Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Politika

Latvijā ir jauna valdība: Saeima apstiprina Māri Kučinski premjera amatā. FOTO (78)

 
11.februāris 2016  13:39

Saeima šodien apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķa Māra Kučinska veidoto valdību, kurā strādās līdzšinējie trīs koalīcijas partneri - ZZS, "Vienotība" un "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), taču vadošās pozīcijas no "Vienotības" ir pārņēmusi ZZS.

Jaunais Latvijas premjers Māris Kučinskis.

Jaunais Latvijas premjers Māris Kučinskis.

Par balsoja 60 koalīcijas deputāti, pret 32 opozīcijas parlamentārieši. Savukārt Jānis Ādamsons (S) un Sergejs Potapkins (S) balsojumā nepiedalījās.

Kopš ekonomiskās krīzes sākuma vairākas līdzšinējās valdības vadīja "Vienotības" politiķi, bet ZZS pārstāvji premjera amatu vienīgo reizi līdz šim ir ieņēmuši 2004.gadā, kad šajā postenī vien deviņus mēnešus izdevās noturēties Indulim Emsim.

Jaunajā valdībā būs seši ZZS pārstāvji, kas ir par vienu vairāk nekā līdzšinējā Ministru kabinetā. ZZS valdībā pārstāvēs Ministru prezidents Kučinskis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, veselības ministrs Guntis Belēvičs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kā arī satiksmes ministrs Uldis Augulis.

"Vienotība" būs zaudējusi ne tikai premjera amatu, bet tai kopumā valdībā būs par vienu pārstāvi mazāk nekā līdz šim, tomēr šī politiskā spēka virzītais ekonomikas ministrs uzņemsies premjera biedra pienākumus. "Vienotību" jaunajā valdībā pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ekonomikas ministrs un premjera biedrs Arvils Ašeradens, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kā arī labklājības ministrs Jānis Reirs.

Savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) darbam jaunajā valdībā deleģēja tos pašus politiķus, kuri darbojās līdzšinējā Ministru kabinetā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, kā arī kultūras ministri Daci Melbārdi.

Kā solīts jaunā Ministru kabineta deklarācijā, ZZS, "Vienotība" un VL-TB/LNNK ir vienojušās izveidot valdību, kura orientēsies uz ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un produktivitātes straujāku izaugsmi. Tā būs balstīta mērķtiecīgās, ar sociālajiem un sadarbības partneriem izdiskutētās reformās, paaugstinot cilvēku un Latvijas vērtīgo resursu atdevi tautsaimniecībā un panākot augstāku sabiedrības dzīves kvalitāti, norādīts valdības deklarācijā.

Valdības darba prioritātes būšot tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums.

"Valdības darba īstenošanā nozīmīga loma ir dialogam ar sabiedrību, uzsverot ikviena Latvijas iedzīvotāja nozīmīgo lomu un līdzatbildību valsts attīstībā. Reformas nes pārmaiņas un jaunu realitāti, tādēļ sabiedrība jāiesaista to īstenošanā un jāizglīto par ieguvumiem. Šim mērķim ir jāstiprina valdības spēja uzrunāt sabiedrību," norādīts valdības deklarācijā.

Kopumā Ministru kabinetā mainīsies sešas atbildības jomas - būs jauns premjers, divi jaunpienācēji ministru amatos, bet trīs ministri, kuri strādāja jau līdzšinējā valdībā, mainīs atbildības jomas. Līdzšinējā valdībā nestrādāja Kučinskis, Ašeradens un Šadurskis. Savukārt nozari jaunajā valdībā mainīs līdzšinējā ekonomikas ministre Reizniece-Ozola, iepriekšējās valdības finanšu ministrs Reirs, kā arī bijušais labklājības ministrs Augulis. Lielākā daļa - astoņi ministri - turpinās darboties savos amatos arī jaunajā valdībā.

Līdzšinējā Laimdotas Straujumas (V) vadītā valdība demisionēja pērn 7.decembrī, norādot, ka vietā ir jānāk jauniem un enerģiskiem cilvēkiem, kas var dot jaunu pienesumu. Runas par iespējamo Straujumas valdības krišanu pēc valsts budžeta pieņemšanas politikas kuluāros gan bija dzirdamas jau ilgu laiku pirms tam.

Sarunas par valdības veidošanu pašreizējiem koalīcijas partneriem neveicās raiti. Sākotnēji par ticamāko premjera amata kandidāti tika uzskatīta "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, kurai politikas kuluāros bieži tiek piedēvēta arī Straujumas valdības gāšana. Tomēr pret viņas kandidatūru iebilda nacionālā apvienība, un tas liedza viņai izveidot valdību. Tolaik par VL-TB/LNNK dalību koalīcijā iestājās gan ZZS, gan tā dēvētais "Vienotības" "sešinieks". Par Āboltiņas kandidatūru notika arī "Vienotības" frakcijas un valdes balsojums, kurā vairākums viņu atbalstīja premjera amatam, bet "sešinieks" un Straujuma bija pret.

Pirmajās sarunās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni partijas nepiedāvāja savus kandidātus premjera amatam, un tad prezidents paziņoja, ka uzņemas iniciatīvu premjera virzīšanā. Vējonis bija paudis, ka varas sadalījumā Latvijā būtu labi ievērot nerakstīto vienošanos par līdzsvaru augstāko amatu sadalē, līdz ar to premjera amatu vajadzētu saglabāt "Vienotībai". Politiķis atzīmēja, ka viņš Valsts prezidenta amatā nonācis kā ZZS pārstāvis, nacionālā apvienība ir Saeimas vadībā, līdz ar to būtu loģiski, ja valdības vadība būtu "Vienotības" rokās.

Vējonis vispirms tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru (V), kuram piedāvāja uzņemties premjera pienākumus. Tomēr Reirs no piedāvājuma atteicās un informēja prezidentu, ka vēlas turpināt darbu kā finanšu ministrs arī jaunajā valdībā, ja viņu aicinās to darīt prezidenta nominētais premjers. Tāpat prezidents tikās ar Valmieras mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"), tomēr arī viņš nolēma turpināt darbu Valmierā.

Kā nākamais "Vienotības" kandidāts augstajam amatam tika nosaukts Šadurskis, tomēr "Vienotība" oficiāli viņu neizvirzīja, atzīmējot, ka procesu savās rokās ir pārņēmis prezidents. Tikmēr ZZS "apsteidza" "Vienotību" un paziņoja, ka premjera amatam virza deputātu Kučinski, kuru Vējonis arī nominēja amatam, apgalvojot, ka viņam esot bijusi labāka darba programma.

Vēlāk valdības veidošanas procesu sarežģīja partiju domstarpības par atbildības jomu sadalījumu un amatiem. "Vienotība" sākotnēji pauda vēlmi vadīt Satiksmes ministriju (SM), Tieslietu ministriju (TM), Ārlietu ministriju (ĀM), Iekšlietu ministriju (IeM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kā arī Ekonomikas ministriju (EM). Tikmēr VL-TB/LNNK uzstāja uz tās pārraudzībā esošo jomu saglabāšanu, turklāt ZZS savā politiskajā pārraudzībā vēlējās Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju, Aizsardzības ministriju, SM un Veselības ministriju (VM).

Vēlāk "Vienotība" pauda gatavību vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), VM, IZM, Labklājības ministriju (LM), ĀM un IeM. Tomēr rezultātā kā iespējamais kompromiss "Vienotībai" tika piedāvāts Ministru prezidenta biedra amats, kā arī EM, IeM, ĀM, IZM un LM pārraudzība. Akceptējot šo Kučinska piedāvājumu, tika panākta vienošanās par atbildības jomām jaunajā valdībā.

Līdz ar valdības apstiprināšanu nelielas izmaiņas notiks arī deputātu sastāvā - parlamentā atgriezīsies demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Gan viņa, gan Šadurskis, kurš plāno nolikt parlamentārieša mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku, ir ievēlēti no Vidzemes vēlēšanu apgabala, tāpēc citas izmaiņas "Vienotības" frakcijā nenotiks.

Viens jauns deputāts būs arī ZZS frakcijā - Saeimas deputātam Kučinskim kļūstot par Ministru prezidentu, deputāta mandātu varētu iegūt uzņēmējs Valdis Kalnozols (ZZS), kurš gan informējis partijas pārstāvjus, ka tiesā tiek skatīta krimināllieta pret viņu. Gadījumā, ja pret deputātu tiek iztiesāta krimināllieta, parlamentāriešiem saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli jālemj par piekrišanu turpmākai šīs lietas iztiesāšanai un šis deputāts nedrīkst piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs.

Lai Kalnozolam kā deputātam tomēr nebūtu jāzaudē balsstiesības, tiek apsvērta iespēja, ka viņš tiesvedībā varētu panākt mierizlīgumu.

Infografiku par šodien apstiprinātās Kučinska valdības sastāvu
Latvijā ir jauna valdība: Saeima apstiprina Māri Kučinski premjera amatā. FOTO

Saeima apstiprina Māra Kučinska valdību

LETA / Foto: Ieva Lūka/LETA, Mārtiņš Ziders






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS