Apmācies, dūmaka
Rīga
Apmācies, dūmaka
LV RU
Sabiedrībā

Lielākā daļa iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā (22)

 
10.februāris 2016  15:09

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, savukārt tikai katrs piektais iedzīvotājs par labāko pensionēšanās vecumu atzīst kopš šā gada 1.janvārī spēkā esošo laiku - 62 gadus un deviņus mēnešus, noskaidrots pēc "DNB bankas" pasūtījuma veiktajā aptaujā.

55 gadu pensionēšanās vecumu visbiežāk norādījuši 46 līdz 55 gadus veci respondenti, savukārt 50 gadu vecumu - respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

55 gadu pensionēšanās vecumu visbiežāk norādījuši 46 līdz 55 gadus veci respondenti, savukārt 50 gadu vecumu - respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Aptauja liecina - ja vien nepastāvētu tāds faktors kā finansiālie ierobežojumi, lielākā daļa jeb 41,8% iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, kas ir astoņus gadus agrāk nekā patlaban noteiktais vecums.

Oficiālais pensionēšanās vecums optimāls šķiet katram piektajam respondentam, bet 18,4% respondentu pensionēties gribētu jau 50 gadu vecumā. 5,5% pensijā gribētu doties 65 gadu vecumā, bet 8,3% aptaujāto atzinuši, ka darbs viņu dzīvei piešķir jēgu, tāpēc pensijā vispār negribētu doties.

55 gadu pensionēšanās vecumu visbiežāk norādījuši 46 līdz 55 gadus veci respondenti, savukārt 50 gadu vecumu - respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Jautāti par optimālo pensijas apmēru, kāds pēc došanās pensijā ļautu saglabāt ierasto dzīves kvalitāti, puse no respondentiem norāda, ka tikai pensija 100% apmērā no līdzšinējiem ikmēneša ienākumiem ļautu saglabāt dzīves kvalitāti.

Aptuveni trešā daļa aptaujāto - 37,6% - atzina, ka viņus apmierinātu arī pensija 80% apmērā no līdzšinējiem ienākumiem. Ievērojami mazāk jeb 5,7% aptaujas dalībnieku izdevumus ikdienas vajadzībām un atpūtai varētu atļauties nosegt, pensijā saņemot līdz 50% no līdzšinējiem ienākumiem.

Tikmēr 2,4% respondentu norādīja, ka vēlamais pensijas apmērs ir atkarīgs no dzīvesvietas - laukos dzīve prasa mazākus izdevumus komunālo un citu obligāto maksājumu apmaksai. Šis apgalvojums gan nav populārs pašu lauku teritoriju iedzīvotāju vidū, jo tikai 2% no šīs respondentu grupas minējuši šādu atbildi, bet 52,4% un 35,2% atzīmējuši attiecīgi nemainīgus ienākumus vai 80% no līdzšinējiem ikmēneša ienākumiem, lai varētu saglabāt esošo dzīves kvalitāti.

Tomēr pensijas vecums respondentiem saistās ne tikai ar finansiālajām izmaiņām, bet arī ar daudz vairāk brīvā laika. Kā uzskata vairākums respondentu, pensijas vecumā beidzot ir laiks vairāk ceļot (67,9%) un nodarboties ar hobijiem (69,9%).

Savukārt katrs trešais aptaujātais uzskata, ka pensijas vecumā ir iespēja izlasīt grāmatas un noskatīties neredzētos kino darbus. Pusei respondentu šķiet, ka pēc došanās pensijā ir vairāk laika parūpēties par veselību, kā arī apciemot ģimeni un uzņemt ciemiņus. 30,3% aptaujāto kā pensijas bonusu uzskata iespēju no rītiem ilgāk izgulēties.

"Cilvēki pierod pie noteikta dzīves līmeņa, ko ideālā variantā vēlas saglabāt arī pēc došanās pensijā. Tomēr realitāte visbiežāk ir cita - nākas pielāgoties pavisam citam ienākumu līmenim. Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2.līmenis ir vienīgais jebkāda veida uzkrājums, tieši tādēļ mudinām cilvēkus jau laikus pievērst uzmanību arī privātajām uzkrājumu programmām, kas palīdzēs veidot drošības spilvenu finansiāli nodrošinātām vecumdienām," rezumēja " DNB bankas" valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.

Aptauja veikta no 2016.gada 25.janvāra līdz 31.janvārim. Tajā piedalījušies 505 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

LETA / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS