Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Sabiedrībā

Pie Brīvības pieminekļa gulst ziedi komunistiskā genocīda upuru piemiņai. FOTO (51)

 
25.marts 2016  15:46

Noliekot ziedus, šodien vairāk nekā 1000 cilvēku pie Brīvības pieminekļa pieminēja 1949.gada 25.marta deportāciju upurus.

25.marts Latvijā ir oficiāla atceres diena, kad piemin komunistiskā genocīda upurus saistībā ar notikumiem 1949.gada 25.martā, kad notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem.

25.marts Latvijā ir oficiāla atceres diena, kad piemin komunistiskā genocīda upurus saistībā ar notikumiem 1949.gada 25.martā, kad notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem.

Pirms pasākuma pie Brīvības pieminekļa vairāki simti cilvēku devās gājienā no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim. Gājiena galvgalī tika nesti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas karogi.

Pie Brīvības pieminekļa pirms ziedu nolikšanas notika svinīgā goda sardzes maiņa.

Uzrunu klātesošajiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), norādot, ka 1949.gada 25.marts bija "smags cirtiens Latvijas tautas sakņu sistēmā, kura sekas vēl nav pārvarētas pat šodien".

Mūrniece sacīja, ka 1941.gada deportācijas skāra Latvijas valstsvīrus, politiķus, inteliģenci, kultūras darbiniekus, virsniecību, ierēdņus un uzņēmējus, bet 1949.gada deportācijas tika vērstas pret Latvijas zemniecību.

"Tika veikts noziegums pret cilvēci un tam nav noilguma," uzsvēra Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sacīja, ka 1941.gada deportācijas skāra Latvijas valstsvīrus, politiķus, inteliģenci, kultūras darbiniekus, virsniecību, ierēdņus un uzņēmējus, bet 1949.gada deportācijas tika vērstas pret Latvijas zemniecību.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sacīja, ka 1941.gada deportācijas skāra Latvijas valstsvīrus, politiķus, inteliģenci, kultūras darbiniekus, virsniecību, ierēdņus un uzņēmējus, bet 1949.gada deportācijas tika vērstas pret Latvijas zemniecību.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka, pieminot šīs traģēdijas upurus, jāskatās arī nākotnē un nav jāzaudē cerība uz Latvijas attīstību. Mūrniece uzsvēra, ka 1949.gada deportācijas bija iespējamas, jo Latvija bija zaudējusi suverenitāti, taču tagad valstij ir stabili sabiedrotie ES un NATO, kas garantē suverenitāti un to, ka 25.marta traģēdija Latvijas vēsturē vairs nekad neatkārtosies.

Ziedus pie pieminekļa nolika arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), daudzi valdības ministri, Saeimas deputāti, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), domes deputāti, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Tāpat ziedu nolikšanā piedalījās arī daudzu ārvalstu vēstniecību pārstāvji.

Pasākumā piedalījās gan vecāka gadagājuma ļaudis - izsūtījumu pārdzīvojušie, cilvēki, kuru radinieki cietuši deportācijās, gan arī jaunāki cilvēki. Ziedu nolikšanu vēroja arī daudzi ārvalstu tūristi.

Kā ziņots, šodien Rīgā un citviet notiek vairāki piemiņas pasākumi.

25.marts Latvijā ir oficiāla atceres diena, kad piemin komunistiskā genocīda upurus saistībā ar notikumiem 1949.gada 25.martā, kad notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem.

Izsūtīšana notika 1949.gadā no 25. līdz 28.martam, kad tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas.


Pie Brīvības pieminekļa gulst ziedi komunistiskā genocīda upuru piemiņai
 
"Latvijas Politiski represēto apvienības" atceres gājiens

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS