Mākoņains
Rīga
-4°
Mākoņains
LV RU
Bizness

Finanšu ministrija: ir jāturpina virzīties uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi (6)

 
01.marts 2016  16:31

Otrdien, 1. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā ietverts atlīdzības sistēmas izvērtējums, kā arī turpmākā rīcību atlīdzības sistēmas pilnveidei. FM ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izmantojot valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Vērtējot Latvijas vietu ES atsevišķu valstu un Baltijas valstu kontekstā pēc valsts pārvaldē nodarbināto skaita no kopējā iedzīvotāju skaita, jānorāda, ka nodarbināto skaita procentuālā attiecība nav liela – Latvijā tie ir 2,9%, Lietuvā – 2,8% un Igaunijā – 3,4%, kamēr tādās valstīs kā Francija un Spānija tas ir attiecīgi 8,5% un 6,4%.

Vērtējot Latvijas vietu ES atsevišķu valstu un Baltijas valstu kontekstā pēc valsts pārvaldē nodarbināto skaita no kopējā iedzīvotāju skaita, jānorāda, ka nodarbināto skaita procentuālā attiecība nav liela – Latvijā tie ir 2,9%, Lietuvā – 2,8% un Igaunijā – 3,4%, kamēr tādās valstīs kā Francija un Spānija tas ir attiecīgi 8,5% un 6,4%.

Analizējot darba samaksas pieaugumu privātajā un vispārējās valdības sektorā (valsts tiešās pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības), secināts, ka straujāks vidējās algas pieaugums pēdējos gados bijis privātajā sektorā. 2015. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 6,7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir jau gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirmskrīzes laikā, savukārt darba samaksas pieaugums vispārējās valdības sektorā - 4,9%. Savā ziņā atalgojuma pieaugumu ietekmēja arī minimālās algas celšana.

Tomēr pēc šīs analīzes arī secināms, ka valsts pārvaldē nodarbināto augstākā līmeņa vadītāju un augsta līmeņa ekspertu algas ir zaudējušas konkurētspēju ar privātā sektora algām, īpaši krasas atšķirības vērojamas vidējā un augstākā vadības līmeņa amatos. Jāatzīmē, ka laika periodā no 2011. gada līdz pat 2016. gadam augstāko mēnešalgu grupām mēnešalgas nav mainītas, bet celtas ir tikai pamatā zemāko mēnešalgu grupu mēnešalgas, mainoties minimālajai algai.

Vērtējot Latvijas vietu ES atsevišķu valstu un Baltijas valstu kontekstā pēc valsts pārvaldē nodarbināto skaita no kopējā iedzīvotāju skaita, jānorāda, ka nodarbināto skaita procentuālā attiecība nav liela – Latvijā tie ir 2,9%, Lietuvā – 2,8% un Igaunijā – 3,4%, kamēr tādās valstīs kā Francija un Spānija tas ir attiecīgi 8,5% un 6,4%. Nodarbināto skaits valsts pārvaldē, tai skaitā aizsardzības un sociālās aizsardzības jomā nodarbinātie, ir samazinājies, sasniedzot 6,6% no visiem nodarbinātajiem, kas ir zem nodarbināto īpatsvara kopskaita vidēji ES.

Kopš 2008. gada strādājošo skaits valsts pārvaldē ir piedzīvojis būtisku samazinājumu, un valsts budžeta iestādēs 2015. gadā ir nodarbināti 58 tūkstoši cilvēku. Valsts budžeta iestādes aptver valsts tiešās pārvaldes iestādes, kā arī neatkarīgās iestādes.

Strādājošo skaita samazinājums panākts ekonomiskās krīzes periodā, un arī šobrīd tiek sekots, lai nepieļautu nodarbināto skaita pieaugumu, virzot jaunus tiesību aktu projektus, politikas plānošanas dokumentus un uzņemoties papildu funkcijas. Valsts tiešajā pārvaldē nodarbināto skaits krīzes iespaidā samazināts par 32% un darbinieku skaits nepieaug, savukārt pašvaldību iestādēs nodarbināto skaitam pēc ekonomiskās krīzes ir tendence nedaudz pieaugt, tomēr valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas ietvaros nav iespējams tiešā veidā ietekmēt pašvaldību iestādēs nodarbināto skaitu.

Runājot par nepieciešamo turpmāko rīcību, FM uzskata, ka nepieciešams turpināt virzību uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un primāri veikt esošo darba uzdevumu un cilvēkresursu efektivitātes izvērtējumu, kas nodrošinātu iespēju mēnešalgu palielināšanu veikt iestādes esošā budžeta ietvaros. Vienlaikus būtu jāturpina 2015.gadā uzsāktos pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izlietojot attiecīgi valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Ņemot vērā, ka valsts pārvaldē strādājošo augstākā līmeņa vadītāju un augsta līmeņa ekspertu algas ir zaudējušas konkurētspēju ar privātā sektora algām, tuvākajā laikā ir jārisina jautājums par vadošo amatu mēnešalgu grupu mēnešalgu celšanu, tādējādi risinot arī jautājumu par augsti kvalificētu vadītāju un ekspertu piesaisti darbam valsts pārvaldē.

Savukārt attiecībā uz ilgstoši vakantajām vietām būtu jāvērtē tendences kopējā nodarbināto skaitā attiecīgajos resoros. Nepieciešamības gadījumā būtu jārosina pārskatīt amata vietu skaitu nepamatoti uzturētu vakanto amata vietu gadījumos.

Informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40383185&mode=mk&date=2016-03-01

Regīna Zommere / Foto: Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS