Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-5°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Bērni

Katrs trešais bērns ik mēnesi slimo ar distresa izraisītām saslimšanām (8)

 
10.marts 2016  20:35

Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi liecina, ka pēdējos gados bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits. Katrs trešais bērns, kas vēršas pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām. Lai izglītotu sabiedrību par distresa ietekmi uz bērnu un pusaudžu veselību, Latvijas Pediatru asociācija martā un aprīlī plāno īstenot vairākas informatīvas aktivitātes, tostarp izglītojošu konferenci „Stress bērna dzīvē – klīniskie aspekti” – to 11.martā plkst. 14.00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā bez maksas aicināts apmeklēt ikviens interesents.

Ja ilgstoši neārstēta distresa gadījumā ar pieaugušajiem esam ieraduši runāt par „izdegšanu”, tad bērnu un pusaudžu distresa gadījumā sekas var būt krietni nopietnākas – valodas raustīšana, gribai nepakļautas spaidu kustības, patoloģiskas tīrības vēlmes.

Ja ilgstoši neārstēta distresa gadījumā ar pieaugušajiem esam ieraduši runāt par „izdegšanu”, tad bērnu un pusaudžu distresa gadījumā sekas var būt krietni nopietnākas – valodas raustīšana, gribai nepakļautas spaidu kustības, patoloģiskas tīrības vēlmes.

Pētījumi liecina, ka 10 līdz 25% bērnu pēc ilgstoša vai daudzkārtīga stresa attīstās hroniskas iekšējo orgānu slimības, tostarp ilgstoši neārstēts un nepamanīts distress var provocēt dažādu saslimšanu attīstību jau pieaugušā vecumā. Savukārt speciālistu novērojumu liecina, ka, pieaugot bērnu un pusaudžu distresa līmenim, būtiski pasliktinās arī imunitāte, kā rezultātā pieaug bērnu saslimšanas ar dažādām elpceļu un saaukstēšanās slimībām, tostarp vēdera vai galvas sāpēm, izmainās bērnu un pusaudžu ēšanas paradumi, kā arī rodas miega un augšanas jeb attīstības traucējumi.

Palielinoties sliktā stresa ietekmei, bērnu un pusaudžu dzīvē norisinās ne vien fizioloģiskas, bet arī ar emocionālo labsajūtu saistītas izmaiņas – pastiprinās garastāvokļa izmaiņas, pieaug nervozitāte, kā arī paaugstinās bērnu un pusaudžu psiholoģiskais diskomforts, tostarp pasliktinās kognitīvās spējas. Tāpat palielinās arī magnija deficīta draudi, kas vēl vairāk mazina noturību pret stresu un var kalpot kā viens no galvenajiem daudzu slimību attīstības faktoriem.

„Lai arī vecāki mēģina risināt bērnu veselības problēmas, viņi ne vienmēr aizdomājas, ka iemesls bērna veselības izmaiņām ir nevis slimība, bet citi faktori, kuru ietekmē šī slimība ir radusies – lieli pārdzīvojumi, liela slodze skolā un bērnudārzā, pārāk maz laika kopā ar ģimenes locekļiem un pārāk daudz - virtuālajā realitātē pie datoriem, viedtālruņiem un TV ekrāniem,” uzsver Latvijas Pediatru asociācijas prezidente, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Izglītības un zinātnes daļas vadītāja prof. Ilze Grope.

„Ja ilgstoši neārstēta distresa gadījumā ar pieaugušajiem esam ieraduši runāt par „izdegšanu”, tad bērnu un pusaudžu distresa gadījumā sekas var būt krietni nopietnākas – valodas raustīšana, gribai nepakļautas spaidu kustības, patoloģiskas tīrības vēlmes. Savukārt pavisam maziem bērniem - šūpošanās, tādējādi sevi nomierinot, urīna saturēšanas problēmas un fēču aizturēšana,” skaidro profesore.

Kādi ir biežākie bērnu un pusaudžu stresa cēloņi, kā ārstēt distresa radītās sekas un kādus profilaktiskus pasākumus veikt sliktā stresa mazināšanai – par to Latvijas Pediatru asociācijas organizētajā konferencē 11.martā no plkst. 14.00 līdz 17.30 Rīgas Stradiņa universitātes aulā, Dzirciema ielā 16 runās vairāki speciālisti:

•    „Stress: cēloņi, sekas un dzīvesveida risinājumi” - ārste, holistiskā stresa menedžmenta konsultante, apzinātās ēšanas trenere Inese Millere;
•    „Stress ģimenē – tā izpausmes un vadības iespējas” - RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja, prof. Gunta Ancāne;
•    „Stresa izpausmes bērnam – bērna neirologa skatījums” - neiroloģe, Dr. Agnese Tretjakova – Bāliņa;
•    „Dinamiskā dzīves ritma un stresa ietekme uz runu” - RSU Rehabilitācijas fakultātes un RSU psihosomatiskās klīnikas pārstāve, logopēde Andra Vabale;
•    „Stress bērnu psihiatra skatījumā, iespējamais medikamentu klāsts” - bērnu psihiatre Inta Barengo.

Lai izglītotu sabiedrību par slikto stresu bērniem un pusaudžiem, Latvijas Pediatru asociācija martā un aprīlī plāno sagatavot arī dažādus izglītojošus materiālus. Jau patlaban mājas lapā www.stress.lv ikvienam interesentam bez maksas iespējams iepazīties un lejupielādēt informatīvo materiālu par bērnu un pusaudžu stresa cēloņiem, sekām, ārstēšanu un profilaksi.

Karlīna Timofejeva / Foto: Shutterstock






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS