Mākoņains
Rīga
-5°
Mākoņains
LV RU
Bizness

Dārzeņu un augļu imports Latvijā joprojām ievērojami pārsniedz eksportu (3)

 
28.februāris 2016  22:35

Latvijā importēto dārzeņu apjoms un vērtība joprojām ievērojami - gandrīz trīskārt - pārsniedz eksportēto, tikmēr Eiropas Savienības (ES) kopējais dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no Krievijas embargo radītā trieciena, norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunāko datu analizē.

Gan dārzeņu, gan augļu sektorā imports ievērojami pārsniedz eksportu.

Gan dārzeņu, gan augļu sektorā imports ievērojami pārsniedz eksportu.

Tajā teikts, ka gan dārzeņu, gan augļu sektorā imports ievērojami pārsniedz eksportu. Piemēram, 2014.gadā importēto dārzeņu vērtība gandrīz trīskārt pārsniedza eksportēto. Valstis, kas visvairāk importē dārzeņus, ir Spānija (30%), Nīderlande (26%) un Lietuva (19%).

Savukārt galvenais Latvijas dārzeņu eksporta tirgus ir Baltijas valstis, uz kurām 2014.gadā kopumā tika eksportēti 70% no visiem dārzeņiem. Līdz ar Krievijas tirgus slēgšanu pieauguši eksportēto dārzeņu apjomi uz tādām ES valstīm, uz kurām iepriekš tika eksportēti nelieli apjomi, - Vācija, Norvēģija, Polija u.c.

Tāpat izteikti negatīva ir arī Latvijas tirdzniecības bilance ar augļiem un ogām - importēto produktu vērtība pārsniedz eksportēto vērtību vairāk nekā trīs reizes. Nozīmīgākie augļu, ogu importētāji 2014.gadā bija Spānija (26% no kopējās vērtības), Nīderlande (21%), Lietuva (20%).

Galvenais no Latvijas eksportēto augļu un ogu tirgus ir Baltijas valstis, uz kurām 2014.gadā kopumā eksportēja 84% no visiem produktiem. Līdz ar Krievijas tirgus slēgšanu pieauguši eksportēto dārzeņu apjomi uz Igauniju Lietuvu un Poliju, kā arī Baltkrieviju.

Tāpat ZM analīzē secināts, ka ES augļu un dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no 2014.gada augustā noteiktā Krievijas aizlieguma importēt ES lauksaimniecības produktus. Tas bija smags trieciens ES ražotājiem, jo 2013.gadā 30% no visiem ES eksportētajiem augļiem un dārzeņiem nonāca Krievijā.

ZM eksperti arī norāda, ka nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, kas piemeklēja Polijas augļu un dārzeņu ražotājus 2015.gada vasarā, augļu un dārzeņu cenas šogad joprojām ir augstākas nekā iepriekšējā sezonā. Turklāt vairākus mēnešus tirgū ir neraksturīga situācija - Latvijas ražotāju dārzeņu cenas ir zemākas nekā Polijas, kas nodrošina lielāku konkurētspēju tirgū Latvijas ražotājiem.

Saistībā ar šā gada situāciju ZM norāda, ka Spānijā un Itālijā 2016.gada janvāris bija neraksturīgi silts, tādēļ dārzeņi nogatavojās ātrāk un lielākos apjomos. Tādējādi dārzeņu piedāvājums tirgū ES dienvidu daļā krietni pārsniedz pieprasījumu, un Spānijas un Itālijas ražotāji tirgus līdzsvarošanas nolūkos jau ir īstenojuši krīzes pasākumus - produktu nenovākšanu un izņemšanu no tirgus, par ko pienākas Eiropas Komisijas atbalsts.

Kā ziņots, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn Latvijā izaudzētas 194 900 tonnas dārzeņu, ieskaitot izaudzēto siltumnīcās, kas ir par 3500 tonnu jeb 1,9% vairāk nekā 2014.gadā, tikmēr ievērojams - 7,4% samazinājums vērojams kartupeļu stādījumu platībās. Vienlaikus kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra pieauga par vairāk nekā 6% - ja 2014.gadā no hektāra vidēji novāca 18,9 tonnas, pagājušajā gadā šis rādītājs bija 20,1 tonna.

Atklātā lauka dārzeņu platības pagājušajā gadā samazinājās par 1,8%, bet, pieaugot to vidējai ražībai no 217 centneriem no hektāra 2014.gadā līdz 225 centneriem no hektāra 2015.gadā, dārzeņus novāca par 3200 tonnām jeb 1,8% vairāk.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS