Apmācies
Rīga
-2°
Apmācies
LV RU
Bērni

"Jā – zaļajiem kokteiļiem, nē – cukuram," latviešu māmiņas stāsta, kas palīdz bērniem nesaslimt

 
10.marts 2016  20:58

Par to, kā pasargāt bērnus no saslimšanas aukstajā sezonā, pieredzē dalās grafiskā dizainere, Kultūras koledžas lektore un trīs bērnu mamma Daina Gāga-Ēķe un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa Pētera Sproģa sieva, četru bērnu mamma Marta Marija Sproģe.

Veselīgi ēdam, daudz dzeram tīru ūdeni, ik dienu mūsu ēdienkartē ir zaļie kokteiļi un svaigi spiestu augļu sulas.

Veselīgi ēdam, daudz dzeram tīru ūdeni, ik dienu mūsu ēdienkartē ir zaļie kokteiļi un svaigi spiestu augļu sulas.

Vai saaukstēšanās un citi ziemas vīrusi ir bieža parādība jūsu mājās?
Marta: – Ņemot vērā klimata joslu, kurā dzīvojam, ir tikai normāli, ja rudens un ziemas sezonā pa reizei ir nelielas iesnas. Tās sagaidām ar mierīgu sirdi, jo, saskaroties ar vīrusiem un baktērijām, veidojas imunitāte. Uzturēties svaigā gaisā turpinām arī tad, kad kļūst aukstāks, varbūt pat lai sals nedaudz iekniebj degungalā un kāju pirkstos. Galvenais – tīši nenosalt. Ja pēc tam būs iesnas, lai ir! Vienreiz būs, nākamreiz nebūs. Par imunitātes stiprināšanu un veselīgu dzīvošanu mūsu ģimene domā visu gadu, ne tikai rudenī un ziemā. Veselīgi ēdam, daudz dzeram tīru ūdeni, ik dienu mūsu ēdienkartē ir zaļie kokteiļi un svaigi spiestu augļu sulas. Mēs nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm un bieži ejam pirtī. Ar vīrusiem tiekam galā bez medikamentiem. Nedēļa, divas, un bērni ir veseli.

Daina: – Jūs tik daudz visu ko darāt, ka pilnīgi samulsu. Mēs neko tādu nedarām. Bet, iespējams, mani bērni neslimo bieži, jo es par to vienkārši nedomāju. Ja domāsi – kaut nu nesaslimtu, drīzāk notiks pretējais. Man arī šķiet, ka bērni sāk bieži slimot tad, kad ir par kaut ko satraukti vai noskumuši.

Ticat tam, ka negatīvas emocijas var būt bērna saslimšanas cēlonis?
Marta: – Ir tāda psihosomatika. Ne velti bērni, kas apmeklē bērnudārzu vai tikko sāk iet skolā, nemitīgi slimo. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc saviem bērniem esmu izvēlējusies mājmācību. Gribu, lai viņiem, kamēr vēl mazi, būtu drošības sajūta, ka esmu blakus, jo arī stress novājina imunitāti. Daži vecāki ved bērnus uz dārziņu jau kopš gada vecuma. Tas, manuprāt, ir stipri par agru. Izmests no vecāku drošās ligzdiņas, bērns jūtas nedroši, ir emocionāli nomākts, jo mazajam cilvēciņam vēl nepiemīt spēja loģiski izsecināt, ka vecāki atnāks pakaļ. Katru dienu viņš izdzīvo zināmu pamestības devu. Protams, dārziņā vēl nāk klāt lielāka iespēja saskarties ar vīrusiem. Arī mani bērni nesēž mājās, viņi apmeklē pulciņus un mūzikas skolu, taču slimo ļoti reti.

Daina: – Tiem bērniem, kam tomēr jāapmeklē bērnudārzs vai skola, ļoti palīdz rīta rituāli. Tas nozīmē piecelties stundu agrāk, lēnām iztīrīt zobus, nesteidzoties paēst brokastis, aprunāties, saģērbties (drēbēm jābūt saliktām iepriekšējā vakarā). Tas neiedomājami samazina stresu. Vistrakākais ir uzraut bērnu piecas minūtes pirms došanās ārā, iesēdināt aukstā mašīnā un pa ceļam likt ātri pabrokastot, klausoties vecāku klaigāšanā par nejēdzīgajiem sastrēgumiem, un, nedod Dievs, tikai tad vēl sākt prašņāt, vai bērns izpildījis mājasdarbus. Tādu piedzīvojumu es nenovēlētu pat ienaidniekam. Ja tā notiek regulāri, uz slimību ilgi nebūs jāgaida. Saslimšanu var veicināt arī nogurums. Es ļauju savām meitām neiet uz skolu, ja viņas to negrib. Ne jau muļķīgu ieganstu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņas ir pārgurušas. Arī pieaugušajiem nereti mēdz būt tādas dienas, kad grūti sevi piespiest kaut kur doties, jo jūties ne savā ādā. Mēs esam cilvēki, nevis roboti. Tāpēc ir labi ļaut sev atpūsties. Atliek vienu dienu meitenēm palikt mājās, pagulēt, un viņas jau jūtas daudz labāk, atkal ir enerģijas pilnas.

Daina Gāga-Ēķe ar bērniem Sofiju (9) un Aleksandru Andreju (9 mēneši) un Marta Marija Sproģe ar bērniem Pēteri Vīlipu (1), Sāru Mariju (5), Viktoriju (3) un Gabrielu Gaismu (9).

Daina Gāga-Ēķe ar bērniem Sofiju (9) un Aleksandru Andreju (9 mēneši) un Marta Marija Sproģe ar bērniem Pēteri Vīlipu (1), Sāru Mariju (5), Viktoriju (3) un Gabrielu Gaismu (9).

 
Vai organisma norūdīšanai esat mēģinājušas, piemēram, peldēšanu āliņģī vai vārtīšanos sniegā?
Marta: – Āliņģi savai labsajūtai un veselībai ir atklājis mans vīrs. Vienu reizi pēc pirts vīrs iemērca āliņģī arī vecāko meitu. Mēs, pārējie, vēl esam ceļā uz šiem roņcilvēku pasākumiem. Bet laukos pēc pirts izskrieties un izvārtīties sniegā ir fantastiski! Savas pirts mums gan nav, tāpēc ziemā, kad zemi klāj sniegs, sasvīduši pēc ikrīta vingrošanas, uz pāris minūtēm dodamies laukā paskraidīt pa sniegu. Reizēm sporta apavos, reizēm pat basām pēdām. Bērniem tas sagādā lielu jautrību. Taču katrai mammai jāizvērtē individuāli, vai viņas bērnam šāda aktivitāte konkrētajā brīdī būs piemērota. Nevar sūtīt bērnu laukā ar plikām kājām, ja ir iesnas un klepus vai ja bērns to nevēlas. Lai gan pēc pieredzes varu teikt, ka bērnu lielākie skolotāji ir vecāki – ja vecāki vēlas, lai bērns kaut ko darītu savas veselības labā, jāsāk ar sevi.

Daina: – Skriet pa sniegu – tas izklausās forši. Mēs arī varētu, bet droši vien tikai biezajās biksēs. Laist ar basām kājām es vēl neuzdrošinātos. Esmu pārliecināta, ka imunitāti palīdz stiprināt jebkura veida fiziskās aktivitātes. Man prieks, ka meita Sofija pēc pašas iniciatīvas skrien un vingro. Reizēm mums, pieaugušajiem, pat kļūst neērti – saprotam, ka arī mums jāsāk vairāk kustēties.

Vitamīnus jūsu bērni saņem no dabas veltēm vai tomēr dodat aptiekas vitamīnus?
"Jā – zaļajiem kokteiļiem, nē – cukuram," latviešu māmiņas stāsta, kas palīdz bērniem nesaslimt

Marta:
– Esmu par to, ka vitamīni jāuzņem dabiskā veidā ar uzturu. Rūpējos, lai mājās vienmēr būtu augļi, dārzeņi un zaļie salāti. Katru rītu sākam, izdzerot zaļo kokteili, kuros ir spināti vai zaļie kāposti, kāds banāns, apelsīns, ananass un saldētas ogas – mellenes, brūklenes, dzērvenes, smiltsērkšķi. Bērniem ļoti garšo, un vecākā meita jau pati vakarā aplej linsēklas, lai no rīta tās pievienotu kokteiļiem. Ja bērni dzer šādu kokteili, varu būt mierīga, ka viņi saņem nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas, enzīmus, hlorofilu un antioksidantus. Vēl katru dienu apēdam pa tējkarotei bišu maizes no mūsu pašu laukos vāktā medus. Bišu maize satur A, E, C, B un P grupas vitamīnus un citas vērtīgas vielas. Reizi gadā uztaisām asins analīzes, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

Daina: – Arī mēs cenšamies vitamīnus uzņemt, ēdot veselīgi. Vienīgais papildinājums no burciņām ir D vitamīna pilieni, ko ik pa laikam lieto ne tikai bērni, bet arī mēs ar vīru.

Marta: – Mēs darām tāpat! D vitamīnu var saņemt no saules, bet mūsu platuma grādos tās ir stipri par maz, tāpēc D vitamīnu papildus dzeram cauru gadu. Kādu laiku aptiekā pirkām arī B12 vitamīnu, taču tagad veikalos nopērkams riekstu un auzu piens, kas ar to ir papildināts.

Daina: – Tieši tāpēc, ka Latvijā ir par maz saules, cenšamies reizi gadā tumšajā ziemas periodā uz divām nedēļām aizbraukt turp, kur ir silti. Sasmeļamies ne vien sauli un D vitamīnu, bet arī enerģiju un prieku.

Marta: – Lieliski, ja tā var! Uz kuru zemi tu ieteiktu doties ģimenēm ar bērniem?

Daina: – Uz Tenerifi. Pirmām kārtām tur ar Latviju nav liela laika starpība, tāpēc gandrīz netiek mainīts bērna režīms. Turklāt tur nav ne par karstu, ne par aukstu, bet tieši tā, lai bērns justos komfortabli. Tur ir lieliska daba un jūra, pieejami arī vietējie sezonālie augļi un dārzeņi. Tenerife ir tik maza sala, ka to var izbraukāt divās dienās, tāpēc arī ekskursiju dēļ bērni nenogurs.

"Jā – zaļajiem kokteiļiem, nē – cukuram," latviešu māmiņas stāsta, kas palīdz bērniem nesaslimt

Marta
ar bērniem dzer zaļos kokteiļus. Daina, vai jūsu bērnu ēdienkartē ir īpaši ēdieni, ar ko stiprināt imunitāti?

Daina: – Ik pa laikam no rītiem dzeram svaigi spiestu apelsīnu sulu. Paldies Dievam, mani bērni ēd dažādus dārzeņus, un viņiem tie garšo. Skatos, lai iespējami biežāk galdā tiktu celti salāti un dažādi zaļumi. Tie gan tiek pirkti veikalā, tāpēc nav tik veselīgi kā pašu audzētie. Man ir sapnis par pašas dārziņu. Esmu jau mēģinājusi to īstenot, bet secināju, ka vēl nav īstais brīdis – kaut kā nesanāk. Un, kad nesanāk, tad atmetu ar roku. Pēdējā laikā ļoti strikti ievēroju, lai mūsu uzturā būtu pēc iespējas mazāk cukura, kas esot kaitīgāks par sāli. Saldumus bērniem dodu reti.

Marta: – Piekrītu. Lasīju – esot zinātniski pierādīts, ka pēc zināmas cukura devas baltie asins ķermenīši, kas organismā cīnās ar vīrusiem, uz vairākām stundām tiek neitralizēti. Saldumi pavājina imūnsistēmas darbību. Domāju, daudzas mammas būs novērojušas, ka bērni nereti saslimst tieši pēc svētkiem. Tas ir laiks, kad savām atvasēm ļaujam ēst kūkas, konfektes un piparkūkas, cik tik uziet. Zarnu traktā atrodas 70% imunitāti aizsargājošo šūnu, kas arī izskaidro to, kāpēc uzturam ir tik liela nozīme. Biežas slimošanas iemesls var būt arī labo baktēriju disbalanss zarnās. Tāpēc mūsu ģimenes ēdienkartē regulāri ir skābēti kāposti un marinēti gurķi, jo tajos ir probiotikas. Noteikti jāpiemin vēl viens ļoti nozīmīgs stipras imunitātes priekšnoteikums – krūts barošana. Kad bērns ienāk šajā pasaulē, viņa imunitāte tikai sāk veidoties, un mammas piens ir labākais ceļš, kā saņemt nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Savus bērnus ar krūti esmu barojusi līdz divu gadu vecumam, Sāru – pat līdz četriem gadiem. Redzēsim, kā būs ar Pēterīti. Esmu par to, krūts jādod, cik ilgi vien var. Tas bērnam nozīmē tikai ēdienu, bet arī patīkamas emocijas – mātes smaržu, pieskārienus un mieru.

Daina: – Apsveicami, ka tev tā sanāk! Piekrītu, ka tā būtu pareizi, taču pati diemžēl piederu pie tām mammām, kam nav izdevies mazo ilgstoši barot ar krūti – ne ar pirmo, ne otro, ne trešo bērnu. Īpaši svarīga man šķiet emocionālā puse.

Marta: – To var kompensēt ar ikdienas glāstiem un bučām. Tas, ka bērns deviņus mēnešus jāiznēsā mammas vēderā, parāda, ka cilvēks ir radīts ciešam fiziskam kontaktam – ka viņš vēlas glāstus, pieskārienus, mīlestību. Arī tas veido gan fizisko imunitāti, gan psiholoģisko rūdījumu visai turpmākajai cilvēka dzīvei.

Kad ir gripas laiks, ārsti vecākiem iesaka bērnus nevest tur, kur ir daudz cilvēku. Kā rīkojaties jūs?
Marta: – Mūsu ģimenē nav nepieciešamības izmantot sabiedrisko transportu, un uz veikaliem cenšamies doties bez bērniem jebkurā gadalaikā. Bet, ja mēs tā rīkotos tikai tādēļ, lai bērns kaut ko nesaķertu, man tas asociētos ar dzīvošanu stresā un bailēs. Dzīvē var notikt jebkas un jebkurā vietā. Pārlieku liela piesardzība un uzmanība var paralizēt dzīvi, bet, protams, nedrīkstam būt nekritiski bezbailīgi un bezatbildīgi. Uzskatu, ka par savu un bērnu veselību jārūpējas ik dienu – un nevis aiz bailēm, bet gan tāpēc, ka tā dzīvot ir daudz patīkamāk. Tad arī organisms pratīs atvairīt gan gripu, gan citus vīrusus.

Daina: – Man ir tāds pats princips. Jo vairāk uztrauksies, jo vairāk piesaistīsi slimības. Jo mazāk par to domāsi, jo mazāk problēmu būs.

Paldies par viesmīlību svaigēšanas restorānam Raw Garden!

Guna Puisāne, žurnāls “OK!” / Foto: Toms Norde

    SVARĪGĀKAIS