Apmācies, stiprs lietus
Rīga
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Bizness

"Liepājas metalurgs" iesniedz Valsts kasē uzņēmuma restrukturizācijas plānu

 
01.marts 2016  20:25

AS "KVV Liepājas metalurgs" šodien pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība, sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

Uzņēmuma iesniegtos dokumentus vērtēs Valsts kases speciālisti kopā ar auditorkompānijas "Deloitte Latvia" ekspertiem.

Uzņēmuma iesniegtos dokumentus vērtēs Valsts kases speciālisti kopā ar auditorkompānijas "Deloitte Latvia" ekspertiem.

Tagad uzņēmuma iesniegtos dokumentus vērtēs Valsts kases speciālisti kopā ar auditorkompānijas "Deloitte Latvia" ekspertiem. Patlaban nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams dokumentu izvērtēšanai, piebilda Dzelme.

"Pēc tam Valsts kase sniegs savu slēdzienu par iesniegto plānu un, visticamāk, tas atkal tiks skatīts valdībā, lai lemtu, vai atbalstīt iespējamo uzņēmuma saistību grafika pārskatīšanu," sacīja Dzelme.

"KVV Group" preses sekretāre Nataļja Napadovska informēja, ka iesniegtajā plānā tiek piedāvāts jauns "KVV Liepājas metalurgs" 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

"KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Talanovs norādījis, ka uzņēmumā veikts audits un tas paredz, ka neprofila aktīvu realizācija uzņēmumam ļaus saņemt četrus līdz piecus miljonus eiro.

Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt "KVV Liepājas metalurgs" parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Uzņēmums cer, ka šodien iesniegtais restrukturizācijas plāns tiks izskatīts operatīvi un gatavs iesniegt Valsts kasei visu nepieciešamo papildus informāciju, piebilda Napadovska.

LETA jau ziņoja, ka "KVV Liepājas metalurgs" līdz šodien bija atkārtoti jāiesniedz Valsts kasē parādu restrukturizācijas plānu.

Kā iepriekš norādīja uzņēmuma pārstāvji, priekšlikumi ietver reāli izpildāmu maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonus eiro lielo parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020.gadam.

Vēl iepriekš, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu no "KVV Liepājas metalurga", valsts sāka piedzīt naudu, realizējot ķīlas. "KVV Liepājas metalurgs" nespēja izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ķērās pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu - Krievijas "Alfa bank" garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro. Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai "UniCredit".

Valsts piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo "KVV Liepājas metalurgs" esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā.

"KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus. Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot "KVV Liepājas metalurga" saistības pret valsti. "KVV Liepājas metalurgs" uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Jau ziņots, janvāra beigās "KVV Liepājas metalurgs" uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidroja Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai.

AS "Latvijas Gāze" (LG) 19.februārī pārtrauca dabasgāzes padevi AS "KVV Liepājas metalurgs". Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz ilglaicīgu nespēju nokārtot parādsaistības par saņemto dabasgāzi.

"KVV Liepājas metalurga" apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS