Apmācies
Rīga
-3°
Apmācies
LV RU
Kultūra

Gaiziņkalna karnevāls, Masļeņica, atgriežas Dzintars Čīča: ko darīt 12. un 13. martā? (10)

 
11.marts 2016  09:59

Sestdien Gaiziņkalnā notiks ikgadējais lielais karnevāls, kurā vēl varēsim izbaudīt ziemas priekus. Savukārt Daugavpils Vienības laukumā dedzinās salmu lelli un notiks citas ziemas aizdzīšanas pasākumi. Ar jaunu programmu Latvijā atgriežas Dzintars Čīča.

Brīvdienās nesēdiet mājās!

Brīvdienās nesēdiet mājās!

Ar jaunu koncertprogrammu pa Latviju ceļojumu sāk Dzintars Čīča. Kultūras pilī notiks operetes „Balle Savojā” pirmizrāde, bet Dzintaru koncertzālē – klasiski pavasarīgs koncerts. Vēstures cienītājiem medusmaize būs vairākas izstādes – Jūgendstila muzejā vecie telefonaparāti, Fotogrāfijas muzejā – aizgājušo laiku arhitektūras liecības, bet Kuldīgas muzejā – mūsu vecmāmiņu un vectētiņu skaistākās fotogrāfijas.

1. Lielais Gaiziņkalna karnevāls
Latvijas augstākajā kalnā - Gaiziņā – sestdien, 12. martā, notiks ikgadējais Gaiziņa karnevāls, kas, tāpat kā iepriekšējos gadus, sola daudz sportisku aktivitāšu un jautrības. Lai arī citur sniegs ir nokusis, Latvijas augstākajā virsotnē vēl joprojām ir ziema!

Gaiziņa karnevālā būs Masku parāde un Netradicionālo šļūcamo nobraucieni, Spēkavīru ziemas šovs un Mazā stiprinieka ziemas piedzīvojumi, Sniega skulptūru celšana, Kameru šļūkšana un Grila sezonas atklāšana. Turklāt Mazā Golgāta un Dāmu paradīzes slēpošanas trases būs par brīvu.

„Ziema ir viens no tiem gadalaikiem, kad īpaši aicinām atbraukt uz dabiski visrelfejaināko un kalnaināko Latvijas pusi - Vidzemes augstieni. Pat tad, ja citviet sniegs ir jau nokusis, Latvijas augstākās virsotnes – Gaiziņkalna – apkaimē ir iespējams baudīt ziemas priekus un sportiskas aktivitātes sniegā. Ikvienam ir iespēja atbraukt un pārliecināties, ka Gaiziņkalnu un tā apkārtni vēl joprojām sedz vairāk nekā pusmetru bieza sniega sega,” saka Madonas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans.

Sestdien Gaiziņā dažādas aktivitātes: šļūcieni no kalna ar laivām, vannām, veciem ledusskapjiem, kartona kastēm un citām šim nolūkam pielāgotām lietām; spēkavīri cilās baļķus un vicinās smagākos cirvjus; vels sniega bumbas cietokšņa valnim un daudz citu pasākumu.

Gaiziņkalna karnevāla pasākumi 12. martā sāksies pulksten 12.00. Biļešu cenas: 4 - 5 eiro (pieaugušajam), ģimenes biļete - 10 - 12 eiro (sacensibas.lv tīklā). Tiem, kas uz karnevālu ieradīsies pilna auguma maskās, ieeja par brīvu. Sīkāk internetā: www.gaizinkalns.lv.

Lielais Gaiziņa karnevāls 2015. gadā



2. Brīvdienas Daugavpilī: Masļeņicas svinēšana, skaistumkopšanas festivāls, jaunas izstādes
Brīvdienās visiem arī varētu ieteikt doties uz Daugavpili: tur plaša programma gan brīvdabas pasākumu faniem, gan skaistumu alkstošajiem, gan mākslas baudītājiem.

* Pašā Daugavpils centrā – Vienības laukumā – sestdien, 12. martā, pulksten 12.00 notiks tradicionālā Masļeņicas svinēšana. Pasākuma laikā ikviens varēs iesaistīties spēlēs un atrakcijās, vizināties ar zirgiem, piedalīties loterijā un citās jautrībās. Neiztrūkstoša Masļeņicas tradīcija ir arī cienāšanās ar pankūkām un salmu lelles, kas simbolizē ziemu, dedzināšana. Viesus izklaidēs Daugavpils teātra aktieri un citi mākslinieciskie kolektīvi.

Jāatgādina, ka Masļeņica ir līksmi un draiskulīgi seni slāvu svētki, kas ilgst veselu nedēļu. Šie svētki sasaucas ar latviešu Meteņiem - cilvēki līksmi pavada apnikušo ziemu un sagaida ilgi gaidīto pavasari. Sīkāk internetā: www.visitdaugavpils.lv.

* No piektdienas, 11. marta, līdz svētdienai, 13.martam Daugavpils Olimpiskajā centrā (Stadiona ielā 1) jau ceturto reizi noritēs starptautiska skaistuma un veselības izstāde „Daugavpils Beauty ”, kurā piedalīsies vairāki desmiti skaistuma industrijas uzņēmumi. Sīkāk internetā: www.daugavpilsbeauty.lv.

* Kā vienmēr, daudz interesantu izstāžu piedāvā Marka Rotko mākslas centrs, kurā nesen atklātas vairākas jaunas izstādes.

Tur skatāma mākslinieka Jura Gagaiņa izstāde „Kuģi piestāj Dinaburgā”. Mākslinieks ir izsmalcināti perfekts amatā, nerimstošs meklējumos, dzejisks iztēlē. Viņa darinātie kuģi uz brīdi ir noenkurojušies Daugavpils cietoksnī. Tāpat tur skatāma ceļojošā izstāde „Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda”>

Marka Rotko centrā skatāma arī Jāņa Murovska izstāde „Neizportamā attāluma sajūta”, kurā skatāmi mākslinieka darbi, kas veidoti sietspiedes tehnikā. UPB holdinga laikmetīgās mākslas darbu kolekcijas izstādē „Ceturksnis” ir apskatāmi veselas pazīstamu mūsdienu latviešu mākslinieku plejādes darbi. Toties Irīnas Ošlejas izstādē vārds „Klerkopolis” apvieno sevī vārdus „klerks” un polis, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „pilsēta”. Ideja, kas apvieno ierēdņu un administratīvo darbinieku darbību citadelē - pilsētu pilsētā, lieliski saskan ar vietu, kur notiek izstāde, jo arī Dinaburgas cietoksnis ir pilsēta pilsētā, tiesa, te nenotiek birokrātiskās sistēmas virzība, bet gan kultūras procesu attīstība. Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.

Marka Rotko centrā izstādīti pagājušā gadsimta sešdesmito gadu eksponāti



Sestdien Daugavpilī līksmi un draiskulīgi tiks svinēti senie slāvu svētki – Masļeņica, kuru laikā tiks sadedzināta arī ziemu simbolizējošā salmu lelle.

Sestdien Daugavpilī līksmi un draiskulīgi tiks svinēti senie slāvu svētki – Masļeņica, kuru laikā tiks sadedzināta arī ziemu simbolizējošā salmu lelle.


3. Dzintars Čīča atgriežas uz Latvijas koncertskatuvēm ar „Dvēseli vaļā”
Ar jaunu soloprogrammu „Dvēsele vaļā” pēc ilgāka laika Latvijā ir atgriezies čigānu izcelsmes latviešu dziedātājs Dzintars Čīča, kurš slavens kļuva vēl bērnībā, kad Latviju pārstāvēja bērnu Eirovīzijā un dzidrā bērna balstiņā apdziedāja sauli, jūru un vēju. Tagad viņš jau izaudzis par staltu puisi.

Pie jaunās koncertprogrammas Dzintars Čīča strādājis vairāk nekā gadu. Tajā skanēs gan populāras dziesmas un jaunumi, gan Raimonda Paula skaņdarbi, kas Dzintara Čīčas dvēselei ir sevišķi tuvas, gan arī čigānu tautasdziesmas. Katrai programmas dziesmai ir būtiska saikne ar mākslinieka personiski piedzīvoto un izjusto. Kopā ar solistu koncertos muzicēs pianista Anatolija Livčas instrumentālā grupa.

Pirmais Dzintara Čīčas koncerts izskanēs svētdien, 13. martā, pulksten 15.00 Rīgas Latviešu biedrībā. Nākamie: 17. martā - Ventspils Kultūras centrā, 18. martā - Jēkabpils Tautas namā, 19. martā - Liepājas Olimpiskajā centrā, 2. aprīlī - Alūksnes Kultūras centrā, 8. aprīlī - Bauskas Kultūras centrā, 9. aprīlī – Jūrmalā, Kauguru kultūras namā, 14. aprīlī - Jelgavas Kultūras namā un 15. aprīlī - Talsu Tautas namā.

„Aizvadītais pusotrs gads gan manā privātajā, gan profesionālajā dzīvē ir sagādājis daudz piedzīvojumu un pārdzīvojumu. Tā man kā mūziķim bija ilgi gaidīta iedvesma,” gatavojoties solokoncertiem, atklāj Dzintars Čīča. „Es gribu meklēt dziļāku jēgu mūziku, bet dzīvē ­noturīgākas vērtības. Par šīm tēmām skanēs arī manas koncertprogrammas dziesmas.”

Biļešu cenas: 6 – 10 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.rlb.lv.

Tas bija vēl pavisam nesen! Dzintars Čīča bērnu Eirovīzijā: „Tu esi vasara”



Pēc pusotru gadu ilgas prombūtnes Latvijā ar jauno soloprogrammu „Dvēsele vaļā” atgriezies samtainās balss saimnieks – čigānzēns Dzintars Čīca.

Pēc pusotru gadu ilgas prombūtnes Latvijā ar jauno soloprogrammu „Dvēsele vaļā” atgriezies samtainās balss saimnieks – čigānzēns Dzintars Čīca.


4. Operetes „Balle Savojā” pirmizrāde kultūras pilī „Ziemeļblāzma”
Rīgas kultūras pilī „Ziemeļblāzma” svētdien, 13. martā, pulksten 18.00 notiks Latvijas Operetes fonda jaunā iestudējuma pirmizrāde – uz skatuves tiks izspēlēta Paula Abrahama džeziskā operete „Balle Savojā”.

Šis būs jaunās paaudzes režisora Gundara Silakaktiņa skatījums uz izpausmēs daudzveidīgo un krāsaino operetes žanru. „Balle Savojā” stāsta par jauna laulātā pāra amizantajiem piedzīvojumiem pēc medusmēneša. Par to, kā jauns pāris – Aristīds un Madalēna nesen atgriezušies no gadu ilga medusmēneša. Aristīds negaidot saņem telegrammu no savas senas mīļākās, daiļās džeza dziedātājas Tangolitas, kurai reiz apsolījis, ka atsauksies, kad vien viņa aicinās. Savukārt, jaunlaulātā sieva saprotot, ka tiek krāpta, nolemj atmaksāt vīram un piekrāpt viņu ar pirmo pretimnācēju.

Džeziskās operetes un tās komponista Paula Abrahama dzīvesstāsts ir viens no intriģējošākajiem stāstiem operetes vēsturē. Pauls Abrahams īsā laikā kļūst par vienu no Veimāras republikas populārākajiem un veiksmīgākajiem komponistiem. Kāds Vācijas 20. gadsimta sākuma mūzikas kritiķis atzīmējis, ka Paula Abrahama mūzika patīkami atšķiras no tā laika klasiskajām operetēm gan ar komplicētu ritmisko struktūru, gan ar neierastu instrumentāciju, gan ar nenoliedzamu džeza un populārās deju mūzikas ietekmi. Šīs operetes galvenais trumpis ir ne tikai neparasts, mūsdienīgs un daudzveidīgi krāsains muzikālais materiāls, – tajā savu vietu atraduši gan klasiski, operetei gandrīz vai obligāti romantiski valši, gan Berlīnes džezs, gan kaislīgs tango, ieskanas ungāru čigānu melodijas un divdesmito gadu deju mūzika, gan asprātīgs, profesionāli uzrakstīts librets, kurā dziedātāji var aktieriski spilgti izpausties.

Galvenajās lomās būs iemīļotie operetes solisti Anta Jankovska (Itālija), Nauris Indzeris, Ilona Bagele, Nauris Puntulis, Marlēna Keine, Emīls Kivlenieks un citi.

Nākamās operetes „Balle Savojā” izrādes - 28. martā „Ziemeļblāzmā” un 2. Aprīlī Liepājas teātrī. Biļešu cenas: 9 - 50 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.ziemelblazma.riga.lv.

Operetes mākslinieks Emīls Kivlenieks spēlēs jaunajā operetes „Balle Savojā” iestudējumā, kurš pirmizrādi piedzīvos svētdien.

Operetes mākslinieks Emīls Kivlenieks spēlēs jaunajā operetes „Balle Savojā” iestudējumā, kurš pirmizrādi piedzīvos svētdien.


5. Latgales diena Nacionālajā bibliotēkā
Mūsu Gaismas pilī – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) sestdien, 12.martā, notiks Latgales diena, kuras laikā visas dienas garumā būs iespēja iepazīt Latgales kultūras bagātību un unikalitāti, tās izpausmes literatūrā, mūzikā, dramaturģijā, amatniecībā un kino.

Latgales dienas pasākums veltīts vienai no pašlaik LNB aplūkojamās izstādes „Nevar nerakstīt” tematiskajām daļām - latīņu drukas aizliegumam Latgalē 19. gadsimta otrajā pusē un Latgales kultūras renesansei.

Dienas iesākumā pulksten 10.30 kopā ar Rogovkas ļaudīm notiks pasākuma atklāšana. Pēcāk sekos gan Baltinavas teātra kopas „Palādas” komēdija „Ontans izaklaidej”, gan dejas un dziesmas ar Viļakas folkloras kopu „Upīte”, latgaliski tulkotās Luisa Kerola grāmatas „Alise Breinumu zemē” lasīšana, Latgales tradicionālo ēdienu baudīšana no biedrības „Latgolys golds”, Ludzas amatnieku centra darbnīcas un Latgales Studentu centra muzikāli literāri priekšnesumi.

Dienas gaitā būs iespēja klausīties arī akadēmiskos lasījumus, kuros piedalīsies dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta profesore Skaidrīte Kalvāne, Daugavpils Universitātes asociētais profesors Henrihs Soms, LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe Lilija Limane, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras profesore Lidija Leikuma un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Ilga Šuplinska.

Dienas izskaņā, pulksten 16.30, muzicēs postfolkloras grupa „Rikši”.

Ieeja uz pasākumiem bez maksas. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sestdien notiks vērienīgs pasākums – Latgales diena. Apmeklētājiem visas dienas garumā būs iespēja iepazīt Latgales kultūras bagātību un unikalitāti, tās izpausmes literatūrā, mūzikā, dramaturģijā, amatniecībā un kino.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sestdien notiks vērienīgs pasākums – Latgales diena. Apmeklētājiem visas dienas garumā būs iespēja iepazīt Latgales kultūras bagātību un unikalitāti, tās izpausmes literatūrā, mūzikā, dramaturģijā, amatniecībā un kino.


6. Pavasarīgi dzirkstošs klasisks koncerts Dzintaros „Mocarts, Haidns un Korelli”
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) koncertmeistara Georgija Sarkisjana vadībā un izcilā flautiste Dita Krenberga sestdien, 12. martā, pulksten 19.00 atjaunotajā vēsturiskajā Dzintaru koncertzālē aicina uz skaistu pavasara koncertu – „Mocarts, Haidns un Korelli”.

Šis koncerts patiks visiem, kas uzskata sevi par tradīcijas cienošiem mūsdienīgiem cilvēkiem ar plašu redzesloku, izkoptu gaumi un spēju it bērnišķi aizrauties ar mocartiski un haidniski gaišo skaņu rakstu.

Šajā koncertprogrammā satieksies LNSO stīginstrumentālisti – siltās vijoles, tumsnējie alti un sulīgie čelli. Nebūs diriģenta – viņa vietā stāsies atskaņojuma vadītājs, un tas būs LNSO koncertmeistars jeb pirmā vijole Georgs Sarkisjans. Georgs Sarkisjans guvis teicamas vijolspēles prasmes Dārziņskolā un Diseldorfas Mūzikas augstskolā, viņam ir liela pieredze orķestranta un solista ampluā, kamermuzicēšanā un mūzikas pedagoģijā. Viņš ir spoži talantīgs vijolnieks ar mūsdienīgu eiropeisku skatienu uz mūziku, un tas ļauj teikt, ka 12. marta koncertā iekļautā baroka un klasicisma mūzika uzmirdzēs asprātīgā, laikmetīgā lasījumā, vienlaikus ievērojot stila noteikumus.

Savukārt LNSO flautu grupas koncertmeistares Ditas Krenbergas flautas zeltainās pasāžas greznos Mocarta Pirmā flautas koncerta atskaņojumu.

Koncertā dzirdēsim Romas kardināla, mākslu patrona Pjetro Otoboni protežē Arkandželo Korelli „Concerto grosso solminorā op. 6 nr. 8”, kas ieturēts labākajās itāļu baroka tradīcijās, Volfgangs Amadejs Mocarta Pirmo koncertu flautai un orķestrim Solmažorā, dāņu nacionālās mūzikas kultūras stūrakmeņa Karla Nilsena Svītu stīginstrumentiem op. 1 un Jozefa Haidna viegli dzirkstošo simfoniju „Hob.I:64 Lamažorā Tempora mutantur”

Biļešu cenas: 7 – 25 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dzintarukoncertzale.lv.

Sestdien Dzintaru koncertzālē izcilā flautiste Dita Krenberga kopā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīginstrumentālistiem radīs dzirkstoši pavasarīgu noskaņu koncertā „Mocarts, Haidns un Korelli”.

Sestdien Dzintaru koncertzālē izcilā flautiste Dita Krenberga kopā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīginstrumentālistiem radīs dzirkstoši pavasarīgu noskaņu koncertā „Mocarts, Haidns un Korelli”.


7. Izstāžu ceļvedis: vecā laika izzušana Lietuvā,  jūgendstila telefoni un mūža godi Kuldīgā
* Latvijas Fotogrāfijas muzejā (Mārstaļu ielā 6, Vecrīgā) līdz 10. aprīlim skatāma lietuviešu fotomākslinieka Vītauta Pletkus izstāde „Izzušana”. Kā norāda pats mākslinieks - šī izstāde ir kā atvadas no nostalģijas par aizgājušo laiku, kurā nereti rodas vēlme atgriezties. Fotosērija „Izzušana” attēlo lēno sairšanas procesu: mājas, sētas un skulptūras, kas kļuvušas liekas. Aizmirstība vieno pirmskara, padomju un 20. gadsimta deviņdesmito gadu celtnes un objektus. Vītauts Pletkus kolekcionē ainas, kurās redzams, kā laiks iznīcina vietu identitāti un visu cilvēka celto un veidoto pamazām pārņem daba. Sīkāk internetā: www.fotomuzejs.lv.

Aizejošā laika izzušana fotogrāfijās



* Jūgendstila muzejā (Alberta ielā 12) līdz 24. aprīlim īpašā izstādē var iepazīt jūgendstila periodā lietotus telefonus. Ekspozīcijā redzami galda telefona aparāti, kas lietoti Latvijas teritorijā, galvenokārt Rīgā, laika no 1882. gada līdz Pirmā pasaules kara beigām. Izstādē eksponēti priekšmeti no Valda Hofmarka privātkolekcijas, kas veidota 35 gadu laikā. Izstādes apmeklētāji tāpat var iegūt informāciju par Rīgas telefonu tīkla izveides vēsturi un Rīgas telefonu biedrības darbību. Izstādīti arī vairāki telefonijas nozares izstrādājumu katalogi un tehniskā literatūra. Sīkāk internetā: www.jugendstils.riga.lv.

Telefoni jūgendstila laikmetā



* Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā (Alberta ielā 13, Rīgā) līdz 6. Aprīlim skatāma mākslinieka Ērika Boža izstāde „Dažas nenotikušas izstādes”, kuras ekspozīciju veido vairāki telpiski maketi, kuros Ofisa galerijas telpa atveidota mērogā viens pret desmit. Katrā no telpas maketiem redzams izstādes makets, ideja par potenciālu izstādi, kura tā arī nekad savu realizāciju nepiedzīvos. Sīkāk internetā: www.lcca.lv.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā atklāta Ērika Boža izstāde „Dažas nenotikušas izstādes”, kurā izstādītas idejas par potenciālām izstādēm, kura tā arī nekad savu realizāciju nepiedzīvos.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā atklāta Ērika Boža izstāde „Dažas nenotikušas izstādes”, kurā izstādītas idejas par potenciālām izstādēm, kura tā arī nekad savu realizāciju nepiedzīvos.


* Kuldīgas Novada muzejā atklāta izstāde „Dzīves godi”, kas stāsta par nozīmīgākajiem pieturpunktiem cilvēka mūžā - sākot ar kristībām un beidzot ar izvadīšanu kapu kalniņā. Katra no šīm īpašajām dienām tiek atzīmēta, ievērojot noteiktas paražas, kas dažādu apstākļu ietekmē laika gaitā mainījušās. Izstāde ir ieskats šajās izmaiņās. Tajā iekļautas dažādu laiku fotogrāfijas un tradīcijas raksturojošie priekšmeti. Sīkāk internetā: www.kuldigasmuzejs.lv.

Kuldīgas Novada muzejā atklāta fotostāstu izstāde par lielākajiem cilvēka dzīves godiem „Dzīves godi”.

Kuldīgas Novada muzejā atklāta fotostāstu izstāde par lielākajiem cilvēka dzīves godiem „Dzīves godi”.


* Koncertzālē „Cēsis” līdz 2.maijam apskatāma tekstilmākslinieka Egila Rozenberga personālizstāde „Refleksija”, kurā iekļauti darbi, kas atspoguļo piecas meistara daiļrades tēmas – „Zīmes smiltīs”, „Eņģeļi un maskas”, „Parīzi”, „Rētas” un „Konversija”. Egils Rozenbergs piedalījies dažādās vietēja un starptautiska mēroga izstādēs un projektos, sarīkojis vērienīgas personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Mākslinieka darbi atrodas dažādu valstu muzejos. Sīkāk internetā: www.cesukoncertzale.lv.
Cēsu koncertzālē apskatāma tekstilmākslinieka Egila Rozenberga personālizstāde „Refleksija”

Cēsu koncertzālē apskatāma tekstilmākslinieka Egila Rozenberga personālizstāde „Refleksija”


Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Lita Krone/LETA, Edijs Pālens/LETA, Ieva Čīka/LETA/Video: LTV Kultūras Ziņas, LTV „Rīta Panorāma”






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS