Mazmākoņains
Rīga
-4°
Mazmākoņains
LV RU
Sabiedrībā

Miljoni iztērēti, bet mēris turpina pļaut mežacūkas. Atliek šaut un šaut (21)

 
08.februāris 2016  06:11

Par spīti karantīnas pasākumiem un iztērētajiem miljoniem, Āfrikas cūku mēris parādās aizvien jaunās vietās. Nesen sērga pirmo reizi atklāta mežacūkām Jaunpiebalgas pagastā, Daugavpils novada Brantos, Kokneses novada Bebros.

Dezinfekcija Daugavpils novada Lauceses pagastā. Pagaidām mājas cūkas no pilnīgas iznīcības izdevies pasargāt.

Dezinfekcija Daugavpils novada Lauceses pagastā. Pagaidām mājas cūkas no pilnīgas iznīcības izdevies pasargāt.

Neārstējamā slimība Latvijā pirmo reizi reģistrēta 2014. gada jūnijā – trim cūkām netālu no Baltkrievijas robežas. Pērn epidēmija skāra 184 pagastus, kopumā atklātas 1048 inficētas mežacūkas un 213 mājas cūkas.

Pašreiz krīt tikai mežacūkas
Vietā jautājums, kā tad iztērēti atvēlētie valsts un Eiropas Savienības līdzekļi mēra apkarošanai. PVD pārstāve Ilze Meistare skaidro, ka ir būtiski nodalīt slimības uzliesmojumus mājas cūkām un mežacūkām.
“Latvijā mājas cūkām pēdējo reizi Āfrikas cūku mēris konstatēts 2015. gada 9. septembrī, mežacūkām, gan nomedītām, gan tām, kas atrastas mirušas, šī slimība konstatēta regulāri – ap 20 gadījumiem nedēļā,” informē Meistare.

Iztērēti teju divi miljoni eiro
“Āfrikas cūku mēra apkarošanas programmā paredzētos pasākumus finansē no Latvijas valsts budžeta. Eiropas Komisija apmaksā tikai noteiktas aktivitātes un ar noteiktu līdzfinansējuma limitu, kas atkarībā no pozīcijas svārstās 50–70% apmērā. Līdz ar to vienmēr paliks tādi pasākumi, kas pilnībā jāsedz pašai valstij no saviem līdzekļiem,” skaidro Meistare.

Pērn slimības apkarošanas pasākumiem iztērēts 1 930 059 eiro. Būtiskākie izdevumi – 100 eiro samaksa medniekiem par mežacūku mātīšu atšaušanu sērgas skartajās teritorijās, paraugu noņemšana mirušām cūkām, speciālu cūku līķu konteineru iegāde, mežacūku līķu pārvietošana uz iznīcināšanas iekārtu, specapģērba iegāde, līķu iznīcināšanas iekārtas uzturēšana.
Nauda tērēta arī iekšzemes komandējumiem, maksāts PVD inspektoriem, iepirkti dezinfekcijas līdzekļi.

Piektdien Zemkopības ministrija ziņoja, ka Āfrikas cūku mēra apkarošanai izlietoti jau 10 miljoni, un izšaušanai plāno piešķirt vēl nedaudz vairāk kā 1 miljonu.

Izdevies paglābt mājas cūkas
Ieviešot biodrošības pasākumus, slimības izplatību fermās un kūtīs īsā laikā izdevās apturēt.

“Jau 2015. gadā mājas cūkām konstatēti trīs reizes mazāk saslimšanas gadījumu, turklāt visi nelielās novietnēs, lai gan vīruss jau bija izplatīts 48 novados. Galvenais – izdevies apturēt slimības izplatīšanos no kūts uz kūti.

2014. gada 18. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta „Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”. 2014. gada 1. septembrī biodrošības prasībām atbilda tikai 16% novietņu, pērn 1. decembrī – jau 77%, Latgalē pat 90 procenti.

“Teju katrā saimniecībā, kurā tur mājas cūkas, ir ieviesti biodrošības pasākumi – sākot ar to, ka cūkas nedrīkst tikt turētas āra aplokos, un beidzot ar to, ka saimnieki, dodoties kūtī, nevelk to pašu apģērbu, kas bija mugurā, ejot uz mežu. Ir iegādāti arī dezinfekcijas līdzekļi,” stāsta PVD pārstāve.

Papildus tiek kontrolēta ceļotāju personīgā bagāža uz robežas. “Ieceļojot Eiropas Savienībā no trešajām valstīm, nedrīkst ievest nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus – arī sviestmaizi ar desu ne, nemaz nerunājot par speķi un citiem gaļas produktiem. Muita un robežsardze veic rūpīgas pārbaudes un izņem neatļautos pārtikas produktus,” atgādina Meistare.

Zemnieks paniku neceļ
Kokneses novada lielākais cūkkopis, zemnieku saimniecības „Sietiņi” īpašnieks Jānis Kirovāns ziņu par novadā konstatēto sērgas gadījumu uztver mierīgi. “Ar satraukumu neko nevar panākt. Dzīve ir dzīve, un es neesmu Dievs, lai varētu ietekmēt globālas lietas. Taču, ja ievēro biodrošības pasākumus, tad problēmām nevajadzētu būt. Gan jau būs labi,” zemnieks teic aģentūrai LETA.
Kirovāns atzīst, ka biodrošības pasākumi nozīmē papildu apgrūtinājumus un izdevumus, tomēr ikdienā kustība saimniecībā, kurā ir ap 500 cūku, nav tik liela. “Sveši iekšā netiek,” uzsver īpašnieks. Izvietoti dezinfekcijas paklāji, īsteno citus aizsardzības pasākumus.

Atliek šaut un šaut
Patlaban par galveno uzdevumu cūku mēra apkarošanā PVD uzskata būtisku mežacūku populācijas samazinājumu, ko iespējams panākt, intensīvi medījot sivēnmātes.

No 20. novembra līdz 27. janvārim no medniekiem pieņemti 7175 pierādījumi par nomedītām cūkām. Mežacūku blīvumam būtu jāsamazinās vismaz līdz vienai uz diviem kvadrātkilometriem,” skaidro Meistare.

Latvijas Mednieku savienības priekšsēdētājs Jānis Baumanis informē, ka šajā sezonā jau nomedīts vairāk nekā 45 000 mežacūku. No PVD iegūtās prēmijas kalpos kā atbalsts medījumu gaļas pārstrādei, protams, ne inficētajām cūkām – tās jāiznīcina sadedzinot.
 
Problēma uz gadiem
Kā rāda citu valstu pieredze, Āfrikas cūku mēra izplatīšanās visā teritorijā ir laika jautājums un problēmas risinājums nav rodams ne gada, ne divu gadu laikā.

“Slimības apturēšanu apgrūtina vakcīnas neesamība. Nav iespējams pasargāt veselos dzīvniekus. Slimība ir nāvējoša, tāpēc nevar būt runa arī par saslimušo dzīvnieku ārstēšanu, turklāt to pārnēsā mežacūkas, kuru populācija Latvijā ir liela, tādējādi sekmējot infekcijas izplatību,” atzīst Meistare. “Problēma būs aktuāla gan šogad, gan vēl turpmākos gadus.”

Piemēram, Polijā grib izšaut 40 000 cūku
Lai apturētu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos valstī, Polijas Lauksaimniecības ministrija plāno izšaut 40 000 mežacūku uz robežas ar Baltkrieviju un Ukrainu. Gala lēmums vēl nav pieņemts, un sabiedrībā sāktas diskusijas. Cūkas iecerēts izšaut 50 kilometru rādiusā ap jau esošo biodrošības zonu.

Polijā Āfrikas cūku mēris pirmo reizi atklāts 2014. gada februārī, kopš tā laika apstiprināti 84 saslimšanas gadījumi mežacūku vidū – visi 25 kilometru zonā no robežas ar Baltkrieviju.

Kasjauns.lv/Foto: AFP/LETA/ Ivars Soikāns/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS