Skaidrs
Rīga
-2°
Skaidrs
LV RU
Attiecības

Attiecību rutīna un sekss: vai mums vajag mīlēties "pienākuma pēc"? (18)

 
04.marts 2016  18:19

Ikdienas rūpes, stress, nogurums – tas viss ietekmē seksuālo dzīvi. Skrienot kā vāveres ritenī, mēs mēdzam atstāt novārtā sevi un savu partneri, bet vai tā ir pareizi? Vai vajag mīlēties, ja negribas? To jautājam diviem speciālistiem.

Cilvēks ir fleksibla būtne, kas pierod pie visa – arī pie dzīves bez seksa. Bet vai pie tā ir jāpierod, ja iespējams rīkoties citādi?

Cilvēks ir fleksibla būtne, kas pierod pie visa – arī pie dzīves bez seksa. Bet vai pie tā ir jāpierod, ja iespējams rīkoties citādi?

Jā, jo mīlēšanās var „celt spārnos”. Atbild psihoterapeite Kristīne Ašmane
Jā vai nē – tas atkarīgs no situācijas un pāra. Ja pārim ir labas attiecības, partneriem ir vēlme saprast vienam otru, ir savstarpējā atklātība, uzticēšanās un cieņa, tad, pat ja iestājies nogurums un liekas, ka neko vairs negribas, mīlēšanās var „celt spārnos”. Turklāt pēc tam ir vieglāk iemigt. Bieži vien sievietes nē patiesībā nozīmē jā. Lai to sajustu, partneriem pietiekami jāiepazīst vienam otru – nav būtiski, cik gadu pāris ir kopā, daudz svarīgāk, cik bieži viņi pavada laiku kvalitatīvās sarunās. Tātad, ja attiecībās valda vienlīdzība un līdzsvars, pāris pietiekami pazīst viens otru, mīlēšanās ir pieļaujama, pat ja sākumā liekas, ka negribas.

Es nerunāju par seksu piespiedu kārtā – fiziskā, emocionālā vai pienākuma vārdā (reliģisku apsvērumu dēļ). Tas ir cits jautājums. Kamēr katrā pašā nav dziļas vēlmes otram intīmi tuvoties, tas nav jādara, jo tā var nodarīt sev pāri. Un, ja partneris ir nobriedis un patiesi mīl, arī viņš no šādas „piespiešanās” pilnvērtīgu baudu negūs.

Rūgtums var neapzināti izpausties, sabiedrībā pasakot kaut ko sliktu par dzīvesbiedru
Pieņemsim, ka sieva mīlējas ar vīru pienākuma pēc. Vēlāk viņas rūgtums var neapzināti izpausties. Piemēram, sabiedrībā, citiem dzirdot, viņa pateiks par vīru kaut ko nejauku. Piespiedu mīlēšanās dēļ var pieaugt savstarpējā nesaprašanās, neapmierinātība, aizdomīgums – tas viss attiecībās aug kā nezāles. Šādā gadījumā ir svarīgi izrunāties ar vīru un nevis par to, kurš vainīgs un kuram taisnība, bet gan par mums abiem – par to, kas man vai tev traucē justies labi. Sākumā to izdarīt ir ļoti grūti, taču tas palīdz.

 Ja starp partneriem valda harmonija, noskaņot sevi uz mīlēšanos nav grūti. Izšķiroša ir priekšspēles loma - un tā nesākas tikai gultā. Vīrietim kā seksuāli aktīvākam, jūtot robežas, ne tikai savu kaisli, varētu izdoties iekustināt mīļoto, pat ja viņa ir nogurusi.

Ja starp partneriem valda harmonija, noskaņot sevi uz mīlēšanos nav grūti. Izšķiroša ir priekšspēles loma - un tā nesākas tikai gultā. Vīrietim kā seksuāli aktīvākam, jūtot robežas, ne tikai savu kaisli, varētu izdoties iekustināt mīļoto, pat ja viņa ir nogurusi.

Ja sievietes atteikšanās mīlēties kļūst regulāra, tas var norādīt, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā. Skumji, ja dzīvesdraugs liek izjust bailes, izmisumu, niknumu vai pat nomāktību. Citreiz ar to vairs nav iespējams sadzīvot, un seko izvēle nepalikt attiecībās. To novērst palīdz izrunāšanās. Protams, laulībā vai partnerattiecībās ir krīzes, un pilnveidoties ne vienmēr ir viegli, taču, lai dzīves krīzes bangotos pa virsu, drošības bāzei jābūt stabilai. Un, pat ja viens pagurst, otrs var uzdot toni. Tas ir partnerības labums. Ja attiecības ir līdzvērtīgas, nevienam nebūs grūtības pateikt, ka mīlēties nevēlas. Un ir situācijas, kad tas ir dabiski – pēc garas darbadienas vai arī, kad ģimenē aug mazulis. Godīgi, pieklājīgi ar cieņu pret otru vari paskaidrot savu iemeslu, kāpēc to nevēlies. Ir svarīgi otru neaizvainot. Turklāt tuvināties var arī citādi, tādējādi neliekot otram justies atstumtam vai ignorētam. Lai arī sekss ir svarīgs, jo attiecības bez tā nevar pastāvēt, tas tomēr nav vienīgais intimitātes veids. Pēdējie psiholoģiskie pētījumi rāda, ka tuvums, maigums, uzmanība un rūpes par otru, attiecību kvalitāti veido vairāk nekā sekss. Protams, pilnvērtīgs sekss jeb mīlēšanās to visu apvieno.

Cilvēks ir fleksibla būtne, kas pierod pie visa – arī pie dzīves bez seksa. Bet vai pie tā ir jāpierod, ja iespējams rīkoties citādi? Ja sieviete mīlēties atsakās pārāk bieži, viņa apdala pati sevi, un tas var ietekmēt arī vīrieti. Iespējamās sekas ir dažādas. Vai vīrietis meklēs laimi un baudu citos palagos, būs atkarīgs no viņa personības brieduma pakāpes. Ja sievietes uzvedība viņu neaizskar un ja viņam ir pietiekami augsta pašapziņa, viņš nebaidīsies savai sievietei jautāt un šīs problēmas risināt. Būtu jauki, ja vīrietim rastos ne tikai interese par mīlēšanās retumu, bet arī vēlme saprast un ieinteresēti apjautāties par notiekošo. Var gadīties, ka sieviete nevēlas mīlēties ar savu otro pusīti, jo attiecībās ir nesaprašanās. Tas var mudināt meklē citu partneri. Ja esošajās partnerattiecībās ir ilgstošas, nepārvaramas un neatrisinātas grūtības, sieviete var doties celt savu sievišķo, varbūt aizvainoto pašapziņu ārpus mājas.

Vīrietim kā seksuāli aktīvākam var izdoties iekustināt arī nogurušu mīļoto
Kā jau teicu, sievietes nē bieži vien var nozīmēt arī jā, tikai līdz brīdim, kad vīrietis viņu atraisa ar mīļiem vārdiem, pieskārieniem un glāstiem, viņa to nezina. Ja starp partneriem valda harmonija, noskaņot sevi uz mīlēšanos nav grūti. Izšķiroša ir priekšspēles loma. Vīrietim kā seksuāli aktīvākam, jūtot robežas, ne tikai savu kaisli, varētu izdoties iekustināt mīļoto, pat ja viņa ir nogurusi. Priekšspēlei nav jāsākas tikai gultā. Pat labāk, ja tā sākas ikdienas situācijās. Sievietēm būtu jāmīl sevi un jābūt mazliet izaicinošām un iekārojamām, vīri to pamanīs! Iespējams, pašas aizdedzināsiet sevi kaislei. Un kur ir teikts, ka jāmīlējas tikai vakarā, kad nogurums patiešām ir liels. Lai labi sāktos diena, to pārmaiņas pēc var darīt no rīta. Varbūt pusdienlaikā? Ja pāris ir radošs, brīvs un atraisīts, atrast laiku, lai viens otru samīļotu, nebūs problēmu.

Pāra emocionālās attiecības neaprobežojas tikai ar guļamistabu. Cilvēkus ļoti satuvina kopīgas nodarbes - ceļojumi, mākslas baudīšana, kopēja sportošana.

Pāra emocionālās attiecības neaprobežojas tikai ar guļamistabu. Cilvēkus ļoti satuvina kopīgas nodarbes - ceļojumi, mākslas baudīšana, kopēja sportošana.

Ja jūti, ka nespēj atbrīvot prātu no ikdienas problēmām un tev ir grūti noskaņoties seksam, izrunājies ar dzīvesbiedru. Pastāsti viņam, ko šobrīd domā. Nav taisnība, ka gultā nevajag pārrunāt ikdienas notikumus. Tā pat reizēm ir labākā vieta, kur vienam otru uzklausīt, un, ja pēc savstarpējas izrunāšanās, sadzirdēšanas un sapratnes seko mīlēšanās, tā tik tiešām varētu būt pilnvērtīga un ar baudu.

Cik bieži pārim jāmīlējas – tādas formulas nav. Vienam pārim tas nepieciešams katru dienu, citam trīs reizes nedēļā vai vienreiz mēnesī. Katrs pāris atrod savu mīlēšanās ritmu. Taču sievietēm jābūt gatavām, ka vīrieši seksu vēlas biežāk. Tas nav tikai stereotips. Daba vīriešiem devusi vairāk seksuālās enerģijas un agresivitātes, kas nelielās devās ir nepieciešama motivācijai dzīvē ko sasniegt un izcīnīt. Tāpēc galvenokārt vīrieši mājās nes mamutu – ir karjeristi un materiālajā ziņā rūpējas par ģimeni.

Nē, jo tam var būt nopietnas sekas. Atbild seksologs Arturs Šulcs
Ar negribētu seksu nodarboties nevajag, jo tam var būt nopietnas sekas. Sievietes, kuras mīlējas negribīgi, pienākuma pēc pret vīru vai kādu citu iemeslu dēļ, satiekas vienā iestādē – onkoloģijas slimnīcā. Seksa laikā organismā rodas fizioloģiskas pārmaiņas, kas ir atšķirīgas negribēta seksa gadījumā un reizēs, kad mīlēšanās notiek pēc pašas vēlēšanās. Ja sekss ir gribēts, šīs pārmaiņas caur organismu iziet kā milzīgs vilnis – to sauc par orgasmu – baudas pilnu izjūtu, un fizioloģiski tā izpaužas kā mazā iegurņa un arī citas ķermeņa muskulatūras atslābums. Tas pozitīvi skar visu orgānu sistēmas. Ja sekss ir negribēts, sieviete nespēj atbrīvoties, tiek uzbudināta daļēji, bet netiek aizvesta līdz orgasmam. Atslābuma nav, gluži pretēji – ir nemitīgs saspringums, īpaši mazajā iegurnī un arī krūtīs. Ja dabiskā atslābuma nav vienu reizi – nekas, bet, ja tas atkārtojas regulāri, mazajā iegurnī un krūtīs rodas fizioloģisks sastrēgums, kā dēļ var rasties onkoloģiskas slimības. Esmu bijis pasniedzējs vairākās onkoloģisko pacientu nometnēs, un sievietes, kuras ārstējas no krūts vai citu orgānu vēža, kas iesaistīti dzimumakta norisē, ir atzinušas, ka viņām bijušas dzimumdzīves problēmas, sekss nav sagādājis prieku un baudu. Tāpēc ir svarīgi mīlēties, kad to patiešām vēlies. Tas iespējams, ja būšana kopā ar otru pusīti rada pozitīvas emocijas, ir attiecīgs noskaņojums un situācija. Ātrs sekss uz veļas mašīnas vannas istabā, kamēr bērns guļ, var būt okey, bet tikai tad, ja arī sievietei tas sagādā baudu.

Kāpēc sieviete atsakās no seksa? Iespējams, viņai ir netradicionālas vēlmes
Kāpēc sieviete negrib seksu – tas ir nākamais jautājums. Iespējams, iepriekš viņa guvusi traumatisku pieredzi, tikusi seksuāli izmantota, pirmais dzimumakts bijis sāpīgs, vai arī iepriekšējās attiecībās vīrietis nav respektējis viņas vēlmes. Līdz ar to, sastopot labu vīrieti, viņai seksuālajā ziņā ir grūti atbrīvoties. Viņa vēlas ģimeni, mīļas attiecības, apskāvienus, bet, nonākot līdz dzimumdzīvei, ieslēdzas bremzes. Otrs iemesls, kāpēc sieviete bieži atsakās no mīlēšanās, – viņa, iespējams, ir ne heteroseksuāli orientēta. Ja viņai nepatīk vīrieši, bet patīk sievietes (vai arī patīk abu dzimumu partneri), tas ir jāpieņem, un droši jārealizē savas intīmās vēlmes, nevis jācieš. Muļķīgi, ja viņa cenšas to slēpt, veidojot heteroseksuālas attiecības, kuras galu galā būs lemtas izjukšanai.

Trešais iemesls – izmaiņas hormonālajā sistēmā, kad samazinās par seksualitāti atbildīgo dzimumhormonu daudzums. Ir sievietes, kuras atzinušas, ka, lietojot hormonālo kontracepcijas metodi, zūd vēlme pēc intīmam attiecībām. Tāpat iemesls var būt ikdienas rūpes, finansiālās problēmas, stress – cilvēki ir tik ļoti noraizējušies, ka nespēj ļauties dzimumdzīvei. Arī ģimenē ienākot bērniņam, gan sievai, gan vīram atsākt dzimumdzīvi nav viegli. Bieži vien nogurums gūst virsroku. Ja negribēšana kļūst regulāra, tā ir problēma, kas noteikti jārisina. Attiecības bez mīlēšanās nav attiecības, tā ir tikai dzīvošana kopā. Un pierast pie nemīlēšanās nav grūti ne vīram, ne sievai. Tāpat kā pierodam pie lauztas rokas vai kājas – iemācāmies to nekustināt, bet, noņemot ģipsi, traumētās ekstremitātes muskuļi ir atrofējušies un ir jāiekustina no jauna. Ar dzimumsistēmu ir līdzīgi. Ja seksa nav, orgāni un muskuļi, kas piedalās šajā procesā, it kā aizmieg, un atsākt dzimumdzīvi ir ļoti grūti, tā ir zaudējusi kvalitāti.

Seksuāli neapmierināti cilvēki ir uzbrūkoši, dusmīgi un agresīvi
Cik bieži būtu jāmīlējas? Katram pārim tas ir atšķirīgi. Ja nevēlies seksu vienu vakaru, tas ir normāli, bet, ja seksa ar mīļoto nav bijis jau vairāk nekā nedēļu vai pat mēnešiem un tu jūti, ka vīrietis ir neapmierināts, tu neesi apmierināta, sadzīviskās situācijās daudz strīdaties, tad zini – problēma nav tā, par ko tikko sakašķējāties, problēma jāmeklē gultā. Ir pierādīts, ka sekss uzlabo dzīves kvalitāti. Cilvēks, kurš regulāri mīlējas, staro, ir labs, mīļš un auglīgs idejās un savā darbībā, viņš priecājas par dzīvi. Seksuāli apmierināti cilvēki stabilizē sabiedrību, strādā, lai vairotu labo. Seksuāli neapmierināti cilvēki, kam pietrūkst glāstu, ir agresīvi, dusmīgi un uzbrūkoši. Ja tāds kļūst tavs vīrs, zini – tavs gultā pateiktais nē ir kļuvis par pārāk biežu parādību. Kā jau teicu, sievas pienākums nav vienkārši pārgulēt ar vīru tādēļ, lai viņš gūtu to, ko gribējis, mīlēties jāgrib abiem. Tāpēc pirmām kārtām negribēšanas situācija ir jārisina ar izrunāšanos. Nozīmīgi, ja vīrietis domā par to un tev jautā, ko var darīt, lai tu tomēr vēlētos mīlēties.

Esmu novērojis, ka ir cilvēki, kas kautrējas pat savam mīļotajam atklāt, ko domā un ko vēlas. Ja sieviete nepateiks vīram, kas viņai sagādā prieku un baudu, tad, visticamāk, vīrietis rīkosies kā līdz šim, un sieviete tā arī neiegūs to, ko kārojusi, un arī mīlēšanās prieks noplok. Ja vēlies ilgāku priekšspēli, tad tā arī pasaki. Vīrietis to labprāt darītu, bet bieži vien pat nezina, ko sieviete grib... Skolā jau to nemāca. Abiem partneriem vienam otram būtu jāpastāsta, ko gribētu, kas patiktu, kas sajūsminātu. Nevajag kautrēties no savām fantāzijām. Dalieties ar tām. Tās nav uzreiz jāīsteno, taču abi kopā izrunājiet, vai varat un kā varat tās īstenot. Ja zini, ka vakaros esi ļoti nogurusi, padomā, vai, atnākot mājās pēc darba, nevajag stundiņu pagulēt. Tādējādi būsi atpūtusies un varēsi noskaņoties arī mīlas priekiem.

Izrunājieties ar mīļoto vaļsirdīgi un uzziniet, kas otram sagādā baudu
Ir grūti mīlēties ar cilvēku, ar kuru tev nav emocionālā kontakta. Tas nozīmē, ka ar savu otro pusīti ir jāpavada laiks kopā ne tikai gultā, bet arī ārpus tās. Aizejiet kopā uz kino, uz teātri, dodieties pārgājienos. Vislabākā priekšspēle, kas iekvēlina, ir dejas. Apmeklējiet kopā salsas, tango vai balles deju vakarus. Dejas iemācīs, kā vienam ar otram kontaktēties, kā jutekliski pieskarties. Deja var aizvest līdz ekstāzei, īpaši sievieti. Tāpat priekšspēle var sākties jau no rīta, kad sieva, pavadot vīru uz darbu, sniedz atvadu buču vai dienas laikā nosūta kādu jauku īsziņu. Tādējādi mīlēšanās kļūst par dabisku un patīkamu attiecību sastāvdaļu, nevis par piespiedu darbu vai pienākumu, kas laulātajiem jāpilda. Ja pāris viens otram nesagādā emocijas, nav iemesla abiem būt kopā. Jebkurš deficīts agri vai vēlu tiek kaut kur kompensēts. Emocijas un bauda tiks meklēta vai nu virtuālās attiecībās pie datora, vai alkoholā un azartspēlēs. Un tik un tā būs vēlēšanās pēc tuvības. Ja tās nav laulībā, tad varbūt atradīsies citas sievietes vai vīrieša gultā. Tāpēc – izrunājieties un izziniet, kā otram sagādāt baudu, un mīlēšanās kļūs par priecīgu un patīkamu mirkli.

Guna Puisāne, žurnāls „OK!” / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS