Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Futbols

Futbola federācija negrib pielaist Krišjāni Kļaviņu prezidenta amata vēlēšanām

 
11.marts 2016  17:16

Latvijas Futbola federācijas (LFF) Disciplinārlietu komisija (DK) piektdien secināja, ka Krišjāni Kļaviņu nevajadzētu pielaist organizācijas prezidenta amata vēlēšanām un nodeva lietu tālākai skatīšanai LFF Valdei, informēja LFF.

Disciplinārlietu komisija norāda, ka ir pietiekošs pierādījumu kopums, kas liek secināt, ka Krišjānis Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kuras ir pretrunā ar godīgas spēles principiem un ir veicis darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas futbola Ētikas kodeksu.

Disciplinārlietu komisija norāda, ka ir pietiekošs pierādījumu kopums, kas liek secināt, ka Krišjānis Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kuras ir pretrunā ar godīgas spēles principiem un ir veicis darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas futbola Ētikas kodeksu.

LFF DK norāda, ka ir pietiekošs pierādījumu kopums, kas liek secināt, ka Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kuras ir pretrunā ar godīgas spēles principiem, un ir veicis darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas futbola Ētikas kodeksu, līdz ar to DK ieskatā Kļaviņš nevar tikt apstiprināts par LFF prezidenta kandidātu.

Ņemot vērā konstatēto, ka prezidenta kandidātu pieteikumu izvērtēšana un apstiprināšana pirms kongresa saskaņā ar LFF statūtiem ir LFF Valdes kompetencē, LFF DK nodevusi lietu tālākai izskatīšanai LFF Valdei.

Arī Kļaviņš paziņojumā medijiem pauž viedokli, ka LFF DK strādā ārpus savas kompetences.

"Jau paša DK sēdes gaita lika saprast, ka lēmums jau iepriekš pieņemts neatkarīgi no sniegtajiem paskaidrojumiem - par to liecina īpašais "slēgtais" režīms, nepielaižot presi, kā arī aizliegums veikt audio ierakstu. Man nav ko slēpt, bet, acīmredzami, DK nebija ieinteresēta sabiedrības informētībā par notiekošo," vēsta Kļaviņš. "Neskatoties uz maniem pieprasījumiem sniegt pilnīgu informāciju par man inkriminētajiem nodarījumiem, man tas tika atteikts bez jebkāda pamatojuma."

"Kopumā uzskatu, ka LFF DK, rīkojoties ārpus savas kompetences, ir pildījusi pasūtījumu ar mērķi nepieļaut man kandidēt LFF prezidenta amatam. Uzskatu, ka tas ir bezprecedenta gadījums Latvijas futbola vēsturē, un noteikti izmantošu normatīvajos aktos paredzētās iespējas šādu lēmumu pārsūdzēt," raksta kandidāts.

Kā zināms, LFF DK jau pirms divām nedēļām skatīja Kļaviņa lietu, tomēr ne tad, ne arī iepriekšējā nedēļā, kad lieta tika skatīta atkārtoti, lēmumi netika pieņemti.

Pamatojoties uz LFF ģenerālsekretāra Jāņa Mežecka ziņojumu un LFF Godīgas spēles un ētikas komitejas 19.februāra lēmumiem attiecībā uz prezidenta un valdes kandidātu pieteikumiem, LFF valde iepriekš nolēma iesniegt komitejas pieņemtos lēmumus un lietai saistošo dokumentāciju saistībā ar Kļaviņa kandidatūru izskatīšanai LFF DK, kas savukārt norādīja, ka vēlas dzirdēt paša pretendenta viedokli.

LFF Godīgas spēles un ētikas komiteja iepriekš vērtēja, vai Kļaviņa kandidatūra atbilst godīgas spēles principiem un UEFA izvirzītajām prasībām. Izskatot dokumentāciju un LFF rīcībā esošo saraksti ar UEFA pārstāvjiem, komiteja konstatēja, ka ir ticama informācija, ka Kļaviņš varētu būt veicis darbības, kas ir pretējas sporta ētikas un godīgas spēles principiem. Tāpēc komitejas ieskatā minētās personas kandidatūra LFF prezidenta amatam ir pretrunā ar LFF statūtos noteiktajām prasībām, kā arī UEFA un FIFA prasībām.

LFF Godīgas spēles un ētikas komiteja rekomendēja LFF valdei neiekļaut Kļaviņu valdes locekļu kandidātu sarakstā, ņemot vērā to, ka pastāv pietiekams pierādījumu kopums, kas liecina, ka minētā persona varētu būt iesaistīta darbībās, kuras nav savienojamas ar sporta ētiku un godīgas spēles principiem, un viņam nav nevainojamas reputācijas, kādai būtu jābūt jebkuras valsts futbola federācijas prezidenta kandidātam.

LFF arī publiskoja savu saraksti ar UEFA, kurā šīs organizācijas pārstāvis Urs Klusers norādījis, ka Kļaviņš ir vairākkārt pieminēts tā dēvētās "Bochum" lietas izmeklēšanas materiālos. Vēstulē minēts, ka Kļaviņš saņēmis 30 000 eiro lielu maksājumu no kāda Manuela Pekoseka, kurš bijis starpnieks spēļu rezultātu ietekmēšanā un likmju veikšanā.

Tāpat lietas izmeklētāji ir novērojuši sarunu starp sporta totalizatora kompānijas SAMVO darbiniekiem, kuri sadarbojās ar šobrīd par spēļu sarunāšanu notiesāto Anti Šapinu. Sarunā norādītās personas ieteica atklāt jaunu bankas kontu uz tādas personas vārda, kas mēdz "uzvarēt likmes". Šī persona varētu iemaksāt minētajā kontā 100 000 ASV dolāru (91 000 eiro) depozītu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka minētā persona ir Krišjānis Kļaviņš. Šajā sarunā vienlaikus pieminēts, ka viņš ir basketbola komandas īpašnieks.

Kā zināms, šobrīd LFF prezidenta amatam ir divi kandidāti - pašreiz šajā amatā esošais Guntis Indriksons un kādreizējais šīs organizācijas preses sekretārs Kļaviņš. Tiesa, Kļaviņa kandidatūra tiek vērtēta pretrunīgi, turklāt viņš bijis iesaistīts totalizatoru skandālos. Ir arī izskanējusi informācija, ka LFF varētu viņu nemaz nepielaist prezidenta vēlēšanām, taču pagaidām šāds lēmums nav pieņemts.

LFF prezidenta vēlēšanas gaidāmas 29.aprīlī, kad notiks ikgadējais kongress.

Pašlaik 60 gadus vecais Indriksons ir LFF prezidents kopš 1996.gada, bet līdz 2011.gadam viņš bija arī Latvijas titulētākā futbola kluba Rīgas "Skonto" prezidents.

Savukārt 31 gadu vecais Kļaviņš iepriekš bijis žurnālists, turklāt neilgu laiku savulaik bija arī LFF preses sekretārs. Pašlaik viņš ir sporta kluba "Cēsis" prezidents.

LETA/Foto: Sintija Zandersone/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS