu un nav ar lieko svaru, dzīvē mazāk slimo ar kardiovaskulārajām slimībām.

Pareiza ēšana
Ja topošā māmiņa ir vesela, proti, viņas organisms spēj tolerēt jeb pārstrādāt lielāku daudzumu cukura, aizkuņģa dziedzeris darbojas labi, nav gestācijas diabēta vai cukura diabēta, tad tas, ko viņa ēdīs, bērna svaru ietekmēs minimāli.

Protams, ēst tik un tā vajag veselīgi. Vislabāk ievērot principu, ka ogļhidrātus, kas arī ir nepieciešami organismam, labāk saņemt nevis no baltajiem miltiem un to izstrādājumiem, bet no augļiem un dārzeņiem. Taču arī augļi un dārzeņi ir jāēd pareizi. Ja, apēdot milzīgu porciju makaronu, sieviete vēl notiesā pamatīgu vīnogu ķekaru, kurā ir daudz cukura, tad arī veselam organismam šo ogļhidrātu būs par daudz. Tomēr veselai mātei šāds ēdiens tik lielu ļaunumu nenodarīs kā sievietei, kurai ir gestācijas diabēts.

„Ja sieviete pārtiek no liesiem kartupeļiem un ēd makaronus, jo viņai nepietiek naudas gaļai un pilnvērtīgiem produktiem, kas satur olbaltumvielas, arī tas var ietekmēt mammas veselību grūtniecības laikā un bērna svaru. Baltmaize, makaroni, kartupeļi un citi ogļhidrātus saturošie produkti ir lētāki nekā olbaltumvielu avoti – gaļa, olas un cita olbaltumvielas saturošā pārtika, kas īpaši nepieciešamas grūtniecei.”

Kāpēc gan nenomest svaru
Lieko svaru sievietes visbiežāk uztver kā estētisku problēmu un reti aizdomājas, ka tas var būt gan iemesls neauglībai, gan sarežģītai grūtniecībai un dzemdībām, gan atstāj iespaidu uz bērna veselību. Tāpēc ideālā variantā ārsti vienmēr iesaka vispirms atbrīvoties no liekā svara un tikai tad plānot grūtniecību. Protams, brīdī, kad grūtniecība jau ir iestājusies, „uzsēsties” uz tievēšanas diētām vairs nedrīkst. „Adipozas jeb resnas sievietes taukaudi ir ļoti aktīvi, proti, tie gluži vai pieprasa ēst. Tāpēc pārmest, ka sieviete ar lieko svaru nespēj grūtniecības laikā ievērot diētu un ir pārāk slinka, īsti nevar,” skaidro ārste.

Ja sieviete ir vesela, ar normālu ĶMI, bet grūtniecības laikā ir pieņēmusies svarā vairāk, nekā iesaka vadlīnijas, tad par dažiem liekiem kilogramiem, kas ir virs ieteicamās normas, var neuztraukties. Savukārt, ja sieviete jau ir ar izteiktu lieko ķermeņa masu (ĶMI virs 30 un pat virs 45, kas ir milzīga aptaukošanās), tad uz pieņemšanos svarā grūtniecības laikā jāskatās vērīgāk.

Liels bērns – iemesls ķeizargriezienam?
Uzskata, ka auglis ar svaru virs 4,5 kilogramiem ir liels bērns, un tādā gadījumā sieviete varētu pretendēt uz „ķeizaru”, tomēr jāņem vērā arī tas, ka USG nespēj precīzi noteikt mazuļa svaru pirms dzimšanas. Ja sonogrāfija tomēr uzrāda svaru virs 5 kilogramiem, ir diezgan liela iespējamība, ka bērniņš tiešām būs liels. Papildu risks ir tad, ja tās sievietei ir pirmās dzemdības vai arī viņai ir 1. tipa cukura diabēts.
Tomēr tas ir mīts, ka sieviete nevar dzemdēt lielu bērnu. Spēja pašai laist pasaulē lielu mazuli ir atkarīgs arī no sievietes emocionālā noskaņojuma, ķermeņa īpatnībām un dzemdību gaitas. Daļā gadījumu topošā māmiņa pati spēj ietekmēt šos faktus, bet daļā – nē. Kā noritēs dzemdības, parasti noskaidrojas tikai radību procesā.

Mazs svars – vēl sliktāk!
Otra grūtnieču problēma ir malnutrīcija – nepareizs un nepietiekams uzturs, jo nav naudas labākai pārtikai vai arī topošā māmiņa uztraucas par liekā svara iespējamību. Ja sievietei, stājoties grūtniecības uzskaitē, ĶMI ir normāls, tad ārstu vairāk uztrauks tas, ka mamma nepieņemas svarā un, iespējams, arī bērns neaug pietiekami.

Mazs piedzimšanas svars – zem 2,5 kilogramiem – kopumā ir sliktāk nekā bērns ar pārāk lielu ķermeņa masu. Tiesa, ja problēma nav uzturs, tad mammai pašai ir mazas iespējas augļa svaru palielināt. Augļa augšanas aizturi – tā medicīniski sauc šo diagnozi – visbiežāk nosaka placentas veidošanās sarežģījumi, kas izpaužas jau laikā līdz grūtniecības 16. nedēļai. Šajā gadījumā sievietei pašai un viņas ārstam ir jāatpazīst situācijas, kad bērna augšana ir palēnināta. „Diemžēl dažreiz mātes pasēs gadās redzēt, ka uzraugošais ārsts vairāku nedēļu garumā ir atzīmējis ļoti minimālu sievietes vēdera izmēra pieaugumu, bet nav ieteicis nekā īpaši mammai sevi novērot, sekot kustībām vai veikt papildu izmeklējumus. Sievietei pašai būtu jāseko tam, vai viņas vēders aug pietiekami,” uzmanību savai veselībai aicina pievērts ginekoloģe.

Biežākie iemesli mazam augļa svaram:
     * placentas nepilnības, kas parādījušās jau grūtniecības sākumposmā;
     * ģenētika – auglim ir ģenētiski defekti, tāpēc viņš neaug; arī augļa infekcijas;
     * sievietes veselības problēmas (arī cukura diabēts, sirds asinsvadu slimības, hipertensija, hroniskas nieru slimības, smagas hroniskas anēmijas);
     * smēķēšana, alkohols, narkotikas;
     * nepietiekams uzturs jeb malnutrīcija;
     * ja starp divām grūtniecībām ir īss starplaiks.

Apstākļi, kas ietekmē liela augļa augšanu:
     * palielināts svars mātei;
     * jo vecāka mamma, jo lielāks var būt bērns;
     * gestācijas diabēts un cukura līmeņa svārstības;
     * pārnēsāta grūtniecība (pilnas 42. nedēļas un pāri šim laikam);
     * ģenētiskie faktori jeb lieli vecāki;
     * etniskā piederība;
     * mammas dzimšanas svars (ja pati mamma piedzima ar svaru virs četriem kilogramiem, arī bērns var būt lielāks par vidējo);
     * aspekts, ko vecāki nespēj ietekmēt, ir ģenētiskas novirzes auglim, piemēram, Tērnera sindroms.

Ja topošā māmiņa ir vesela, proti, viņas organisms spēj pārstrādāt lielāku daudzumu cukuru, aizkuņģa dziedzeris darbojas labi, nav gestācijas diabēta vai cukura diabēta, tad tas, ko viņa ēd, bērna svaru ietekmēs minimāli.
 
Ja sieviete ir vesela, ar normālu ķermeņa masu, bet grūtniecības laikā ir pieņēmusies svarā vairāk, nekā iesaka vadlīnijas, var neuztraukties par dažiem liekiem kilogramiem.

Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS