Apmācies, dūmaka
Rīga
Apmācies, dūmaka
LV RU
Sagatavojies pavasarim!

10 nenovērtējami likumi, lai samazinātu alerģijas risku

 
07.marts 2016  07:37

Alerģijas problēma kļūst arvien izplatītāka. Ir neiespējami pavisam izvairīties no alerģiju izraisošām vielām un produktiem, taču ir iespējams pēc iespējas vairāk samazināt saskarsmi ar tām.

Tā kā gultā mēs pavadām trešdaļu no savas dzīves, kārtīgam un no putekļiem tīram spilvenam ir svarīga loma alerģijas slimnieka veselības saglabāšanā.

Tā kā gultā mēs pavadām trešdaļu no savas dzīves, kārtīgam un no putekļiem tīram spilvenam ir svarīga loma alerģijas slimnieka veselības saglabāšanā.

1. Tīri istabas vismaz vienu reizi nedēļā!
Izsūcot ar putekļu sūcēju matračus un gultas apakšu, samazināsi putekļu ērcīšu daudzumu. Alerģijas simptomi pret putekļu ērcītēm parādās viļņveidīgi – visbiežāk saasinājumi ir pavasarī un vasarā. Ādas iekaisumu pastiprina tās mazgāšana ar ūdeni un ziepēm. Parasti uz ādas pie deguna, uz zoda un vaigu ādas parādās sārti mezgliņi. Var būt arī atsevišķi sārti plankumi ar virspusēju ādas lobīšanos. Nieze parasti nav raksturīga. Dažreiz minētajos ādas rajonos var parādīties arī sīki strutu pūslīši. Ja esi novērojusi uz savas vai bērna ādas līdzīgas pārmaiņas, dodieties uz konsultāciju pie dermotologa.
 
2. Lieto produktus, kuri nesatur aromatizētājus un citas nevajadzīgas piedevas!

Sintētiskās smaržvielas lēni sadalās un uzkrājas gan cilvēku, gan dzīvnieku audos un var tikt nodotas nākamajām paaudzēm. Smaržvielu iegūšanai kosmētikā izmanto līdz pat 300 dažādas ķīmiskās vielas. No tām ap 100 ir potenciāli bīstamas, jo var izraisīt alerģijas vai ir noturīgas vidē. Vidēji 4 no 10 cilvēkiem ir izjutuši diskomfortu, lietojot aromatizētus kosmētikas vai mazgāšanas līdzekļus. Ir smaržvielas, kas tiek uzskatītas par šajā ziņā īpaši riskantām, tās drīkst pievienot tikai stingri noteiktos daudzumos (0,001% līdzekļiem, kas paliek uz ādas, un 0,01% līdzekļiem, kas pēc lietošanas tiek noskaloti) un tās jāuzrāda INCI deklarācijā atsevišķi, nepaslēpjot zem kopējā apzīmējuma "Parfum".
 
3. Vēdini telpas vismaz 3 reizes dienā pa 5-10 minūtēm
Uzturi visās istabās 20°C temperatūru. Gaisa mitrums samazinās, ja istabas tiek vēdinātas un sildītas, tā rezultātā samazinās putekļu ērcīšu un pelējuma sēnītes vairošanās. Mitrums un pelējums ir nozīmīgi riska faktori slimībām, it īpaši saistībā ar slimībām, kas skar cilvēka elpošanas un imūno sistēmu. Kopumā saistībā ar mitruma un pelējuma iedarbību novēro četru veidu veselības problēmas – alerģiskas slimības, elpošanas ceļu kairinājumu, infekcijas un toksikoloģiskās iedarbības efektus. Veselības inspekcijas sniegtā informācija liecina, ka iedzīvotājiem, kas dzīvo mājās – gan privātās, gan publiskās telpās ar palielinātu mitruma līmeni un pelējumu, ir līdz 75% lielāks veselības risks (elpceļu kairinājums un astma), salīdzinot ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo sausās un labi ventilētās mājās.
 
4. Segas un spilvenus mazgā četras reizes gadā, matračus – 6-12 reizes gadā, bet gultasveļu katru nedēļu vai ik pa divām nedēļām!
Nav svarīgi, vai segas un spilveni ir pildīti ar dabisku vai sintētisku pildījumu, svarīgi ir tas, vai tos var mazgāt vismaz 60º temperatūrā – šāds karstums nogalina visas putekļu ērcītes. Tā kā gultā mēs pavadām trešdaļu no savas dzīves, kārtīgam un no putekļiem tīram spilvenam ir svarīga loma alerģijas slimnieka veselības saglabāšanā. Pēc Somijas Alerģijas un astmas biedrības datiem piemērotākais ir dob- un bumbiņšķiedras pildījums. Parasto poliestera vati savukārt neiesaka, jo tā vairāk put. Dūnu spilvenu trūkums ir tas, ka tie izdala dzīvnieku olbaltumvielas, kas jūtīgākam cilvēkam var radīt nepatikšanas. Turklāt dūnas ir putekļu ērcītēm tīkamāka dzīvesvieta nekā sintētisks materiāls.
 
5. Uzvelc cimdus, kad mazgā traukus vai grīdas!
Ja ilgāks laiks jāpavada ar gumijas cimdiem rokās, iesakām zem tiem uzvilkt kokvilnas cimdus. Smērē rokas ar krēmu pēc katras roku mazgāšanas reizes. Vērts pa krēma tūbiņai nolikt visur, kur ir pierasts mazgāt rokas, vannas istabā, virtuvē, kā arī ņemt krēma tūbiņu līdzi uz darbu. Lai nodrošinātu efektīvu krēma iedarbību, būtiski ir veikt regulāru roku pīlingu un atbrīvot ādu no atmirušajām šūnām. Arī pirms gulētiešanas vienmēr sasmērē rokas ar barojošu krēmu rokām. Katra krēma darbība būs spēcīgāka, ja uz nakti rokām uzvilksi frotē vai kokvilnas cimdiņus.
 
6. Vēdini savus apģērbus laukā vai žāvē tos ar žāvētāju, kuram ir āra ventilācija!
Pretējā gadījumā telpās uzkrāsies lieks mitrums, kas tik ļoti patīk pelējumam un putekļu ērcītēm. Apģērbu noteikti vajadzētu likt mazgāties, ja tas bijis mugurā, darot kādus “netīrus” darbus, piemēram, remontdarbus vai pagraba tīrīšanu.
 
7. Nesmēķē mājās un izvairies no pasīvās smēķēšanas!

Smēķēšanas radīto dūmu aktīvās kaitīgās vielas, ko ieelpo pasīvais smēķētājs, postoši iedarbojas uz gļotādām un ādu, kur tās nonāk. Tādējādi mazinās gļotādu aizsargspējas pret vīrusiem, tāpēc jebkādām baktērijām ir ievērojami vieglāk iekļūt organismā un cilvēks biežāk slimo ar dažādām infekcijām. Tāpat organismā aktivizējas alerģiskie procesi, jo jutīgās, novājinātās gļotādas nespēj pienācīgi pretoties apkārt esošajiem alergēniem – ziedputekšņiem, putekļiem, dzīvnieku kažoka spalvām u. c. Īpaši to izjūt cilvēki, kam ir iedzimta tieksme uz alerģijām.
 
8. Ierobežo karstās dušas un pārmērīgu ziepju lietošanu – tās padara ādu vēl sausāku
Lai arī karsts ūdens labi attīra ādu, sevišķi taukainu, veicina asins pieplūdumu ādā, ilgāku laiku mazgāties ar karstu ūdeni nav vēlams, jo paplašinās ādas virspusējie asinsvadi, atslābst to sienas, novājinās ādas muskulatūra, āda kļūst ļengana, grumbaina un iegūst tumši sārtu nokrāsu.  Pēc visa ķermeņa vai roku mazgāšanas ar ziepēm pārliecinies, ka esi tās noskalojuši. Pēc vannas/dušas vai roku mazgāšanas vienmēr samitrini savu ādu ar neitrāliem līdzekļiem bez smaržvielām.
 
9. Lai gan parasti āda var sevi aizsargāt pati, mitrini savu un bērnu ādu katru dienu tūlīt pēc dušas vai vannas!
Vispirms pēc mazgāšanās āda rūpīgi jānoslauka, bet pēc tam jāieziež vai nu ar losjonu vai krēmu, kas nesatur smaržvielas.
 
10. Izvairies no ikdienas kontakta ar spalvainiem dzīvniekiem!
Visbiežāk dzīvnieku spalvas izraisa alerģiskas reakcijas, taču ne tikai. Organisma imūnsistēmu līdz alerģiskai reakcija var novest arī vielas, kas pielipušas spalvām: dzīvnieka siekalas, sviedri, tauki un urīns. Ar spalvu palīdzību tās izplatās gaisā. Ļoti bieži alerģiju izraisa kaķu un suņu spalvas, kas ir ļoti agresīvi alergēni.

Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock

 






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS