Mazmākoņains
Rīga
-3°
Mazmākoņains
LV RU
Kultūra

Satikšanās baseinā: recenzija par stilīgo un neparasti erotisko drāmu "Saules apžilbinātie" (2)

 
19.marts 2016  09:10

«Saules apžilbinātie» ir eleganta versija par 1969. gada franču klasiku «Baseins».

Filmas “Saules apžilbinātie” iedvesmas avots ir klasiskā jutekliskā, romantiskā krimināldrāma “Baseins”.

Filmas “Saules apžilbinātie” iedvesmas avots ir klasiskā jutekliskā, romantiskā krimināldrāma “Baseins”.

Filma vēsta par saules apžilbinātu skaistu cilvēku četrotni kādā saulainā un nomaļā salā kaut kur starp Sicīliju un Tunisiju. Uz šo salu, savu privāto, slepeno paradīzi, atbrauc Marianna un Pols. Marianna (Tilda Svintone) ir rokmūzikas superzvaigzne, kas atkopjas pēc rīkles operācijas un šī iemesla dēļ tagad nespēj runāt. Viņas draugs Pols (Matiass Šēnerts) ir dokumentālā kino režisors, kurš savukārt ārstējas no alkoholisma. Realitāte abiem netraucē: var sauļoties, ieziesties ar ārstnieciskiem dubļiem, peldēties un mīlēties. Protams, Ēdenes dārzā jāparādās aizliegtajam auglim – ierodas Mariannas bijušais mīļākais Harijs (Reifs Fainss) kopā ar savu pievilcīgo meitu Penelopi (Dakota Džonsone). Tiek uzjundītas kaislības un greizsirdība.

Šneidere pret Svintoni
Filmas «Saules apžilbinātie» pamatā ir 1969. gada jutekliskā, romantiskā krimināldrāma «Baseins» ar Alēnu Delonu, Romiju Šneideri, kā arī Džeinu Birkinu galvenajās lomās. Izmantojot šo darbu kā iedvesmas avotu, 2003. gadā «Baseinu» uzņēma arī franču brīnumbērns Fransuā Ozons. Nu pie šī stāsta ķēries arī Luka Guadaņino – jaunās itāļu autorkino paaudzes režisors, kam šī kopš 1999. gada ir pirmā filma angļu valodā, taču jau ceturtā sadarbība ar aktrisi Tildu Svintoni. Guadaņino neuzskata oriģinālo «Baseinu» par izcilu darbu, tādēļ arī minstinās «Saules apžilbinātos» nosaukt par tā rimeiku – viņu vairāk par stāstu interesē varoņi un to attiecības, un no «Baseina» režisors aizņēmies vien principu par divu pāru satikšanos seksuāli uzlādētos apstākļos nelielā laika periodā. Šī filma Guadaņino vārdu arvien biežāk liek minēt blakus tādiem itāļu kino vārdiem kā Paolo Sorrentīno, īpaši uzsverot zināmas paralēles ar Sorrentino filmu «Dižais skaistums». Proti, abos darbos jūtama nostalģiska saikne ar piecdesmito gadu izsmalcināto itāļu kino, lai arī Guadaņino tuvāks ir Antonioni atturīgums, nevis Fellīni neapvaldītais krāšņums, kas savukārt raksturo Sorrentīno.

Baseins ar dubultdibenu
Kinokritiķe Liene Linde.

Kinokritiķe Liene Linde.

Filmas angliskais nosaukums «A Bigger Splash» jeb «Lielākas šļakatas» ir atsauce uz britu mākslinieka Deivida Hoknija slaveno 1967. gada gleznu. Tajā atainota moderna savrupmāja, tās priekšā ir baseins, un baseina gludo virsmu saviļņojušas baltas šļakatas – kāds tikko ir ieniris, taču mēs nezinām, kas. Atsauce uz šo darbu visai labi ilustrē filmas atmosfēru – zem krāšņas virsmas slēpjas neizprotami, pieaugoši draudi un spriedze. Filmas spožais aktieru ansamblis to atklāj godam. Tildas Svintones loma ir bez teksta (jāpiebilst, ka tā bijusi pašas aktrises ideja, lai atsvaidzinātu scenāriju), un viņa filmas gaitā norunā izvērstus un iespaidīgus monologus ar skatienu vien. Šo dinamiku līdzsvaro Reifa Fainsa enerģiskais, spīdoši nospēlētais Harijs, kura rotaļīgums pārvērš vienkārši lomu veselā performancē (sevišķi neaizmirstama ir epizode ar dejošanu). «Saules apžilbinātie» ir tehniski nevainojami nostrādāta filma ar izciliem aktierdarbiem, un to skatīties ir bauda. Taču vispārsteidzošākais ir filmas fināls, kas ļauj apdomāt iespēju, ka gan tās sižets, gan nosaukums patiesībā ir vienlaikus arī politisks komentārs.

Filmas "Saules apbružātie" treileris



Kinokritiķe Liene Linde, žurnāls “Rīgas Viļņi” / Publicitātes foto






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS