Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Runā Rīga

Rīgas dome gaida priekšlikumus risinājumam jautājumā par auto novietošanu iekšpagalmos (9)

 
25.februāris 2016  17:23

Šodien, 25. februārī, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē dažādu institūciju pārstāvji un iedzīvotāji pārrunāja Rīgai aktuālo jautājumu par automašīnu novietošanu namu iekšpagalmos.

Daudzi iedzīvotāji neņem vērā,  ka ne tikai dzīvoklis, bet arī māja un tās apkārtne ir viņu kopīgais īpašums un viņiem ir tiesības izlemt, kā vislabāk to apsaimniekot.

Daudzi iedzīvotāji neņem vērā, ka ne tikai dzīvoklis, bet arī māja un tās apkārtne ir viņu kopīgais īpašums un viņiem ir tiesības izlemt, kā vislabāk to apsaimniekot.

Rīdzinieki par vienu no pēdējā laika aktuālākajām problēmām uzskata ierobežotās iespējas novietot auto iekšpagalmos – šā iemesla dēļ daļa autovadītāju daudzdzīvokļu māju pagalmos savu auto novieto zālienā vai uz ietves, tādējādi traucējot citiem iedzīvotājiem iekļūt savās kāpņu telpās.  Piebraucamie ceļi starp mājām ir šauri, nereti nepareizi novietotas automašīnas aizšķērso ceļu ātrajai palīdzībai un ugunsdzēsējiem.

Mašīnas atrašanās zaļajā zonā ir pamatots iemesls saukt palīgā Pašvaldības policiju. 2015.gadā Rīgas pašvaldības policija konstatēja 5827 Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus iekšpagalmos: bērnu rotaļu laukumos, ceļa zīmes ar atļaujām darbības zonās, uz ietvēm utt. 4978 gadījumos pārkāpumi bija konstatēti, reaģējot uz iedzīvotāju izsaukumiem, 647 no tiem ar mobilās aplikācijas palīdzību. 849 gadījumos pārkāpumi bija konstatēti, apsekojot iedzīvotāju iesniegumos norādītās adreses. Papildus tam iekšpagalmos konstatētas 304 pamestas vai ilgstoši atstātas automašīnas un 4 meklēšanā izsludinātas automašīnas.

Adreses,  uz kuru saņemts visvairāk izsaukumu,  ir Miķeļa iela 1 – uz šo adresi pagājušajā gadā saņemti 165 izsaukumi, uz Ulbrokas ielu 13 saņemti 120 izsaukumi, savukārt uz Ruses ielu 18 saņemti 109 izsaukumi. Vidēji 80 izsaukumu gadā tiek saņemti uz Ģimnastikas ielu 6, Ozolciema ielu 52 un Biķernieku ielu 160.

Kopš 2012. gada Rīgas dome īsteno pagalmu un piebraucamo ceļu labiekārtošanas programmu. Tās ietvaros tiek ieklāts jauns asfalta segums, nomainītas apmales un veikti citi darbi. Tomēr pašvaldībai nav tiesību mainīt esošo plānojumu, jo teritorija atrodas iedzīvotāju kopīgā īpašumā. Iepriekš noskaidrojot, ka dome plāno veikt labiekārtošanas darbus, dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu var pieņemt lēmumu lūgt mainīt teritorijas plānojumu un izstrādāt jaunu projektu, piedāvājot remonta laikā zālienā ierīkot autostāvvietu. Bet, lai īstenotu šādu scenāriju, ir vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējums. Jāuzsver gan, ka līdz šim nav bijis šādu gadījumu.

Daudzi iedzīvotāji neņem vērā,  ka ne tikai dzīvoklis, bet arī māja un tās apkārtne ir viņu kopīgais īpašums un viņiem ir tiesības izlemt, kā vislabāk to apsaimniekot. Lai pagalmu pārplānotu, nepieciešams izstrādāt tehnisko projektu. Ja pagalms atrodas uz  dzīvokļu īpašnieku zemes, tikai zemes īpašnieki kopsapulcē var pieņemt lēmumu par mājai funkcionāli piesaistītā zemes gabala pārplānošanu, izstrādājot tehnisko projektu. Pašvaldība ir tiesiska pieņemt lēmumu par auto novietņu izbūvi tikai uz savā īpašumā esošajiem zemes gabaliem, ja konkrētā vietā tādi ir un ja iedzīvotāji savu atbalstu šādai iecerei izsaka sabiedriskās apspriešanas veidā. Biežāk gan sanāk, ka šāda vienošanās netiek panākta, jo viena daļa dzīvokļu īpašnieku vēlas, lai pagalms tiktu labiekārtots,  savedot kārtībā ar autotransportu izbraukāto zaļo zonu, bet pārējie vēlas, lai pagalmā netiktu izvietoti transporta līdzekļi. Šie pretējie viedokļi tika izteikti arī komitejas sēdē.

Iedzīvotāja Agnese Caune, runājot par savas mājas pagalmu, kur uz 250 dzīvokļiem ir tikai 46 automašīnu stāvvietas, uzskatīja, ka neizmantotie “pleķi ar zāli” ir jāizmanto lietderīgi, pārplānojot iekšpagalmu tā, lai tajā varētu novietot vairāk auto, jo daudzi iedzīvotāji vienkārši nevar atļauties maksas autostāvvietas. Savukārt Kaspars Danbergs, kurš pārstāv apvienību “Cilvēkiem”, retoriski jautāja deputātiem, kādā iekšpagalmā viņi gribētu dzīvot – tādā, kur stāv automašīnas, vai tādā, kur ir zaļā zona. Danbergs uzsvēra, ka autostāvvietu skaitu palielināt nevajadzētu, jo ir pasaules pieredze, ka ar autostāvvietu skaita palielināšanos automātiski palielinās arī mašīnu skaits.

Komitejas sēdes noslēgumā tās priekšsēdētājs Dainis Turlais uzsvēra, ka pirmais ceļš ceļā uz problēmas risinājumu, ir tās apzināšanās un aicināja visus interesentus vienas nedēļas laikā iesūtīt komitejai iespējamos priekšlikumus pārrunātā jautājuma risināšanai, uz kuru bāzes tiks veidots komitejas lēmums.

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
Regīna Zommere / Publicitātes foto






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS