Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Šokējoši pētījuma rezultāti: 13 gados alkoholu ir pamēģinājuši 43% skolēnu (13)

 
07.marts 2016  13:56

13 gados 43% skolēnu vismaz vienu reizi ir pamēģinājuši alkoholu, kā arī 34% skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk kā 13 gadu vecumā, liecina 7.klases skolēnu aptauja.

Jaunieši, kuri ir lietojuši alkoholu biežāk saskārās ar fizisku diskomfortu – galvassāpēm, muguras un vēdersāpēm, ir neizgulējušies un ir grūtības iemigt.

Jaunieši, kuri ir lietojuši alkoholu biežāk saskārās ar fizisku diskomfortu – galvassāpēm, muguras un vēdersāpēm, ir neizgulējušies un ir grūtības iemigt.

Pētījumu trīs gadu garumā veic biedrība "Go Beyond" sadarbībā ar sociologiem un antropologiem programmas "Runājot par alkoholu" ietvaros. Pētījums "Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā" uzsākts pērn.

2015.gada rudenī pētījumā dalību uzsāka 50 Latvijas skolas. Pirmajā pētījuma vilnī aptaujā piedalījās 1753 7.klases skolēni, lielākoties (78,3%) 13 gadus veci jaunieši. Papildus aptaujai tiek realizēts arī padziļināts kvalitatīvais pētījums, kura dalībnieki ir skolotāji, vecāki, 7.klases skolēni un viņu vecākie brāļi un māsas.

Pētījuma dati uzrāda, ka 43% skolēnu šajā vecumā alkoholu ir pamēģinājuši vismaz vienu reizi, kā arī 34% skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk kā 13 gadu vecumā.

Pētījuma pirmais posms ieskicē, ka 13 gadu vecumā jaunietis, kurš lieto alkoholu, ir ar sliktāku pašsajūtas pašnovērtējumu, vēlmi eksperimentēt ar dažādām atkarību izraisošām vielām, vieglāk pakļaujas vienaudžu ietekmei un uzskata, ka viņa attiecības ar vecākiem ir sliktākas.

Alkoholu 13 gadu vecu jauniešu vidū biežāk lieto zēni - 55,2% no alkohola lietotājiem pētījumā.

Visbiežāk alkohols pirmo reizi pamēģināts mājās – vecāku vai citu ģimenes locekļu klātbūtnē. Līdz ar to vairumā gadījumu – 76% to bērnu, kuri ir mēģinājuši lietot alkoholu, vecāki ir informēti par pirmo alkohola pamēģināšanas reizi. Pusē gadījumu vecāki paši ir piedāvājuši bērniem pamēģināt alkoholiskos dzērienus. Jauniešus pirmo reizi pagaršot alkoholu visbiežāk pamudina ziņkāre – vēlme uzzināt, kā tas garšo.

Jaunieši, kuri ir lietojuši alkoholu biežāk saskārās ar fizisku diskomfortu – galvassāpēm, muguras un vēdersāpēm, ir neizgulējušies un ir grūtības iemigt.

Alkoholu lietojušajiem jauniešiem biežāk brīvo laiku aizņem iepriekš neplānotas izklaides, to starp daudz vairāk laika tiek pavadīts sociālajos tīklos, salīdzinot ar tiem, kas alkoholu nelieto.

Alkoholu lietojošie jaunieši alkoholu uztver, kā pozitīvu notikumu elementu pretstatā jauniešiem, kas alkoholu nav lietojuši un saskata alkohola postošo ietekmi. Lai gan daļēja pārliecība par alkohola kaitīgumu ir, tomēr alkoholu lietojošo jauniešu vidū ir vairāk tādu jauniešu, kas nepiekrīt tam, ka alkohols varētu izraisīt, piemēram, neadekvātu uzvedību, vai cilvēks varētu slikti justies pēc alkohola lietošanas.

Šo jauniešu vidū plašāk izplatīts maldīgais uzskats, ka vieglie alkoholiskie dzērieni neizraisa atkarību, vai arī ir jātrenējas alkohola lietošanā, piedzeršanās nevienam nekaitē. Šie jaunieši arī biežāk ir nonākuši situācijās, kurās ir alkohola klātbūtne, piemēram, 22% ir braukuši automašīnā ar iereibušu vadītāju.

Jaunieši, kuri lieto alkoholu 13 gadu vecumā, izteikti vairāk lieto enerģijas dzērienus, ir mēģinājuši smēķēt vai smēķē neregulāri. Tie jaunieši, kuri ir mēģinājuši alkoholu, izteikti vairāk ir eksperimentējuši arī ar narkotikām un cigaretēm.

Būtiska ir draugu loma alkohola lietošanā – jaunieši, kas lieto alkoholu, atzīst, ka biežāk tā ir kompānijas ietekme un nav tik pārliecināti par savām spējām atteikt, ja alkohols tiek piedāvāts (55% lietojošo, 73% nelietojošo). Šie jaunieši kopā ar draugiem biežāk dara lietas, kuras paši nedarītu un uzskata par riskantām (35% lietojošo, 22% nelietojošo). Viņu draugiem ir lielāka pieredze alkohola lietošanā (42% lietojošo, 25% nelietojošo). Tāpat informācijas avoti šai jauniešu grupai biežāk ir draugi, brāļi, māsas, retāk – skola un vecāki.

Jauniešiem, kas lieto vai ir mēģinājuši lietot alkoholu raksturīgas vēsākas attiecības ar vecākiem – mazāk ir tādu, kam vecāki, it īpaši tētis, patiešām patīk. Šie jaunieši arī retāk jūtas laimīgi mājās un skolā. Vecākiem šajā grupā biežāk ir bijušas alkohola atkarības, kā arī šo jauniešu ģimenēs alkohols biežāk tiek lietots bērnu klātbūtnē. Retāk vecāki zina par to, ko bērni dara ārpus mājas.

Longitudinālais pētījums tiks veikts periodā no 2015. līdz 2018.gadam, sekojot līdzi šī mācību gada 7.klases skolēnu alkohola lietošanas ieradumiem līdz pat 9.klasei. Pētījuma mērķis ir gūt ieskatu Latvijas skolēnu attieksmi un patēriņu veidojošajos faktoros un iespējās tos kontrolēt. Pētījumā piedalīsies tās pašas klases 3 gadu griezumā, lai varētu sekot līdzi izmaiņām skolēnu attieksmē un situācijā. Skolēnu un klašu līmenī aptauja ir anonīma, netiek jautāta konfidenciāla informācija un personas dati. Sniegtās atbildes tiek analizētas tikai apkopotā veidā.

Programma "Runājot par alkoholu", ko īsteno biedrība "Go Beyond", piedāvā skolām metodisko materiālu, ko skolotāji izmanto preventīvās sarunās ar jauniešiem par alkoholu un citām atkarībām dažādās mācību stundās pamatskolā un vidusskolā.

BNS/Foto: Vida Press






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS