Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Likums un taisnība

Bankai neatdots parāds Annas dzīvi padarījis par elli (227)

 
02.februāris 2016  07:10

Nelikšanās zinis par kredītu, kas paņemts pirms vairākiem gadiem, var beigties bēdīgi. Tā iznācis jūrmalniecei Annai (vārds mainīts). Viņa bankā paņēma divus kredītus kopsummā par 51 000 eiro, bet nespēja nomaksāt, banka atņēma ieķīlāto māju, un Anna domāja, ka no parāda atbrīvojusies.

Jūrmalniece Anna paņēma kredītus 51 000 eiro savas mājas remontam. Parādu nevarēja atdot un palika bez īpašuma, bez naudas, bet ar lielu parādu. Pāris gadus viņai izdevies izvairīties no piedzinējiem, bet nu viņi dzīvi padarījuši par elli.

Jūrmalniece Anna paņēma kredītus 51 000 eiro savas mājas remontam. Parādu nevarēja atdot un palika bez īpašuma, bez naudas, bet ar lielu parādu. Pāris gadus viņai izdevies izvairīties no piedzinējiem, bet nu viņi dzīvi padarījuši par elli.

Tomēr tā nav. Tagad Annai no parādu piedzinējiem cita pēc citas pienāk draudu vēstules, lai viņa atmaksā visu atlikušo parādu summu, un tā ir tikpat liela, cik ņemtais kredīts, proti, 51 000 eiro. Tādējādi Annas ģimenei vairs nav ne naudas, ne īpašuma, bet ir milzīgs parāds.

Pirms gadiem astoņiem ņemtais kredīts mājas remontam izpostījis Annas un viņas ģimenes dzīvi, iedzinis viņu teju vai kapā. Pāris gadus banka nelikās ne zinis par neatdoto kredītu, vienīgi izretis piesūtījusi kādu atgādinājuma vēstuli. Banka, nesagaidot kredītņēmēja pretimnākšanu, vai vismaz to, ka viņš atnāk līdz bankas kantorim, vairs neceremonējās – tā Annas ņemto un neatdoto kredītu pārdeva parādu piedzinēju kompānijai „B2Kapital”, kas nu vērsim ķērusies pie ragiem.

No parāda neizdodas izķepuroties
Neilgi pirms krīzes, 2009. gadā, Anna „DNB bankā” noformēja divus kredītus kopsummā par 51 000 eiro (vienu – 16 000 eiro, otru – 35 000 eiro vērtībā), par kuriem izremontēja un labiekārtoja no vecākiem mantoto koka māju Slokas vēsturiskajā centrā, Leona Paegles ielā.
 
Tūlīt arī sākās krīze, vīram algu samazināja no 700 uz 300 latiem, arī Annai nebija naudas, lai norēķinātos ar banku. Ģimene pārdeva auto, pat ņēma ātros kredītus, lai varētu nomaksāt ikmēneša kredītmaksājumus – ap 300 eiro mēnesī.
Ķepurojās, kā nu varēja, tomēr kredītmaksājumus varēja nomaksāt tikai vienu gadu. Tad ģimenei naudas vairs nebija, un banka vairs nesaņēma ne santīma. Arī banka, pēc Annas vārdiem, nenāca pretī – nemīkstināja atmaksas nosacījumus.

Māju pārdod par smiekla naudu
Viss beidzās ar tiesu, un 2011. gadā par labu bankai tika atsavināta Annas īpašumā esošā pusmāja. Kaut arī tā, pēc Annas vārdiem, bija novērtēta par 97 000 eiro, to par tādu summu nevarēja pārdot. Pirmajā ūtrupē par 21 350 eiro nepieteicās neviens pircējs.

2012. gadā bankai izdevās namu pārdot par apmēram 10 000 eiro. Pircēji bija apmierināti, jo par ņemto kredītu Anna veco koka ēku bija pārvērtusi teju vai par konfekti – ievilkusi kanalizāciju, izbūvējusi vannas istabu, ielikusi jaunus logus, savedusi kārtībā saimniecība ēku. Tomēr banka gan nebija visai priecīga, jo saņemtā nauda nesedza pat piekto daļu no Annas ņemtā kredīta.

Tikmēr Anna ar vīru, kurš kļuvis par invalīdu, nu dzīvo pie kaimiņiem īrētā dzīvoklī. Banka Annu gan pārnestā, gan tiešā nozīmē pasūtījusi divas mājas tālāk – viņa mīt tieši divas mājas tālāk no zaudētā īpašuma. Abi ar vīru saņem invaliditātes pensiju – viens 240, otrs  300 eiro – un kredītu atmaksāt nevar. Arī galvotājs – dēls – ir iestidzis pats savos parādos.

Pie lietas ķeras parādu piedzinēji
Pēc mājas pārdošanas „DNB banka” vēl pāris reižu Annai piesūtīja atgādinājumus, ka viņai nāktos atmaksāt visu kredīta summu. Tomēr sieviete par šiem atgādinājumiem nelikās ne zinis, viņa uzskatīja: ja jau banka atņēmusi īpašumu, aizdevums vairs nav jāatmaksā, kaut gan kredīta ņemšanas brīdī tāds „nolikto atslēgu” princips nepastāvēja. Jāteic, ka arī tagad šis princips darbojas tikai daļēji – ja kredītdevējs un ņēmējs par to vienojas.


Parādu piedzinēju vēstulē nav minēts, ka vismaz daļa kredīta atmaksāta, pārdodot māju.

Parādu piedzinēju vēstulē nav minēts, ka vismaz daļa kredīta atmaksāta, pārdodot māju.


Banka, no Annas nesagaidot nekādu pretimnākšanu, viņas kredītu pārdevusi parādu piedzinēju kompānijai „B2Kapital”, kas ir Norvēģijas finanšu kompānijas „B2Holding” meitasuzņēmums Latvijā. "B2Kapital" arī administrē daļu bankrotējušās „Latvijas Krājbankas” kredītportfeļa.

Parādu piedzinēji nolēmuši no Annas vai viņas galvotāja – dēla – piedzīt visu parāda summu. Jāteic, „B2Kapital” Annai piesūtītajā vēstulē nav minēts, ka vismaz daļa kredīta atmaksāta, pārdodot māju. Kāpēc? To Anna nespēj pateikt, jo neuzskata par vajadzīgu sēsties pie sarunu galda ar „B2Kapital”, kas sola, ja tas būs iespējams, koriģēt atmaksas grafiku un summu.

“Vispār neko netaisos maksāt!”
Anna ir pilnīgā izmisumā. Viņa žurnālam „Likums un Taisnība” saka: “Man viss tā piegriezies, visa tā nervu čakarēšana... Es vairs nevaru! Man no „B2Kapital” pēkšņi pienāca vēstule, lai es kārtoju savas saistības. Es vispār viņiem neko netaisos maksāt, ja man atņemta māja! Divus gadus bija miers, un tagad...

„B2Kapital” man pa telefonu teica – sēdīsimies pie sarunu galda un risināsim kredīta atmaksas lietu. Es teicu – ar kādām tiesībām, kāpēc man jums maksāt? Piedodiet, es ar jums neesmu vienojusies, es kredītu ņēmu no bankas, nevis jums. Un māja taču tika pārdota, kāpēc par tās pārdošanu iegūtā nauda nav noskaitīta nost no parāda summas? Viņi man kaut ko samazinās? Neko viņi man nesamazinās!

Man visi šie gadi ir kā murgs! Es esmu pilnīgi sašauta. Man tagad nekā cita, kā tikai mana slimība, nav, arī vīrs ir invalīds, viņam bija klīniskā nāve.”

Parāds pats no sevis neizgaisīs
Jāteic, ka tā ir ierasta prakse, kad bankas „bezcerīgos” kredītus uz cesijas līguma pamata pārdod parādu piedzinēju kompānijām vai nodod saviem meitasuzņēmumiem, kas nodarbojas ar kredītu piedziņu. „DNB banka” ne vienu vien neatmaksātu kredītu, ne tikai Annas, nodevusi „B2Kapital”.

Zvērināts advokāts Alliks: „Nelikties ne zinis par neatdotu parādu nav prāta darbs”.

Zvērināts advokāts Alliks: „Nelikties ne zinis par neatdotu parādu nav prāta darbs”.


Advokāts Aldis Alliks norāda: “Šādu cilvēku, kuri bankai nav atmaksājuši kredītu, nav mazums. Katrā ziņā nelikties zinis par neatdotu parādu nav prāta darbs, kaut vai tādēļ, lai nekrājas procenti par neatdoto naudu. Vienīgais, kas banku interesē ir, lai tiktu atdots parāds.

Ja banka, piemēram, divus gadus, kā tas ir Annas gadījumā, nav īpaši likusies zinis par kredīta atmaksu, tad pašam cilvēkam par to vajadzēja interesēties. Nekas nekur neizgaisīs, viss ies uz priekšu, parāds nekur nepazudīs. Noilgums varētu iestāties tikai desmit gadus pēc tam, kad banka par parādu vispār nav likusies zinis.”

Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS