Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Bizness

Lauku bodēs plaukti kļūst tukšāki - jauns likums iegrožo veikalnieku brīvību (76)

 
21.marts 2016  06:16

No jaunā gada stājies spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības aizlieguma likums, kas cita starpā nosaka, ka tirgotājs ražotājam vairs nedrīkst atgriezt pārtikas preci, kurai termiņš iet uz beigām. Līdz šim ražotājs šādu preci, piemēram, apmainīja pret svaigāku. Vai tas nozīmē, ka mazie veikaliņi vēl vairāk nīkuļos?

No šī gada spēkā stājies jauns likums, kas veikalniekiem aizliedz ražotājiem atgriezt neizpārdotās ātri bojājošās preces. Tas mazajiem veikalniekiem liek mazāk pasūtīt preces un daudzās lauku bodēs pievakarē vairs nevar nopirkt ne maizi, ne pienu.

No šī gada spēkā stājies jauns likums, kas veikalniekiem aizliedz ražotājiem atgriezt neizpārdotās ātri bojājošās preces. Tas mazajiem veikalniekiem liek mazāk pasūtīt preces un daudzās lauku bodēs pievakarē vairs nevar nopirkt ne maizi, ne pienu.

Lielveikalus šīs Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma normas sevišķi neietekmē, bet mazos, sevišķi lauku, veikalos tagad plaukti palikuši tukšāki. Tajos vairs nav tik daudz ātri bojājušos produktu – maizes, piens un desas. Veikalnieki vienkārši baidās pasūtīt vairāk produktu.

„Mazie veikali baidās pasūtīt vairāk preces, plaukti paliek tukšāki”
Latvijas Tirgotāju asociācijas padomnieks, jurists Austris Kalniņš par izveidojušos situāciju pastāstīja: „Uz lielveikaliem tas mazāk attiecas, bet uz mazajiem veikaliem tas jūtami atsaucas. Mums pienāk ziņas, ka mazie veikali baidās pasūtīt vairāk preces un plaukti paliek tukšāki. Agrāk bija tā: tirgotājs pasūta, piemēram, maizi, bet nākamajā dienā piegādātājs to, kurai, starp citu, vēl nebija notecējis lietošanas termiņš, apmainīja pret jaunu - svaigāku. Bet tagad ar likumu tas strikti noliegts. Tagad ideja ir tāda, ka tirgotājam jābūt tik apsviedīgam un pārliecinātam, lai visu varētu pareizi plānot, bet praktiskajā dzīvē tā nav.

Ja citās Negodīgas mazumtirdzniecības aizlieguma likuma normās ir atrunas un pastāv iespēja tirgotājam ar piegādātāju par kaut ko vienoties, tad šajā konkrētajā gadījumā par preču atgriešanu nē. Esam jau uzrakstījuši Ekonomikas ministrijai vēstuli, kurā aicinām izmainīt šo likuma normu, lai šajā lietā pastāvētu iespējas panākt arī kādu citu vienošanos ar piegādātāju”.

„Nesaprotu, kas tagad izcēlusies par paniku!”
Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere jaunajās likuma normās neko ārkārtēju nesaskata: „Šo jautājumu jau aktualizējām 2008. gadā, kad uzsvērām,  ka toreiz, piemēram, dienā tirgotāji ražotājiem atgrieza 3,2 tonnas maizes. Tad parēķiniet, cik tas ir gadā! Pārtikas prece ar notecējušu derīguma termiņu jau vairs nav pārtika, bet atkritumi, ko nedrīkst ievest uzņēmuma teritorijā un kas ir jāutilizē. Nesaprotu, kas tagad izcēlusies par paniku. Vienkārši gan ražotājiem, gan tirgotājiem tagad savs darbs ir jāplāno. Katrā ziņā atgrieztā pārtika uzņēmumam ir zaudējumi.

Vai mazais veikals tik tiešām nevar saplānot savu darbu, cik paliek pāri – divi vai desmit kukulīši? Tagad veikalnieki varbūt arī vienā reizē pasūta mazāk, bet biežāk. Neko šausmīgu un neloģisku jaunajā likumā nesaskatu. Kad tiek ieviests kaut kas jauns, no sākuma vienmēr ir neizpratne, bet uzskatu, ka ar laiku situācija normalizēsies”.

Mazie veikalnieki spiesti vairāk rēķināt
Kasjauns.lv aptaujātie mazie veikalnieki jaunajā kārtība neko diži traģisku nesaskatīja. Lažas pagasta Apriķu „Tiltos” esošā veikala pārdevēja Sanita teica, ka tagad pasūtot mazāk gan maizi, gan gaļas produktus, bet ne ļoti daudz mazāk. „Mūspusē vakarpusē var nopirkt gan maizi, gan pienu. Tomēr reizi divās trijās dienās kaut kas paliek pāri. Piemēram, pirmdien tie bija trīs klaipi maizes, bet šodien nekā. Katrā ziņā rēķināmies, ko varam pasūtīt un ko nē. Kad uz galu nāk lietošanas termiņš, tad preci pārdodam par puscenu. Bet tā mūsu pusē var nopirkt svaigus produktus visu dienu,” sacīja Sanita.

Maiznīcas „Liepkalni” veikala „Liepsalas” Klintaines pagastā vadītāja Ļubova sacīja, ka jaunie noteikumi veikala darbību īpaši neietekmē: „Mēs arī daudz neko nepasūtam. Pārsvarā tirgojam savu produkciju – to ko paši ražojam. Domājam, ko varam pārdot un ko nē. Citu ražotāju prece ir maz”.

Mērsraga veikala „Nāriņa” īpašniece Liene Vaivode atklāja: „Jaunie noteikumi mūs neietekmē. Mēs esam pavisam maziņš veikals. Ļoti skatāmies, lai pasūtītu produkciju katrai dienai atsevišķi. Tā nav, ka tagad neko nevar nopirkt”.

Ražotāji tā īsti jauno noteikumu ietekmi vēl nav analizējuši
Madonas patērētāju biedrības maizes ceptuves ražošanas direktore Ināra Lemešonoka teica, ka tagad veikalnieku produkciju pasūta mazāk: „Apgrozījums krītas, bet vēl neesam to analizējuši, visu aprēķinājuši. Tagad tirgotāji vairāk skatās uz savu, nevis ražotāja maku. Katrs veikalnieks rēķina, ņemt vai neņemt? Sevišķi tas attiecas uz konditorejas izstrādājumiem. Arī agrāk bija līdzīgas prasības, bet tagad to likums nosaka noteiktāk”.

Savukārt maiznīcas „Flora” tirdzniecības vadītāja vietniece Evita Krūmiņa „Likums un Taisnība” teica: „Vēl neesam pētījuši, tā kā neko nevaru komentēt. Tagad jau tirgotāji visu pārdomā. Jādomā, ka ar laiku viss sakārtosies”.

Toties „Talsu piensaimnieka” komercdirektors Ilgonis Kalnmalis „Likums un Taisnība” uzsvēra: „Nē, jaunais likums mūs nav ietekmējis, daudz mazāk pasūtījumu nav. Arī iepriekš nekādu problēmu nebija, nebija nekāda preces atgriešana”.

Veikalos aptrūkstas maize
Tirgotāju un pārtikas ražotāju attiecību no šī gada regulē jauns likums - Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums, kas ir izstrādāts, lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā un tas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem. Tostarp, regulējums nosaka, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk. Likumā arī paredzēts, ka turpmāk mazumtirgotājs piegādātājam nevar likt maksāt par līguma slēgšanu, piemēram, par to maksājot tirgotājam tā saucamo ieejas maksu vai plauktu maksu par preču atrašanos veikalā. Tāpat mazumtirgotājs nevar likt piegādātājam kompensēt tirgotāja negūto peļņu pret pārdotajām precēm un izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu, kā arī ierobežot piegādātāja brīvību vienoties ar citu tirgotāju par zemāku cenu.

Saeimas deputāti uzsvēruši likuma nepieciešamību, jo daudzi veikali mēdza piemērot ļoti neizdevīgus noteikumus ražotājiem par piegādātajām precēm, kā rezultātā nauda pie vietējā ražotāja, it īpaši par pārtiku, nonāca ļoti vēlu.

Visbūtiskāk pircēju varētu ietekmēt nosacījums, ka tirgotājs ražotājam vairs nevar atgriezt preci (to apmainīt pret jaunu), kurai tuvojas lietošanas beigu termiņš. Tas nozīmē, ka mazie tirgotāji vairīsies pasūtīt preci (maizi, pienu, gaļas produktus), nekā var pārdot. Tādēļ vairākos mazajos veikalos jau tagad vakarpusē vairs nevarot nopirkt svaigus produktus.

Piemēram, Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis norādījis, ka jaunā likuma dēļ atsevišķos mazajos veikalos, piemēram, Kurzemē ir samazinājies vietējās svaigās pārtikas preču sortiments: „Mazajos veikalos vakarā vairāk nav maizes. Ja agrāk, piemēram, tu varēji aiziet desmit minūtes pirms veikala slēgšanas un vienmēr bija kāds kukulītis, tagad šīs maizes nav, jo preces ir aizliegts atgriezt atpakaļ piegādātājiem. Agrāk pirmās nepieciešamības precēm bija ļoti laba sistēma, ka preces tika mainītas, līdz ar to veikalnieks dienas beigās varēja turēt lielāku atlikumu, zinādams, ka nākamajā dienā piegādātājs atvedīs jauno maizi un veco aizvedīs prom”.

Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS