Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Bizness

Suņu barības "Dogo" ražotājs atbalstīs pētījuma turpināšanu un gatavs to finansēt (17)

 
12.februāris 2016  15:26

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) ziņo, ka suņu barības „Dogo” ražotājs AS „Tukuma Straume” izteicis vēlmi piedalīties pētījumā par reto slimību, ar kuru piepeši sākuši sirgt Latvijas suņi. Uzņēmums nolēmis nepieļaut, ka pētījums apstājas naudas trūkuma dēļ, tāpēc piedāvājis finansēt atlikušo procesu.

„Esmu pilnībā pārliecināts par mūsu ražotās suņu barības „Dogo” kvalitāti. Tās ražošanā ievērojam visaugstākos standartus. Mums rūp suņu veselība, tāpēc esam gatavi nākt talkā Latvijas veterinārārstiem un pētniekiem, lai noskaidrotu patiesos saslimstības cēloņus,” teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

„Esmu pilnībā pārliecināts par mūsu ražotās suņu barības „Dogo” kvalitāti. Tās ražošanā ievērojam visaugstākos standartus. Mums rūp suņu veselība, tāpēc esam gatavi nākt talkā Latvijas veterinārārstiem un pētniekiem, lai noskaidrotu patiesos saslimstības cēloņus,” teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Trešdien, 10.februārī, Zemkopības ministrijā (ZM) notika tikšanās, kurā piedalījās LVB, AS „Tukuma Straume”, ZM, Zinātniskā institūta „Bior” un Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji. Šī bija jau otrā tikšanās starp barības ražotāju un Latvijas veterinārārstiem, kuri, meklējot iespējamos cēloņus nāvējošās suņu barības vada slimības „Megaesophagus” uzliesmojumiem, uzsāka plašu un detalizētu AS „Tukuma Straumes” ražotās barības „Dogo” izpēti.

AS „Tukuma Straume” nešaubās par savas barības kvalitāti
Sanāksmē ražotājs AS „Tukuma Straume” izteica atbalstu, lai pētījums tiktu pabeigts un pauda gatavību to finansēt: „Esmu pilnībā pārliecināts par mūsu ražotās suņu barības „Dogo” kvalitāti. Tās ražošanā ievērojam visaugstākos standartus. Mums rūp suņu veselība, tāpēc esam gatavi nākt talkā Latvijas veterinārārstiem un pētniekiem, lai noskaidrotu patiesos saslimstības cēloņus,” teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Veterinārārsti uzticas AS „Tukuma Straumei”
Iesaistītās puses spriež, ka darbs pie pētījuma varētu tikt atsākts apmēram pēc divām nedēļām, kad būs precizēts pētījuma plāns, tāme, kā arī atrisināti juridiskie un administratīvie jautājumi. Pētnieku grupu plānots saglabāt pašreizējā sastāvā.
„Mēs ļoti augstu vērtējam šādu ražotāja soli. Sākumā lūkojāmies uz situāciju nedaudz skeptiski, taču šobrīd uzskatām, ka šādi izteikta ražotāja griba parāda patiesu ieinteresētību par suņu veselību un šīs slimības cēloņu noskaidrošanu. Bažu par to, ka pētījuma rezultāti varētu tikt ietekmēti, mums nav, jo iecerētās sadarbības pamatā būs trīspusējie līgumi starp ZM, valsts zinātnisko institūtu „Bior” un pašu ražotāju,” uzsver LVB priekšsēdētāja Māra Viduža.

ZM nolemj naudu pētījumam nepiešķirt
Kā vēstīts iepriekš, ZM apturēja pētījumu par „Megaesophagus” izpēti, taču arī 10.februāra sarunās ministrija palika pie iepriekšnolemtā – nepiešķirt nepieciešamo finansējumu no ZM budžeta, kā arī neatļaut izmantot „Bior” līdzekļus pētījuma pabeigšanai. Lai pētījumu turpinātu neatkarīgi no ZM lēmumiem, attiecībā uz finansējumu, LVB jau bija sākusi sarunas ar vairākiem iespējamajiem finansētājiem. Interesi par pētījuma turpināšanu, turklāt, izrādījuši arī suņu īpašnieki. Piemēram, vairāki no slimības cietušo suņu saimnieki apsver iespēju veidot pētījuma atbalsta fondu.

Arī lielākā suņu audzētāju organizācija - Latvijas Kinoloģiskā federācija nepieciešamības gadījumā ir gatava piedalīties pētījuma finansēšanā. „Mums rūp ne tikai šķirnes suņu veselība. Ir jādara viss iespējamais, lai slimības cēlonis tiktu atklāts. Ja tam var būt noderīgs mūsu atbalsts, mēs esam gatavi to sniegt”, uzsvēra federācijas prezidente Vija Klučniece. Arī viņa augsti vērtē ražotāja soli finansēt pētījumu, jo rīcība norāda uz atbilstību biznesa pasaules standartiem.

Saslimušie suņi nosmok
Kā skaidro vetārsti, nāve no „Megaesophagus” visbiežāk iestājas, sunim nosmokot. Parasti  gan tā ir ģenētiska jeb iedzimta slimība – kucēni nomirst pēc atšķiršanas no mātes, kad vairs nezīž pienu, jo nespēj norīt cietu ēdienu. Visbiežāk saslimušie ir vācu aitu suņi, taču apgalvot, ka šai šķirnei ir lielāks risks, būtu nekorekti. Latvijā slimība ir ļoti reta – pirms uzliesmojuma klīnikās gada laikā konstatēti viens vai divi gadījumi.

Kasjauns.lv/Foto: Anete Janševica






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS