Apmācies
Rīga
-3°
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Cilvēkiem pat bail šķērsot gājēju pāreju. Ko darīt ar cūcīgiem šoferiem, kuri apdraud drošību? (83)

 
12.februāris 2016  07:14

Domājams, katram dzīvē gadījies pa kādam nepatīkamam brīdim uz gājēju pārejas. Reizēm pat tad, kad liekot kāju uz asfalta, esiet nodibinājis acu kontaktu ar tuvojošos šoferi, nākas palēkties atpakaļ, jo autobraucējs Jūs vienkārši izvēlas nepalaist. Rīdziniekam Ērikam šāda autovadītāju attieksme ir apriebusies līdz kaklam.

CSDD pamāca, ka ceļu satiksmes noteikumi attiecas gan uz autovadītājiem, gan gājējiem, taču uzsver, ka galvenā atbildība uz ceļiem ir tieši šoferiem, jo automobilim ir lielākas iespējas būtiski apdraudēt gājējus.

CSDD pamāca, ka ceļu satiksmes noteikumi attiecas gan uz autovadītājiem, gan gājējiem, taču uzsver, ka galvenā atbildība uz ceļiem ir tieši šoferiem, jo automobilim ir lielākas iespējas būtiski apdraudēt gājējus.

„Ar totālām cūcībām uz ceļa sastapties nākas regulāri, taču pēc pēdējā incidenta mans pacietības mērs ir pilns. Ar savu sešgadīgo dēlu kājām devāmies uz pilsētas centru. Kad pie kārtējās gājēju pārejas sagaidīju zaļo gaismu, raugoties pa kreisi, un cenšoties būt pamanāms, ņēmu dēlu aiz rokas un gāju pāri, kad piepeši mums, burtiski gar pašiem kāju pirkstu galiem garām pabrauca automašīna! Uz mirkli pat nenoticēju – mums taču bija izveidojies acu kontakts, bet šis gluži vienkārši paņēma un aizbrauca!” pēc attapšanās secināja Ēriks. Viņš apgalvo, ka pirms tam paguvis ievērot, ka pie stūres bijis vecāka gada gājuma kungs, kurš, pēc Ērika domām, viņu skaidri redzēja. „Šis gan nav pirmais tāds gadījums. Grūti pat atcerēties visus momentus, kad automašīna man ir panesusies garām tik tuvu, lai es spētu dusmās iebelzt ar roku pa stiklu vai sānu! Arī es šad tad sēžos pie auto stūres, taču šādu braukšanas stilu es nesaprotu – kas viņiem galvās darās?”

Galvenā atbildība gulst uz šoferu pleciem
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) eksperts Arnis Jekste reiz skaidroja, ka gājēju pāreja apdzīvotā teritorijā ir bīstamākā vieta kājāmgājējiem, jo bieži vien viņi pārvērtē savas tiesības, šķērsojot brauktuvi šajās vietās. Taču kāda tad īsti ir pareizā pieeja drošai pilsētas ceļa šķērsošanai?

„Kopumā ikvienam satiksmes dalībniekam, neskatoties uz vecumu, ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi – vai šis cilvēks iet ar kājām, brauc ar velosipēdu, mopēdu, auto vai ar jebkuru transportlīdzekli. arī senioriem, jāizvērtē savas spējas, vide, kurā viņi atrodas, laika apstākļi un jo īpaši to ietekme uz ceļu satiksmes drošību un personisko pārvietošanos. Ikvienam satiksmes dalībniekam ir jāpārliecinās par kopējo situāciju. Būtiska ir savstarpējā sapratne, līdzāspastāvēšana,” skaidro CSDD Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Agnese Korbe. CSDD uzsver, ka galvenā atbildība gan ir šoferiem, jo automobilim tomēr ir augstāks risks apdraudēt gājējus.

Par ceļa nedošanu gājējam var pienākties 70 eiro sods
Valsts policijā skaidro, ka par ceļa nedošanu gājējam, kas šķērso gājēju pāreju, automašīnas vadītājam paredzēta atbildība 15 līdz 70 eiro apmērā. Savukārt, ja šis pārkāpums veikts, gājējam atrodoties uz regulētas gājēju pārejas, tad šoferim jāatbild arī par luksofora aizliedzošā signāla neievērošanu. Par šādu pārkāpumu automašīnas vadītājam var piemērot naudas sodu no 30 līdz 140 eiro apmērā.

Noteikumi attiecas arī uz gājējiem
„Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir pienākums darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie. Ja runājam par gājēju pārejām, tad transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka arī gājēju pienākumus. Būtiskākie no tiem – gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām, bet, ja to nav, tad krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm,” skaidro CSDD pārstāve.

Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, taču gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kuri tuvojas, kā arī to braukšanas ātrums. „Vietās kur nav gājēju pārejas un kur satiksme netiek regulēta, uz brauktuves drīkst iziet tikai pēc tam, kad ir novērtēts attālums un braukšanas ātrums transportlīdzekļiem, kas tuvojas. Jāpārliecinās, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme,” pamāca speciāliste.

Šoferi-seniori neizceļas ar bīstamu braukšanu
CSDD dara zināmu, ka seniori, salīdzinot ar citām satiksmes dalībnieku grupām, ceļu satiksmē nav tā grupa, kas veic pārkāpumu lielāko īpatsvaru un nav lielākie satiksmes apdraudētāji. Par to liecinot arī ceļu satiksmes negadījumu analīze un līdzīgas tendences ir arī citās Eiropas valstīs. „Attiecībā pret braukšanas kultūru – CSDD rīko dažādas kampaņas, kuru mērķi kopumā ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un arī kultūru. Tā kā šoferi-seniori gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs, nav būtiskākā ceļu satiksmes un tās drošības problēma, kampaņās lielāks akcents tiek likts uz tādām būtiskām problēmām kā, piemēram, alkohols, mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki (gājēji, velosipēdisti), drošības jostas, ātrums un mobilie tālruņi,” atklāj eksperte.

CSDD skaidro, ka ieviestā transportlīdzekļu vadītāju kontroles un pārraudzības sistēma, proti, pārkāpumu uzskaites punkti, nodrošina, ka braukt ar auto nedrīkst tie vadītāji, kuri “sakrājuši” noteiktu punktu skaitu: „Kā zināms, šiem vadītājiem tiek piemērota tiesību atņemšana uz noteiktu laiku, papildus apmācības, kursi vai pat apcietinājums. Tāpat CSDD pārrauga un kontrolē autoskolu darbību, piemēram, nodarbību saturu un norisi. Tādējādi CSDD seko līdz tam, lai dalībai ceļu satiksmē tiktu sagatavoti atbilstoši autovadītāji, kuriem ir nepieciešamās teorijas zināšanas, gan braukšanas iemaņas un prasmes.”

CSDD aicina seniorus
CSDD informē, ka Latvijā un citās Eiropas valstīs, nav noteikts maksimālais vecums auto vadīšanas tiesību iegūšanai. Būtisks faktors, toties, ir cilvēka veselības stāvoklis. CSDD izsniedz tiesības, pamatojoties uz ārstu atzinumu.

Ņemot vērā, ka likums senioriem nosaka īsāku maksimālo ārstu izsniegtās medicīniskās izziņas derīguma termiņu, CSDD aicina seniorus pārliecināties par medicīniskās izziņas derīguma termiņu. Tas bez maksas izdarāms CSDD e-pakalpojumos: https://e.csdd.lv.

Ja cilvēks nelieto internetu vai arī nav CSDD e-pakalpojumu klients, CSDD aicina doties uz kādu no CSDD filiālēm, līdzi ņemot savu vadītāja apliecību.

Kasjauns.lv/Foto: Agnese Gulbe/Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS