Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Bizness

Ziedošana un naudas psiholoģija. Kāpēc bagātnieki cenšas tikt vaļā no saviem miljoniem? (31)

 
27.marts 2016  06:26

Teju katrs no mums jaunajā gadā izteica vēlēšanos kļūt turīgākam un vēlēja to saviem radiem un draugiem. Taču pasaulē ir cilvēki, kas, gluži otrādi, kratās vaļā no savas bagātības. Kāpēc?!

Aizvien vairāk bagātnieku ziedojumiem veltī pusi un reizēm pat līdz 99 procentiem savas naudas.

Aizvien vairāk bagātnieku ziedojumiem veltī pusi un reizēm pat līdz 99 procentiem savas naudas.

Gadsimtiem sens, nerakstīts likums – ja esi bagāts, ziedo desmito tiesu vai vairāk labdarībai. Bet 21. gadsimtā, konkrēti pēdējos gados, miljonāru un miljardieru klubiņā radusies vēl nebijusi mode – aizvien vairāk ir cilvēku, kas ziedojumiem veltī pusi un reizēm pat līdz 99 procentiem savas naudas. Iemesli, kāpēc viņi tā dara, ne vienmēr ir sirdi aizkustinoši – netrūkst arī plaši zināmā bagātnieku ekscentriskuma.  
 
Filantropijas Džeimss Bonds
Globāla līmeņa autoritāte, kas veic pasaules visbagātāko cilvēku īpašumu izpēti un novērtējumu, kompānija Wealth-X nesen publicējusi sarakstu ar divdesmit visdevīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Saraksts sastādīts, pamatojoties uz katra filantropa ziedojumu summu viņa mūža laikā, viņa bagātības vērtējumu un devības indeksu – rādītāju, kas liecina, cik liela daļa no bagātības ir ziedota. Šo divdesmit cilvēku sarakstā trīs miljardieri ir ziedojuši vairāk naudas, nekā viņiem šobrīd ir, tādējādi paceļot savu devības indeksu lielāku par 100 procentiem. Čārlzs Frensiss Fīnijs, Suleimans bin Abduls Azizs Al Radži un Džons Hantsmens seniors kopā ir atdevuši 13,2 miljardus dolāru labdarībai visā pasaulē. Te nu rodas loģisks jautājums – kas mudināja šos vīrus atteikties no saviem miljardiem?

Čārlzs Frensiss Fīnijs.

Čārlzs Frensiss Fīnijs.


Astoņdesmit četrus gadus veco īru izcelsmes amerikāni Čārlzu, sauktu par Čaku, Fīniju dēvē par filantropijas Džeimsu Bondu. Pēdējo 30 gadu laikā viņš ir veicis globālu, slepenu operāciju, ziedojot lielāko daļu no savas bagātības, ko nesusi viņa duty-free (beznodokļu) veikalu impērija. Fīnija fonds Atlantic Philanthropies ir atdevis 6,3 miljardus dolāru izglītībai, zinātnei, veselības aprūpei, veco ļaužu nodrošinājumam, pilsoņu tiesībām ASV, Austrālijā, Vjetnamā, Bermudā, Dienvidāfrikā, bet Īrijai, visticamāk, vispār neviens cits tik daudz nav devis kopš Svētā Patrika laikiem! Tikai daži cilvēki uz Zemes ir ziedojuši vairāk, bet neviens atbilstoši konkrētajam bagātības līmenim nav atdevis visu savu bagātību, vēl esot dzīvam. Atlikušos 1,3 miljardus dolāru Fīnijs plāno ziedot šogad, un fonds tiks aizvērts 2020. gadā. Wealth-X lēš, ka Fīnija devības indekss ir 420 procenti.

Savu neparasto misiju miljardieris sāka 1984. gadā, nolēmis to turēt stingrā slepenībā, kas viņam arī izdevās pirmos piecpadsmit gadus. Fīnijam ļoti nepatīk publicitāte, savas dzīves laikā viņš sniedzis piecas intervijas. Tikai 2007. gadā, kad tika publiskota viņa biogrāfija, pasaule iepazina šo ārkārtīgi neparasto cilvēku. “Es neredzu īpašu iemeslu atlikt došanu, kad var sasniegt tik daudz laba, atbalstot noderīgas lietas jau tagad,” uzskata Fīnijs. “Turklāt daudz lielāks prieks ir dot, kamēr esi dzīvs, nevis dot, kad esi miris.” Viņaprāt – bagātība cilvēkiem uzliek nopietnu pienākumu. “Nevaru teikt, ka esmu pilnvarots norādīt citiem, ko ar to darīt, bet tā jāizmanto gudri.”
 
Devības indekss – 966%
Līdzīga vēriena filantrops ir arī musulmaņu pasaulē. 1957. gadā Suleimans bin Abduls Azizs Al Radži kopā ar trim brāļiem nodibināja Al Rajhi banku, kas ar laiku, pateicoties arī septiņdesmito gadu naftas bumam, izauga par vienu no lielākajām musulmaņu bankām un nodrošināja Al Radži ar bagātību, kuras summa rakstāma ar desmit cipariem.

Suleimans bin Abduls Azizs Al Radži.

Suleimans bin Abduls Azizs Al Radži.


2011. gadā deviņdesmitgadīgais Al Radži spēra kardinālu soli, atsakoties no visas savas lielās bagātības un 120. vietas bagātāko pasaules cilvēku topā. Pusi savas bagātības viņš atvēlēja bērniem – un to viņam ir divdesmit trīs, otru pusi ziedoja, lai atbalstītu Saūda Arābijas izglītību, reliģiju, veselības aprūpi un sociālo jomu. Pateicoties dāsnajam ziedojumam, ko uzskata par vislielāko musulmaņu pasaulē, kāds jebkad bijis, – 5,7 miljardiem dolāru –, Wealth-X viņa devības indeksu vērtē uz 966 procentiem.
“Šī ideja man radās jau sen,” šeihs Al Radži stāsta kādā 2012. gada intervijā. “Parasti musulmaņi ziedo vienu trešo daļu vai vienu ceturto daļu no savas bagātības, turklāt ziedojums stājas spēkā tikai pēc viņu nāves. Es nolēmu izpildīt savu lēmumu pats savas dzīves laikā.” Intervijā filantrops atzīst, ka naudas trūkums viņam nav svešs.

“Divas reizes mana finansiālā situācija bija sasniegusi nulles punktu, tāpēc labi pazīstu šo stāvokli. Taču tagad šo sajūtu pavada laime, atvieglojums un mierīgs prāts. Nulles fāze šoreiz ir tikai manis paša lēmums un izvēle.”

Šeihs Al Radži ir plaši pazīstams ar savu skarbo attieksmi pret izšķērdību un ekstravaganci, ko dabūjuši izjust gan viņa darbinieki, gan bērni. “Agrāk nekad nedevu naudu saviem bērniem, kad viņi bija jauni, gluži par neko,” atzīstas šeihs. “Ja kāds vērsās ar lūgumu pēc naudas, es palūdzu pretī par to izdarīt kādu darbu.” Al Radži saka – galvenais iemesls, kāpēc viņš izvēlējies šādi rīkoties, bija vēlēšanās pasargāt savus bērnus no strīdiem un tiesāšanās mantojuma dēļ, kas Arābijā nav retums un ir izputinājusi ne vienu vien plaukstošu kompāniju. “Vissvarīgākais ir veicināt brālīgumu un mīlestību starp maniem bērniem un sargāt viņu harmoniskās attiecības. Tam ir daudz lielāka nozīme par jebkādu bagātību dzīvē.”

Al Radži domā – cilvēki bieži atļaujas ekstravaganci, pat to neapzinoties, “bet tas ietekmē visu mūsu dzīvi, nogurdinot mūs un uzliekot slogu mūsu valstij”. Kā piemēru viņš min neloģisko logu aizklāšanu ar bieziem aizkariem un lampu dedzināšanu dienā, lai gan ārā ir saules gaisma. “Es vienmēr ceļoju ekonomiskajā klasē, jo esmu pārliecināts, ka Allāhs mūs nodrošinājis ar bagātību ne tādēļ, lai mēs izrādītu augstprātību vai ekstravaganti šķērdētu, bet gan lai dalītos ar šo bagātību, ko mums tikai viņš ir uzticējis.”
 
Izmests no miljardieru klubiņa
Tikai 19 no 1200 pasaules miljardieriem ir ziedojuši vairāk par vienu miljardu. Septiņdesmit astoņus gadus vecais amerikāņu uzņēmējs Džons Hantsmens seniors ir viens no viņiem, par ko tika izmests no miljardieru klubiņa. Tiesa, tas viņu neuztrauc. “Man ļoti patīk atdot naudu,” filantrops atzina pagājušajā gadā. “Nezinu gan, vai tas padara tikpat laimīgus arī manus bērnus un mazbērnus.”

Amerikāņu uzņēmējs Džons Hantsmens.

Amerikāņu uzņēmējs Džons Hantsmens.


Hantsmens ir ķīmiskās korporācijas dibinātājs, kas ir lielākā polistirola ražotāja ASV. Viņš ir deviņu bērnu tēvs un vectēvs 56 mazbērniem. Lai kāda būtu pēcteču attieksme, sieva Kārena atbalsta vīra filantropisko darbību. Hantsmens stāsta, ka jau tolaik, kad nopelnījuši pirmo miljonu, viņi ceturto daļu atdevuši labdarībai. Hantsmens ir ziedojis 1,2 miljardus dolāru, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz viņa tagadējo bagātību, tāpēc viņa devības indekss ir augsts – 128 procenti.

Hantsmens ir publiski izteicies, ka miljardieri varētu ziedot ne vien pusi, bet pat 80 procentus no savas bagātības, negaidot savu nāvi. Taču šis ierosinājums neizraisīja atsaucību, tāpēc filantrops ir diezgan kritisks pret saviem kolēģiem miljardieriem, kas savu bagātību novēl tikai testamentā. “Patiesībā viņi saka: ja es dzīvotu mūžīgi, es neko neatdotu,” pārliecināts Hantsmens.

Pārcietis prostatas un mutes vēzi, kā arī no šīs slimības zaudējis vairākus ģimenes locekļus, filantrops ir nodibinājis Hantsmena Vēža institūtu pie Jūtas universitātes, kurai ziedojis vairāk nekā 300 miljonus dolāru. Institūts ir kļuvis par līderi ģenētiskās izpētes jomā pasaulē. Armēnijai viņš sāka palīdzēt pēc postošās zemestrīces 1988. gadā. Hantsmens lēš, ka viņš un viņa ģimenes locekļi pēdējo divdesmit piecu gadu laikā ceļojuši uz Armēniju 46 reizes un tās atjaunošanai un attīstībai viņš dāvājis vismaz 50 miljonus dolāru.
 
Solījums dot
Kad Čaks Fīnijs nelabprāt atteicās no savas labdara anonimitātes, viņš tomēr ieguva lielu labumu – spēcīgus sekotājus. Divi no pasaules bagātākajiem cilvēkiem – Bils Geitss un Vorens Bafits – atzīst, ka Fīnijs kalpojis par galveno iedvesmas avotu viņu 2010. gadā sāktajā kampaņā Solījums dot (The Giving Pledge). “Čaks Fīnijs ir galvenais paraugs, kā dot, kamēr dzīvo,” saka Bils Geitss.

Vorens Bafits ir solījis ziedot 99 procentus no savas bagātības.

Vorens Bafits ir solījis ziedot 99 procentus no savas bagātības.


Šīs unikālās labdarības organizācijas mērķis, kā norāda organizatori, ir “mēģinājums rosināt pašus bagātākos cilvēkus un viņu ģimenes ziedot lielāko daļu to bagātības filantropijai”. 2015. gada decembrī jau 141 cilvēks/laulātais pāris no vairāk nekā četrpadsmit valstīm bija pievienojušies šai kampaņai, tādējādi devuši solījumu, ka ziedos labdarībai vismaz 50 procentus sava kapitāla. Saskaņā ar solījumu dāvāt var gan dzīves laikā, gan pēc nāves. Katrs ziedotājs var arī pats izvēlēties valsti un programmas, kam atdot savu naudu. Pats solījums ir morāls, nevis juridisks pienākums. Visi kampaņas dalībnieki ir zināmi, starp viņiem ir daudz slavenu miljardieru.

Kampaņas organizatori paši ir labs paraugs pārējiem. Astoņdesmit piecus gadus vecais amerikāņu biznesa magnāts, 2015. gada trešais bagātākais cilvēks pasaulē Vorens Bafits ir solījis ziedot 99 procentus no savas bagātības. Viņš jau ir dāvājis labdarībai 21,5 miljardus dolāru.

Microsoft dibinātājs Bils Geitss ar sievu Melindu.

Microsoft dibinātājs Bils Geitss ar sievu Melindu.


Microsoft dibinātājs Bils Geitss ar sievu Melindu ar pašu dibinātā fonda starpniecību ziedojuši vairāk nekā 27 miljardus – viņi ir pasaulē dāsnākie ziedotāji, kas līdz šim nav pārspēti. Geitsu fonds atbalsta programmas visā pasaulē, kas veltītas lauksaimniecības attīstībai, atbalstam pēc katastrofām, urbānajai nabadzībai, globālajai veselībai, izglītībai. Viņi sevišķi ir ieinteresēti novēršamu slimību samazināšanā, kas viegli apkarojamas, piemēram, ar vakcīnām. Fonds apgādā ar vakcīnām pret poliomielītu, tuberkulozi valstis, kas nevar tās atļauties iegādāties.
 
Un tomēr – KĀPĒC?
Miljardieru klubiņa biedri ik pa gadiem mainās, un viņu domāšanā un dzīvesstilā ienāk jaunas vēsmas, jo liela daļa jauno bagātnieku savu kapitālu ir nopelnījuši paši, ar savu galvu un rokām. Aizvien vairāk kļūst arī tādu, kas gatavi ziedot lielas summas, un reizēm viņu motivācija ir diezgan pārsteidzoša.

“Vēl maza meitene būdama, vienmēr esmu gribējusi palīdzēt sievietēm. Bet man ne trakākajos sapņos nerādījās, ka es varētu sākt ar viņu dibeniem,” smejas Sāra Bleiklija. Viņa pirms piecpadsmit gadiem nodibināja uzņēmumu Spanx un sāka ražot augumu formējošu apakšveļu sievietēm, kas drīz nesa viņai bagātību – vienu miljardu.

Sāra Bleiklija  pirms piecpadsmit gadiem nodibināja uzņēmumu Spanx.

Sāra Bleiklija pirms piecpadsmit gadiem nodibināja uzņēmumu Spanx.


Jau 2006. gadā Sāra nodibināja savu fondu, lai palīdzētu sievietēm iegūt izglītību un apgūt uzņēmējdarbību. Kā padomdevējs fonda organizēšanā viņai palīdzēja slavenais miljardieris dumpinieks Ričards Brensons, kurš darba noslēgumā pārsteidza viņu ar 750 000 dolāru lielu ziedojuma čeku Sāras fondam. 2013. gadā 44 gadus vecā četru bērnu māte Sāra Bleiklija kļuva par pirmo sievieti miljardieri, kas pievienojās kampaņai Solījums dot. Paliekot uzticīga savam mērķim, Sāra lielāko daļu bagātības vēlas ziedot sievietēm visā pasaulē, lai viņas varētu izglītoties.

ASV miljardieris Džordžs Kaisers.

ASV miljardieris Džordžs Kaisers.


Ebreju izcelsmes ASV miljardieris Džordžs Kaisers, kurš naftas, gāzes un banku industrijā nopelnījis 9,4 miljardus, atzīst: “Domāju, ka es pievienojos labdarības kopienai lielākoties vainas sajūtas dēļ. Es agri sapratu, ka mana lielā bagātība radās ne tik daudz, pateicoties mana rakstura pārākumam vai iniciatīvai, cik laimīgas sagadīšanās dēļ.” Viņš ir simts pasaules bagātāko cilvēku vidū un viens no 50 lielākajiem Amerikas filantropiem. Īpaši viņš palīdz nabadzīgiem bērniem, jo vēlas samazināt trūkuma cēloņus un pārraukt paaudzēm ilgo nabadzības ciklu.

Krievu oligarhs Vladimirs Potaņins.

Krievu oligarhs Vladimirs Potaņins.


Arī krievi ir dāsni ne tikai dvēselē. Krievu oligarhs Vladimirs Potaņins, kurš strādājis PSRS Ārzemju ekonomisko sakaru ministrijā un uzkrājis 15,4 miljardus lielu bagātību, uzpērkot metāla ražošanas kompānijas, kad tās varēja privatizēt, ir sešdesmitais bagātākais cilvēks pasaulē un, visticamāk, bagātākais Krievijā. Viņš jau kopš 1999. gada ir nodibinājis savu fondu, dāsni atbalsta kultūru un izglītību, piemēram, Ermitāžai vien ziedojis piecus miljonus dolāru. 2013. gadā viņš kļuva par pirmo krievu miljardieri, kas pievienojās Solījumam dot. “Es tajā redzu arī veidu, kā pasargāt savus bērnus no ārkārtīgi lielās bagātības sloga, kas varētu atņemt viņiem jebkādu motivāciju sasniegt dzīvē kaut ko pašu spēkiem,” atzīst Potaņins.

ASV miljardieris Manojs Bhargava.

ASV miljardieris Manojs Bhargava.


Par bērniem domājot, no naudas solījies atbrīvoties arī indiešu izcelsmes ASV miljardieris Manojs Bhargava, kurš šā gadsimta sākumā nopelnīja pusotru miljardu ar enerģijas dzēriena 5-Hour Energy zīmolu. “Man bija izvēle: sagraut sava dēla dzīvi, atdodot naudu viņam, vai ziedot vismaz 90 procentus labdarībai. Manuprāt – izvēle nav liela,” teic uzņēmējs, kurš bijis arī mūks un pametis augstskolu pēc pirmā kursa. Viņa filantropijas galvenais mērķis ir uzlabot Indijas lauku iedzīvotāju dzīves apstākļus.
Bez šaubām – šie iemesli ir sabiedrību audzinoši un progresu veicinoši. Tomēr iespējams, kazemeslodes bagātāko cilvēku filantropijas motīvi meklējami vēl kādā aspektā, kā to norādījis arī Bils Geitss: “Efektīva filantropija prasa daudz laika un izdomas – tādu pašu koncentrēšanos un prasmes, kā to pieprasa biznesa veidošana.” Citiem vārdiem sakot, filantropija ir ārkārtīgi radošs un aizraujošs process, kur;a viņi, pasaules bagātākie, jūtas kā savos ūdeņos.

Inguna Mukāne, žurnāls “Patiesā Dzīve” / Foto: Vida Press, Shutterstock






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS