Mākoņains
Rīga
-5°
Mākoņains
LV RU
Sabiedrībā

Saeima tiesībsarga amatā apstiprina Juri Jansonu (15)

 
03.marts 2016  12:34

Saeima šodien balsošanas otrajā kārtā tiesībsarga amatā uz otro pilnvaru termiņu apstiprināja pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu.

Pašreizējais tiesībsargs Juris Jansons apstiprināts amatā uz otru termiņu.

Pašreizējais tiesībsargs Juris Jansons apstiprināts amatā uz otru termiņu.

Tiesībsarga amatam bija pieteikti divi pretendenti - Jansons un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Ilze Bērziņa-Ruķere.

Pirmajā balsošanas kārtā netika ievēlēts neviens no kandidātiem.

Iepriekš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, uzklausot pretendentus, Jansona līdz šim paveikto pozitīvi novērtēja atsevišķi deputāti. Publiskajā telpā no atsevišķiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem gan bija izskanējusi skepse par Jansona nevēlēšanos aktīvi pievērsties dažu jautājumu risināšanai cilvēktiesību jomā.

Pēdējā laikā Jansons aktualizējis jautājumu par veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem. Veselības aprūpes konstitucionālās garantijas vismaz pašreiz Latvijā ir mīts, nevis realitāte, pētījumā par Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstību cilvēktiesību standartam secinājis tiesībsargs.

Viņš februārī uzsvēra, ka sabiedrību interesē, lai katrā individuālā gadījumā cilvēkam tiktu sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Tā ir pārliecība, par kuru viņi ir gatavi maksāt divreiz - vispirms, samaksājot nodokļus, un tad arī katrā individuālā gadījumā, kad valdības noteiktajā regulējumā kaut kas līdz galam nav paredzēts.

"No vienas puses, valsts pamatlikums paredz, ka valsts garantē vismaz minimālo veselības aprūpi ikvienam, un, no otras puses, valdības piedāvātais risinājums ir problemātisko gadījumu atstāšana pašu indivīdu vai sabiedrības ziņā. Šī pretruna viennozīmīgi liek domāt, ka veselības aprūpes konstitucionālās garantijas vismaz šobrīd Latvijā ir mīts, nevis realitāte," secinājis Jansons.

Jansons pēdējā laikā aktualizējis arī jautājumu, kas skar cilvēku ar invaliditāti tiesības. Jansons norādīja, līdz 2017.gada 1.janvārim vēl ir laiks, lai novērstu personas datu drošības, labas pārvaldības un citus nozīmīgus cilvēktiesību potenciālos aizskārumus personu ar invaliditāti jaunajā braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanas sistēmā.

Tiesībsargs savā līdzšinējā darbībā bija pievērsies arī vairāku citu jautājumu risināšanai. Saeima pagājušajā mēnesī uzklausīja viņa ikgadējo ziņojumu par paveikto cilvēktiesību jomā, kurā ietverta informācija par bērnu tiesību jomu, pilsoniskām un politiskām tiesībām, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomu aktualitātēm un problēmjautājumiem, kā arī labas pārvaldības principu ievērošanu.

Savukārt Bērziņa-Ruķere, piesakoties kandidēt, bija norādījusi, ka ievēlēšanas gadījumā plāno veidot ciešāku sadarbību ar valsts pārvaldi. Arī viņa bija sagatavojusi priekšlikumus par cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā nepieciešamajiem risinājumiem.

Ja viņa būtu tikusi apstiprināta tiesībsarga amatā, Bērziņa-Ruķere bija plānojusi pievērsties sešām jomām - sabiedrības mazāk aizsargāto grupu aizsardzībai, sabiedrības drošībai un tiesībām uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, labu pārvaldību, aizspriedumu un stereotipu mazināšanai sabiedrībā, kā arī Tiesībsarga biroja kapacitātes stiprināšanai.

Kā ziņots, Jansonu tiesībsarga amatam izvirzīja Zaļo un zemnieku savienības un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvji, savukārt Bērziņu-Ruķeri - partijas "Vienotība" deputāti.

LETA / Foto: Evija Trifanova/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS