Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Auto un tehnoloģijas

Latvijas pirmais "koferīša izmēra" satelīts gaida startu (10)

 
20.marts 2016  06:30

Orbītā pa Zemi riņķo Igaunijas un Lietuvas satelīti, bet Latvijas pirmais mākslīgais pavadonis „Venta–1” savu palaišanu gaida jau kopš 2011. gada nogales.

„Venta-1” kalpos kuģu satiksmes uzraudzībai. Attēlā pa kreisi – datorgrafika.

„Venta-1” kalpos kuģu satiksmes uzraudzībai. Attēlā pa kreisi – datorgrafika.

Satelīta palaišana tiek pārcelta no gada uz gadu. Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks un Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes docents Aigars Krauze cer, ka „Venta–1” varētu startēt šogad.

Cer uz indiešiem
Projektu finansiāli atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrija. Kopējās izmaksas, ieskaitot pavadoņa projektēšanu, izgatavošanu un ievadīšanu orbītā, ir 300 000 eiro. No šīs summas trešdaļa paredzēta tieši nesējraķetes pakalpojuma apmaksai.
“Pati raķetes palaišana nav atkarīga no mums, bet no kosmosa lielvalstīm,” teic Krauze. Vienīgā iespēja ir vienoties, piemēram, ar ASV, Krieviju, Indiju vai Eiropas Kosmosa aģentūru.

Pašlaik parakstīts līgums par „Ventas–1” palaišanu šā gada otrajā ceturksnī ar Indijas nesējraķeti „PSLV”, bet arī šajā līgumā konkrēts datums nav garantēts, tas būs atkarīgs no raķetes galvenās kravas gatavības.

Kopš 2011. gada bijuši vairāki mēģinājumi vienoties par mūsu pavadoņa ievadīšanu orbītā. “Bija tādas cenas, ko mēs vienkārši nevarējām pacelt. Ar Krieviju 2014. gadā bija mutiska, pa pusei rakstiska vienošanās, bet arī to neizdevās īstenot līdz galam,” par „Venta–1” grūto ceļu stāsta Krauze.

Saskaņot visas starptautiskās prasības, lai iegūtu pavadoņa radiofrekvenču lietošanas atļauju, jau trīs gadus cenšas valsts akciju sabiedrība „Elektroniskie Sakari”. Tagad šis darbs ir paveikts. “Garš un birokrātisks process, tas arī veido šo ilgo laiku,” atzīst Krauze.

Studenti izglītojas
Darbs pie Latvijas satelīta ir radījis milzīgu studentu interesi, un pēdējos pāris gados bakalaura un maģistra darbu skaits, kas saistīti ar kosmosa izpēti, ir pieaudzis.

“Studenti izstrādā dažādas ierīces, kas nepieciešamas satelīta vadībai, sakaru nodrošināšanas programmas, augstskolā esam uzbūvējuši savu radiostaciju. Šis izglītojošais moments jau ir nostrādājis, kamēr vēl nav tas satelīts palaists,” priecājas docents.

Ventspils Augstskolas studenti satelītu būvējuši sadarbībā ar speciālistiem un studentiem no Brēmenes. “Pati tehniskā realizācija notiek galvenokārt Brēmenē, jo viņiem jau ir pieredze,” skaidro Krauze. Mūsu studenti tepat Latvijā izgatavo stabilizācijas, orientācijas un sakaru sistēmu moduļus.
Pateicoties šai pieredzei, grupa studentu iekļāvusies Igaunijas satelīta „EstCube” izstrādes komandā. Ventspils Augstskolas censoņi sadarbojas ar igauņu kolēģiem no Tartu observatorijas ar mērķi radīt jaunus moduļus, kas uzlabotu satelītu datu pārraides ātrumu.

Sekos kuģu satiksmei
Līdz ar to nevar teikt, ka gaidīšana nākusi par sliktu. Šajā laikā satelīts vērā ņemami uzlabots – uzlikta jauna telpiskā kamera ar sešiem objektīviem, kas spēj uzņemt foto 360 grādu leņķī. Arī radio sakaru sistēmas un datu sūtīšana uz Zemi ir uzlabota, uzstādot jaunas programmas. “Nav tā, ka satelīts ir nolikts plauktā un neviens neliekas ne zinis,” uzsver Krauze.

„Venta–1” būs aprīkots ar AIS – kuģu satiksmes automātiskās identifikācijas sistēmu. “Kaut gan jau sen uz Zemes katras ostas apkārtnē ir kāds uztvērējs, kuģi raida savus identifikācijas signālus un mūsu akvatorijā var redzēt, kur kuģis pārvietojas, no kosmosa to var izdarīt daudz lielākā areālā,” sistēmas priekšrocības raksturo Krauze.

Satelīts koferīša izmērā
„Venta–1” ir neliela diplomāta koferīša izmērā – 30x30 centimetri un 10 centimetru biezumā. Satelīts tapis sadarbībā ar Brēmenes Tehnisko universitāti, galvenais konstruktors ir Vācijā strādājošais Rīgas Tehniskās universitātes absolvents, profesors Indulis Kalniņš.

Miniatūri satelīti jeb „CubeSat” pasaulē kļūst aizvien populārāki. Latvijas pētniekiem ir iecere izmantot Irbenes radioteleskopu informācijas uztveršanai no mazajiem satelītiem, kā starpniekiem nododot to īpašniekiem.

Alekss Pjats/Publicitātes foto






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS