Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Vācijā bēglis uzbrūk 28 gadus vecajai Annai no Latvijas (206)

 
03.marts 2016  07:20

Māksliniece Anna Krečina (28) pārmaiņus dzīvo Rīgā un Berlīnē, kur maizi pelna, taisot tetovējumus. Viņa ir ne tikai lieciniece lielākajai bēgļu straumei kopš Otrā pasaules kara, bet arī kļuvusi par imigrantu upuri.

„Viņš nolēma, ka mani steidzami vajag nogalināt,” stāsta Anna – ebreju izcelsmes sieviete no Latvijas, kurai Hamburgā uzbrucis migrants.

„Viņš nolēma, ka mani steidzami vajag nogalināt,” stāsta Anna – ebreju izcelsmes sieviete no Latvijas, kurai Hamburgā uzbrucis migrants.

Anna jau divus gadus mīt Berlīnē, bet septembrī devās darba seminārā uz Hamburgu. Te viņai uzbruka – ar mērķi nogalināt... Māksliniece piedzīvotajā dalās ar „Kas Jauns Avīzi”.

Notur par ticības nodevēju
“Ejot ārā no veikala, jutu, kā mani aiz kakla paķer vīriešu roka un sit pret ēkas fasādi. Kolēģi, to redzot, protams, pieskrēja klāt un sāka palīdzēt. Zaudējot samaņu, es sev priekšā ieraudzīju iebraucēju no dienvidu valstīm. Izsauca ātro palīdzību un policiju, ārsti konstatēja smadzeņu satricinājumu,” stāsta Anna.

Policijai uzbrucēju aizturēja, un viņš nemaz neslēpa savu nolūku un motīvu. Anna ir ebrejiete un vasarās ļoti iedeg, tāpēc ļaundaris nodomājis, ka viņa ir musulmaniete. “Viņš redzēja, ka staigāju īsos šortos un kreklā, tātad pārdevusies baltajam cilvēkam. Tad nu viņš nolēma, ka mani steidzami vajag nogalināt,” atklāj Karečina.

Tomēr iesniegumu policijai viņa neuzrakstīja – negribējusi tiesu darbu dēļ no Berlīnes braukāt uz Hamburgu. Ļaundaris pēc vairākām stundām policijā izlaists brīvībā.
 
Nezina, cik ilgi vēl pacietīs
“Vācieši pie imigrācijas jau ir pieraduši un kopumā pret to visu izturas ļoti mierīgi. Viņi redz, kā cilvēki integrējas viņu sabiedrībā. Taču pēdējā pusgadā laikā vācieši jau sāk uz iebraucējiem skatīties šķībi un saprot, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kas ir izgājis no viņu kontroles,” teic Anna.

Anna apgalvo, ka iebraucēji nemaz negrib integrēties, un ir neizpratnē, kāpēc bēgļi vispār meklē patvērumu Eiropā. Daudzi nevēloties mācīties vācu valodu un gaidot pabalstus, neko lietderīgu sabiedrībā neieguldot.

“Tas, ko raksta, ka lielāka daļa iebraucēju ir vīrieši, ir taisnība, sieviešu ir ļoti maz. Ja būtu daudz bērnu, redzētu pieplūdumu skolās un bērnudārzos, bet tāda nav,” novērojusi Anna. Viņa vairs nejūtas droši: “Tas ir saprotami, ka mēs no viņiem baidāmies, jo viņi mums ir sveši.”

Nobijies pat irākiešu ārsts
Pēc uzbrukuma Hamburgā Annu aprūpējis ķirurgs no Irākas. Viņš ar sievu un bērniem pārcēlies uz Vāciju, visi iemācījušies valodu, mierīgi iekļāvušies sabiedrībā.

“Tagad viņš stāsta, ka lielā iebraucēju skaita dēļ pašam ir bailes bērnus vest uz skolu, jo viņus uzskata par imigrantiem, kas atnākuši izlaupīt Eiropu,” atzīst Krečina.

Vācijā jau esot uzskats, ka bēglis tev nodarīs pāri, pat ja viņam palīdzēsi. “Ja pie manām durvīm iznāks izbadējies bēglis, es, protams, viņam palīdzēšu, bet es negribu, lai viņš tajā pašā laikā noindē manu suni, bet viņš to, visticamāk, arī izdarīs,” uzskata Karečina.

“Iet dienvidnieciska izskata vīrietis ar somu. Varbūt viņš Vācijā dzīvo jau 15 gadus, varbūt tur ir dzimis, bet mātes, viņu redzot, ņem bērnus pie rokas un ved prom,” par vāciešu uzvedību stāsta Anna. Pēc Parīzes terorakta ielas Berlīnē bijušas tukšas.

Nemācās valodu
Krečina ir pārliecināta, ka latviešu valodu neviens bēglis nemācīsies: “Vācija ir liela, bagāta valsts, un bēgļi tikpat nemācās valodu. Tad kāpēc imigrantam gribētos mācīties latviešu valodu, nevaru pat iedomāties.” Viņa arī uzskata, ka latvieši nav tik demokrātiski kā vācieši un konfliktsituācija esot neizbēgama.

Turklāt bēgļi uz Vāciju atveduši līdzi savas reliģiskās domstarpības – kautiņi patvēruma centros nav retums. “Es redzu tikai vienu izeju – aizslēgt robežas un izvest viņus pēc iespējas vairāk,” neslēpj māksliniece.

Par galveno nesaprašanās problēmu sieviete uzskata pārāk dažādās kultūras: “Kurai Rietumu sievietei liksies normāli tas, ka viņu sit? Viņiem tā ir ierasta uzvedība, viņi tajā neredz neko sliktu.”

Taisnības labad atkāpe: Latvijā bez jebkādiem bēgļiem ir augsts ģimenes vardarbības līmenis – vardarbību no partnera savas dzīves laikā piedzīvojuši 32% sieviešu. Gadā Latvijā ģimenē pašu vīri nogalina vidēji piecas sievietes, un vairāk nekā simts ar miesas bojājumiem nokļūst slimnīcā.

Bēgs uz Izraēlu
Pēc oficiālās statistikas, Vācijā pērn ieradās ap miljons bēgļu, un varasiestādes šogad rēķinās ar vēl pusmiljonu. Iespējams, patiesie skaitļi atšķiras.

Krečinas kolēģis agrāk dzīvojis Minhenē, bet viņa māte joprojām dzīvo tur un strādā dzelzceļa stacijā. “Vācu mediji rakstīja, ka septembrī Minhenē ieradušies 5000 bēgļu, bet kolēģa māte teica, ka viņa tikai vienas diennakts laikā reģistrējusi 15 000 iebraucēju.”

“Es domāju, agrāk vai vēlāk, vāciešu nacionālais lepnums liks sevi manīt,” domā Anna, ļaunākajā gadījumā, ja nekas nemainīsies, pēc pāris desmitgadēm paredzot pilsoņu karu. “Bija taču varenā Romas impērija, un tad atnāca barbari,” vēsturē atskatās Krečina.

Viņai kā ebrejietei ir uzturēšanās atļauja Izraēlā, un kā vienīgo izeju no iespējamās katastrofas sieviete redz Eiropas pamešanu. “Kuģi ar bēgļiem brauc uz Eiropu, bet mēs ar ģimeni un draugiem mazā laiviņā uz turieni,” joko māksliniece.

Kasjauns.lvFoto: AFP/LETA/Facebook






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS