Apmācies, stiprs lietus
Rīga
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Sabiedrībā

Kāpēc ļaujam vaļu Kremļa meliem? Latvija turpina tērēt naudu, lai vērotu naidīgu propagandu (156)

 
25.februāris 2016  06:31

Kamēr citās Eiropas Savienības valstīs rīkojas, lai ierobežotu un pretdarbotos naidīgajai un melīgajai Kremļa propagandai, Latvijā, pēc visa spriežot, notiek pretējais process. Pie mums oficiālā Kremļa propaganda iet plašumā. Mēs tikai tērējam aizvien vairāk naudas, lai pateiktu, ka viss slikti un neko nevar izdarīt.

Latvijā aizvien plašāk savu darbību izvērš naidīgā Kremļa propaganda. Mēs tikai tērējam naudu, lai to konstatētu un paziņotu, ka to nespējam iegrožot.

Latvijā aizvien plašāk savu darbību izvērš naidīgā Kremļa propaganda. Mēs tikai tērējam naudu, lai to konstatētu un paziņotu, ka to nespējam iegrožot.

No šī gada par 25 tūkstošiem eiro palielināts Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) budžets, lai tā varētu rūpīgāk monitorēt plašsaziņas līdzekļus. Arī citās ES valstīs notiek šāds monitorings un rezultātā vairāk vai mazāk veiksmīgi tiek veikta pretdarbība naidīgajai propagandai. Savukārt pie mums palielinātā nauda monitoringam redzamus rezultātus nenes, patiesības labad gan jāsaka: tieši otrādi aizvien biežāk mēs redzam Kremļa propagandu.

Krievijas propagandas invāzija Latvijā
Nesen darbību sākusi Krievijas propagandas medija „Sputnik” interneta versija latviešu valodā sputniknews.lv. Šogad Rīgā korekcijas savā programmās „pēc skatītāju lūguma” veicis arī kabeļtīkla operators „Baltcom”, kas nu savā piedāvājumā – lētajā pensionāru pakā piedāvā vēl vienu Maskavas oficiālo telekanālu – „TV Centrs”. Un noteikti šie nav vienīgi gadījumi, kad varam runāt par Kremļa propagandas kanālu aizvien lielāko invāziju Latvijā.

Tikmēr citviet Eiropā mēģina ierobežot Kremļa propagandu un tai pretdarboties. Piemēram, Lietuvā strādājošajiem retranslētājiem pavēlēts pārcelt Krievijas telekanālu „RTR Planeta” uz papildus apmaksājamo kanālu paketēm, jo konstatēts, ka šā kanāla pārraidē ir kara propaganda un naida kurināšana. Savukārt Berlīnes prokuratūra sākusi izmeklēt lietu pret Krievijas Pirmā kanāla žurnālistu Ivanu Blagoju, kurš tendenciozi pasniedza sižetu par it kā bēgļu izvaroto bēdīgi slaveno „Berlīnes Ļizu”.

Šogad palielināts NEPLP budžets naidīgas propagandas ierobežošanai. Rezultātus nejūt
Mūsu lielās Austrumu kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļus uzrauga NEPLP un tai arī būtu jāvērtē to darbība. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis Kasjauns.lv skaidroja:

„Latvijā par elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) satura uzraudzību atbild viena institūcija – NEPLP. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz NEPLP plašas pilnvaras šajā jomā. Piemēram, EPL 60. panta 1. daļa paredz NEPLP pienākumu vākt, apkopot un analizēt informāciju par EPL darbību un attīstību, analizēt sūdzības un cita veida informāciju par EPL darbību, veikt pastāvīgu EPL monitoringu, arī veicināt medijpratību sabiedrībā. Savukārt, EPL likuma 61. pants paredz NEPLP tiesības pārbaudīt EPL izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus, kontrolēt EPL finanšu darbības, ierasties, arī bez brīdinājuma, lai veiktu EPL kontroles darbības uz vietas. Ar tiesneša lēmumu atbilstoši EPL likuma 61. panta 4. daļai NEPLP pat drīkst veikt kratīšanu EPL darbības vietās – objektos.
 
Ar 2016. gada 1. janvāri spēkā ir stājušies papildinājumi EPL likumā, kurus izstrādāja Kultūras ministrija un kas uzlabo NEPLP procesuālās spējas nacionālā līmenī piemērot ES tiesību aktus EPL kontroles jomā (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva).
 
Ar kultūras ministres Daces Melbārdes aktīvu atbalstu, sākot ar šī gada 1. janvāri, valsts budžetā ir piešķirti papildu līdzekļi NEPLP monitoringa funkcijas nodrošināšanai. Runa ir par ikgadēju NEPLP budžeta palielinājumu par 25 000 eiro monitoringa tehnisko iespēju nodrošināšanai un 106 718 eiro – administratīvā procesa  veikšanai pārkāpumu lietās, pārkāpumu atklāšanai un novēršanai.
 
Kultūras ministrija ir atbildīga par mediju politikas veidošanas procesu valstī kopumā. Ministrija kā izpildvaras institūcija nedrīkst vērtēt atsevišķu mediju saturu, jo tas nebūtu savienojams ar fundamentāliem vārda brīvības principiem demokrātiskā sabiedrībā. Bet savas kompetences ietvaros Kultūras ministrija var apstiprināt, ka tās ieskatā šobrīd tiesiskais regulējums un finansējums – atbilstoši iepriekš minētajam aprakstam – pilnvērtīgai EPL kontrolei, uzraudzībai un sodīšanai par iespējamiem pārkāpumiem Latvijas jurisdikcijā ir pilnībā pietiekams”.

NEPLP: „Sankciju piemērošana nekad nevar būt pašmērķis”
NEPLP Monitoringa centra vadītājs Jānis Lielpēteris Kasjauns.lv teica: „Pirmkārt, Latvijas tiesiskais regulējums neparedz līdzīgu risinājumu kā Lietuvā, proti, pārvietot konkrētas programmas uz papildus apmaksājamo kanālu paketēm. Līdz ar to padomei nav juridisku instrumentu šāda lēmuma pieņemšanai. Padome, vērtējot iespējamo programmu veidošanas noteikumu pārkāpumu Krievijas programmās, ievēro EPL likumu un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu.

Padome veic pastāvīgu Krievijas programmu monitoringu un 2015. gada laikā ir konstatējusi vairākus programmu veidošanas noteikumu pārkāpumus programmā „Rossija RTR” (saukta arī „RTR Planeta”), kas atrodas Zviedrijas jurisdikcijā. Padome ir informējusi Zviedrijas regulatoru par programmas izplatīšanas ierobežošanu Latvijā atkārtotu pārkāpumu gadījumā.
 
Padome norāda, ka sankciju piemērošana nekad nevar būt pašmērķis, daudz būtiskāka ir informatīvās telpas drošības nodrošināšana kopumā, kur jāņem vērā arī interneta un citu mediju platformu sniegtās iespējas satura iegūšanā.

Būtiski norādīt, ka lielākā daļa Krievijā veidoto programmu neatrodas Latvijas jurisdikcijā, bet ir reģistrētas citās ES dalībvalstīs. Lai ierobežotu šādu programmu izplatīšanu Latvijā, NEPLP jāsaskaras ar atkāpšanos no būtiska Eiropas Savienības mediju darbības principa – televīzija bez robežām –  kas faktiski paredz programmu uztveršanas brīvību visā Eiropas Savienībā”.

„Sputnik” interneta vietne ārpus Latvijas
Te jāpiebilst, ka nule reģistrētā Krievijas interneta ziņu vietne sputniknews.lv nav reģistrēta mūsu valstī un Latvijā to jau vienreiz liedza reģistrēt. Pērn augustā Uzņēmumu reģistrs (UR) lēma atteikt Latvijas pārstāvniecību reģistrā ierakstīt Krievijas valstij piederošo informatīvo aģentūru „Russia Today”, kas pārvalda sputniknews.lv tīmekļa vietni. UR, izskatot „Russia Today” pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, konstatēja, ka tie neatbilst Latvijas Satversmei, kā arī citiem Latvijas normatīvajiem aktiem. Jāuzsver, ka šo Krievijas informācijas aģentūru vada Dmitrijs Kiseļovs, kas savu propagandista darbību dēļ Kiseļovs ir iekļauts Eiropas Savienības melnajā sarakstā.

Tikmēr Latvijas Drošības policija „Sputņik” portāla atvēršanu latviešu valodā vērtē negatīvi, jo tas apliecina Krievijas centienus izplatīt Latvijas informatīvajā telpā sev vēlamus propagandas vēstījumus.

Elmārs Barkāns/Foto: EPA/LETA, Vida Press






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS