Mazmākoņains
Rīga
-4°
Mazmākoņains
LV RU
Bizness un ekonomika

Finanšu ministrija: uzlabojumi darba tirgū lēnāki, bet turpinās (1)

 
23.februāris 2016  18:13

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī 2015. gadā situācija darba tirgū turpināja uzlaboties, darba meklētāju īpatsvaram samazinoties līdz 9,9% un nodarbināto iedzīvotāju skaitam pieaugot līdz 896 tūkstošiem, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr uzlabojumi darba tirgū kļuvuši mazāk izteikti nekā iepriekš. Lai arī gadā kopumā bezdarba līmenis samazinājies par 0,9 procentpunktiem, pēdējā ceturksnī bezdarba līmeņa samazināšanās gada griezumā bijusi par 0,4 procentpunktiem jeb līdz 9,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Skatoties pa reģioniem, redzams, ka jaunas darba vietas gan pēdējā gada laikā, gan laikā pēc ekonomiskās krīzes veidojušās galvenokārt Rīgā un Pierīgas reģionā, kamēr Latgalē un Kurzemē aizņemto darba vietu skaits 2015. gada trešā ceturkšņa beigās pat bijis mazāks nekā 2010. gada trešā ceturkšņa beigās.

Skatoties pa reģioniem, redzams, ka jaunas darba vietas gan pēdējā gada laikā, gan laikā pēc ekonomiskās krīzes veidojušās galvenokārt Rīgā un Pierīgas reģionā, kamēr Latgalē un Kurzemē aizņemto darba vietu skaits 2015. gada trešā ceturkšņa beigās pat bijis mazāks nekā 2010. gada trešā ceturkšņa beigās.

Līdz ar bezdarba līmeņa mazināšanos pagājušajā gadā bija vērojams iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmeņa pieaugums, kad darba tirgū kā nodarbinātie vai darba meklētāji bija iesaistīti jau 67,5% no visiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā. 2014. gadā šis rādītājs bija 66,3%. Šāds aktivitātes līmeņa pieaugums no vienas puses apstiprina darba tirgus situācijas uzlabošanos, jo mazinās to cilvēku skaits, kas ir atteikušies no darba meklējumiem. Taču, no otras puses, tā kā ekonomiskās aktivitātes pieaugums noticis arī saistībā ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, tas arī norāda uz zināmām bažām, jo atsevišķās nozarēs un profesijās darba devējiem kļūst arvien grūtāk atrast atbilstošus darbiniekus, kas ir gatavi strādāt par piedāvāto samaksu.

Kā liecina dati par aizņemtajām darba vietām, darba vietu skaits pagājušajā gadā visvairāk ir palielinājies tādās nozarēs kā veselība un sociālā aprūpe, izmitināšana un ēdināšana, administratīvie un profesionālie pakalpojumi, kā arī IT pakalpojumi. Savukārt apstrādes rūpniecībā un būvniecībā nodarbināto skaits ir sarucis. Apstrādes rūpniecībā strādājošo skaita samazināšanos ietekmējuši arī tādi vienreizēji faktori kā Krievijas noteiktās sankcijas Eiropas Savienībā ražotajiem pārtikas produktiem un problēmas Latvijas metālu ražošanas nozarē.

Skatoties pa reģioniem, redzams, ka jaunas darba vietas gan pēdējā gada laikā, gan laikā pēc ekonomiskās krīzes veidojušās galvenokārt Rīgā un Pierīgas reģionā, kamēr Latgalē un Kurzemē aizņemto darba vietu skaits 2015. gada trešā ceturkšņa beigās pat bijis mazāks nekā 2010. gada trešā ceturkšņa beigās. Attiecīgi arī bezdarba līmeņa salīdzinoši lēno, tomēr samazināšanos, Latgalē nodrošinājis praktiski tikai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita sarukums.

Kopumā vērtējot situācijas attīstību pēdējā gada laikā, redzams, ka darba tirgus uzlabojumi kļūst arvien lēnāki, kas parādās arī reģistrētā bezdarba datos, kur 2015. gada pēdējos mēnešos bezdarba līmenis pat bijis augstāks nekā attiecīgajā laikā pirms gada. Joprojām saspringtā ģeopolitiskā situācija reģionā un vājā pasaules ekonomikas izaugsme turpinās bremzēt Latvijas ekonomikas attīstību. Arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, kā rezultātā nodarbināto iedzīvotāju skaits nākamajos gados palielināsies tikai nenozīmīgi, savukārt bezdarba līmeņa mazināšanās kļūs arvien lēnāka.

Regīna Zommere / Foto: Ieva Čīka/LETA 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS

Nav ziņu šajā kategorijā.