Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Intervijas

Uldis Augulis: "Kosmosa kuģus gan mēs vēl nebūvēsim" (14)

 
12.februāris 2016  06:10

Jaunajā valdībā satiksmes ministra amatu ieņem Uldis Augulis (ZZS), kurš līdz šim veica labklājības ministra pienākumus. Galvenais izaicinājums viņam, protams, būs Latvijas ceļu sakārtošana jeb novērst to brukšanu. Viņa plāns – atjaunot Ceļu fondu, kas atkal ļautu mūsu lielceļiem kļūt līdzeniem.

Uldis Augulis saka: „Satiksmes nozare ir veiksmes balsts Latvijas tautsaimniecības un ekonomikas attīstībai”.

Uldis Augulis saka: „Satiksmes nozare ir veiksmes balsts Latvijas tautsaimniecības un ekonomikas attīstībai”.

Reiz – vairāk nekā pirms četriem gadiem – Augulis jau pabijis satiksmes ministra krēslā. Par to, ko viņš vēlas turpināt un ar kādiem izaicinājumiem saskarties jaunās valdības ministrs stāsta Kasjauns.lv.

Turpinās savulaik iesāktos darbus
- Kāpēc jaunajā valdībā piekritāt kandidēt satiksmes ministra amatam?

- Pirmkārt, es jau vienreiz biju satiksmes ministrs. Pirmā reize nebija tik gara, lai es paspētu veikt tās nozīmīgās ieceres, kuras biju izvirzījis, sevišķi jau ceļu sabrukšanas mazināšanā. Bija saprātīgi risinājumi, kurus izstrādājām kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Diemžēl pēc manis pie šī plāna nepieturējās. Tas ir viens no uzdevumiem, kas jāturpina. Jānovērtē, ko Latvijas tautsaimniecībā kopumā var dot infrastruktūras, ne tikai ceļu, attīstība. Jebkura infrastruktūras, ražošanas attīstība mūsu tautsaimniecībai ir tas pats, kas cilvēkam asinsrite, bez kuras faktiski nekas nevar notikt. Topošais premjers mani izvēlējās šo nozari vadīt, un es piekritu.

- Kas tad bija tie plāni, kurus iesākāt un pie kuriem valdība vēlāk nepieturējās? Kādi iesāktie darbi jāturpina?

- Tā ir ceļu attīstība – viens no lielajiem uzdevumiem ir ilgtermiņa ceļu infrastruktūras finansēšanas modeļa izstrāde, vienalga kā mēs to saucam – par ceļa fondu vai kā savādāk. Galvenais ir ilgtermiņā nodrošināt, lai mums ir skaidrs finansējums kā varam samazināt ar katru gadu aizvien vairāk brūkošo ceļu apjomu, kā šim mērķim izmantot Eiropas nodokļu maksātāju naudu. Kā ar Kohēzijas fondu vai Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem turpināt ceļu attīstību.

No kurienes ņems naudu Ceļu fondam?
- No kurienes tad ņemsim naudu šim Ceļu fondam?

- Katrā ziņā nauda fondam būs mūsu vietējā, Latvijas nauda, kura mums pašiem, attīstoties, ir jānopelna. Vienīgā nauda, kas mums šobrīd ir - Eiropas nodokļu maksātāju nauda. Plus jāgatavo konkrēti piedāvājumi vai redzējumi gan tarifos, gan visā pārējā, lai mēs varētu radīt investoriem interesi ieguldīt ražošanā, jo ražošana ir pamatu pamats tam, lai mēs attīstītu savu ekonomiku.

- Ierindas cilvēkam interesē – kā ceļu fonda nauda tiks savākta – vai tas būs akcīzes nodoklis pie degvielas vai transportlīdzekļa izmantošanas nodoklis?

- Protams, tas ir akcīzes nodoklis. Par degvielu mēs maksājam akcīzes nodokli un jebkurš lietotājs to maksā. Ceļiem nevarētu atvēlēt visus simts procentus no šī nodokļa, jo nebūt ne visu degvielu mēs lietojam uz ceļiem – mēs to lietojam arī uz dzelzceļa, kuģniecībā. Perspektīvā varētu būt, ka 80% no akcīzes nodokļa aizietu ceļiem. Šobrīd arī maksājam ceļu nodokli un, protams, saprotami būtu, ja tas nonāktu ceļiem.

- Tas nozīmē, ka varētu pieaugt akcīzes nodoklis vai arī šobrīd iekasētā nauda tiktu pārdalīta?

- Ne pieaugt, ne pārdalīta – šī jau ir iezīmētā nauda, kurai būtu jānonāk līdz mērķim.

- Un kur tad tagad tā pazūd?

- Mums ir kopējais valsts budžets, kurš arī pēc vajadzībām tiek sadalīts.

Ceļu brukšana turpinās
- Šo gadu laikā ceļu brukšana – pastiprinājusies, palikusi mazāka vai palikusi nemainīga?

- Tie skaitļi, ko publisko arī Latvijas ceļu būvētāju asociācija pēc saviem aprēķiniem un vērtējumiem, liecina, ka situācija pasliktinās nevis uzlabojas. Tāpēc, ka nav pietiekamu resursu, šis ceļu finansējuma modelis ir vajadzīgs. Jo bez jaunu ceļu būvniecības un rekonstrukcijas ceļiem ir nepieciešama arī gan ikdienas, gan periodiska uzturēšana. Ar šo periodiskumu saprotam to, ka mums ceļam virskārta ir jāmaina laicīgi, līdzīgi kā mašīnai jāmaina eļļa, lai motors ilgstoši darbotos, lai arī ceļš kalpotu ilgi. Ja ceļam piecu līdz astoņu gadu laikā ir jāmaina šī virskārta, tad tā ir jāmaina. Bet tam visam ir vajadzīgs finansējums. Ja to nedarām, mēs turpinām ceļu kvalitāti pasliktināt, līdz ar to vairs nepietiek tikai ar periodisku ceļu uzturēšanu, nepieciešamas jau ceļu rekonstrukcijas, kas maksā daudz dārgāk.

- Par ceļu brukšanu un jukšanu runā jau gadu gadiem, arī par to, kā vajadzētu darboties ceļu fondam. Kāds būtu tas ideālais risinājums, lai beidzot mūsu lielceļi būtu līdzeni?

- Mums jau nav jāmeklē kaut kāds ideālais redzējums. Ceļu fonds mums jau vienreiz ir bijis, tas arī veiksmīgi strādājis. To atceros no tā laika, kad biju Bērzes pagasta pašvaldības vadītājs, kad mēs varējām skaidri prognozēt un plānot darbus, kas bija nepieciešami. Nav jāizdomā jauns ritenis – vienkārši ir jāņem šis modelis, jāieliek kaut kādi termiņi, kad to ieviest. Šis modelis nav darbojies vairāk nekā desmit gadus, to neizdosies ieviest vienā rāvienā - rīt uz pusdienlaiku, bet idejiski mums uz to ir jāvirzās. Lai mums šī skaidrība kā minimums ir vēlākais pēc 2020. gada, kad beidzas šībrīža Eiropas plānošanas periods.

- Un kas tad būs pēc 2020. gada?

- Pēc 2020. gada ir jābūt skaidram finansējuma modelim, jo mēs nezinām un, es domāju, neviens nezina, kāds varētu izskatīties nākošais Eiropas plānošanas periods, kāds varētu būt Latvijas valstij no Eiropas Savienības pieejamais finansējums. Mums tam ir jābūt gataviem.

- Esat tam gatavs?

- Domāju, ka arī jaunajā valdības deklarācijā šis uzdevums ir konkrēti ierakstīts ne tikai man, bet kopumā visai valdībai, kas Latvijas valstij būtu jāizdara, kas ir nepieciešams.

- Ja runājam par iepriekšējo valdību deklarācijām, tad jāsaka, ka arī tajās tomēr kaut kādā redakcijā bija ierakstīts, ka, piemēram, jāsakārto ceļu joma...

- Kaut kādos iespējamos līdzīgos tekstos jā, bet šobrīd, man liekas, tas ir pietiekoši konkrēti uzrakstīts.

Galvenais sasniegums: „airBaltic” joprojām lido!
- Pirmo reizi par satiksmes ministru jūs kļuvāt 2011. gada rudenī. Ko uzskatāt par savu galveno sasniegumu tolaik?

- Katrs redzam un zinām, ka „airBaltic” vēl joprojām lido. „airBaltic” problēma bija mans kā tālaika satiksmes ministra galvenais uzdevums. Valstij kā lidsabiedrības lielākajam akcionāram tajā bija lielākā ietekme un mēs to varējām sakārtot. Tas, ka šobrīd kompānija lido, ir tā laika sasniegums.

Protams, jāpiemin arī visi tolaik iesāktie darbi. Pārorganizējām Kohēzijas fonda līdzekļus lielo ceļu projektiem. Attīstījās ceļu būvniecība un tranzītielu attīstības pašvaldībās. Arī ostu projekti, kā, piemēram, Krievusalas projekts. Lai šis projekts izkustētos no vietas Eiropas Komisijas koridoros, toreiz braucu pie trīs eirokomisāriem. Tās ir pirmās lietas, ieguvumi, ko atceros.
 
- Bet kāpēc pēc jūsu aiziešanas no satiksmes ministra posteņa šie projekti sāka buksēt?

- Tas ir jāprasa pēctečiem, kuri strādāja pēc manis.

- Kādas vēl būtu jūsu kā jaunā satiksmes ministra prioritātes?

- Tas, kas ātri risināms, ir pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu un ar autobusiem sabalansēšana, kas īsti līdz galam nav izdarīts. Tas pats attiecas arī uz kravu pārvadājumiem - attiecībā ar trešo valstu licencēm, savstarpējiem līgumiem ar trešajām valstīm, tai skaitā ar Krieviju, lai mēs uzlabotu situāciju mūsu pārvadātājiem, kuri veic pārvadājumus pa ceļiem.

Vai un kad būs jaunie vilcieni?
- Runājot par dzelzceļa infrastruktūru, arī visas iepriekšējās valdības uzsvērušas, cik nozīmīgs ir Austrumu – Rietumu koridors. Kā paredzat, vai saglabāsies tranzīta apjoms no Krievijas puses, vēl tālāk – no Ķīnas, ņemot vērā pašreizējās nebūt ne labās attiecības ar Krieviju?

- Vai tranzīta apjoms ies mazumā, ir diezgan globāls jautājums, tas atkarīgs no tā, kas notiek pasaulē kopumā. Bet tā kā mums ir ļoti liels kravu īpatsvars Austrumu – Rietumu virzienā, domāju, ka šie iebrauktie ceļi nemazināsies. Intereses te mums, protams, ir arī par Ķīnas kravām. Latvija starp Baltijas valstīm ir visizdevīgākā ģeogrāfiskā novietojumā, lai mēs apkalpotu gan Eiropu, gan Skandināviju. Un šie piedāvājumi, tai skaitā kvalitāte cenās, ir jāsagatavo. Tas ir arī viens no jaunās valdības deklarācijas punktiem, lai investori Latviju izvēlētos kā tranzītkoridoru.

- Kā to veicināt?

- Diezgan daudz jau ir darīts. Pagājušā gada nogalē mūsu premjere bija Ķīnā un panāca, ka pie mums pavasarī notiks liela starptautiska konference, kurā piedalīsies uzņēmēji, tai skaitā arī tie, kas saistīti ar loģistiku un kravu pārvadājumiem. Uzskatu, ka šāda veida samiti vai konference tiešām dos vēlamos rezultātus, lai varētu veicināt tranzītkravu pārvadājumus.

- Lai veicinātu šos pārvadājumus, jābūt dzelzceļa infrastruktūrai. Kā veicas ar tā elektrifikāciju Austrumu virzienā?  

- Kopējais elektrifikācijas projekts droši vien vispirms jāsagaida no „Latvijas dzelzceļa”. Te mums jāņem vērā arī gan nepieciešamība pēc elektrolokomotīvēm, kas vilks vilcienus, gan pasažieru elektrovilcieniem.

- Un kad pieredzēsim jauno „Rail Baltic”?

- Šobrīd līdz 2022. gadam ilgs plānošanas periods, kura beigu fāzē paredzētas izbūves gan Rīgas stacijā, gan savienojums ar Rīgas lidostu. Paralēli tiek risināti jautājumi gan ar trases precizēšanu, gan īpašumu atpirkšanu, gan arī visas kopējās trases projektēšanu. Pēc tam sekos nākamā fāze par kopējo būvniecību. Projekts ir iesākts, projekts ir jāturpina! Un jācer, ka nemainīsies Eiropas Komisijas attieksme par atbalsta intensitāti.

- Bet vai ir cerība sagaidīt jaunos pasažieru vilcienus?

- Šis jautājums noteikti būs izvērtēšanas vērts attiecībā uz „Pasažieru vilcienu”. Kāpēc nav, kāpēc ir aizķeršanās un vai mums kādā brīdī būs iespējas saņemt vilcienus, kuriem faktiski jau šodien vajadzēja būt.

„Kosmosa kuģus gan nebūvēsim”
Varbūt gribat uz Satiksmes ministru atnākt ar kādu jaunu, vēl nebiju, gaišu ideju?

Man šķiet, ka visas gaišās idejas jau ieskicēju. Kosmosa kuģus gan mēs nebūvēsim. Bet, protams, ir jāturpina gan interneta attīstības, gan optisko kabeļu attīstība. Tas ir tas, kas ir mūsu un ar ko mēs sevi varam pierādīt.

Kosmosa kuģus nebūvēsim, bet lidostas? Mums jau ir ne tikai Rīgas, bet arī Liepājas, Daugavpils, Tukuma lidostas. Savulaik reģionālajām lidostām paredzēja spožu perspektīvu...

Valdības deklarācijā viens no uzdevumiem ir tautsaimniecību sasaistīt gan ar Rīgas, gan reģionālām lidostām, tai skaitā Daugavpils, Ventspils, Liepājas, kurām ir potenciāls gan kravu, gan arī pasažieru pārvadājumos

Potenciāls ir ne tikai reģionālajām lidostām, bet arī mazajām ostām?
Latvijai visas ostas svarīgas – gan lielas, gan mazas. Mazās ostas jebkurā gadījumā gan zvejniekiem, gan vietējiem uzņēmējiem būs svarīgas.

Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS