Mākoņains
Rīga
-2°
Mākoņains
LV RU
Viedokļi

Dakteris Pēteris Stradiņš: "Budžeta līdzekļi jākoncentrē 3 lielākajās slimnīcās" (88)

 
29.marts 2016  09:19

Ārstniecības kvalitātes uzlabošanai un efektīvākai veselības aprūpes budžeta līdzekļu izmantošanai tie ir jākoncentrē trīs lielajās slimnīcās Rīgā, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudis Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs Pēteris Stradiņš.

Ķirurgs Stradiņš uzskata, ka efektīvākai līdzekļu izmantošanai tie jākoncentrē trīs lielajās slimnīcās.

Ķirurgs Stradiņš uzskata, ka efektīvākai līdzekļu izmantošanai tie jākoncentrē trīs lielajās slimnīcās.

"Medicīnā tāpat kā citās jomās notiek centralizācija, un šis process kļūs arvien intensīvāks. Divām lielajām universitātes slimnīcām, kā arī Bērnu slimnīcai vajadzētu uzticēt visus nopietnākos gadījumus, lielās un sarežģītās operācijas, tikai tā iegūsim visaugstāko kvalitāti un efektīvāko resursu izmantošanu," sacījis mediķis.

Pēc Stradiņa domām, reģionālās slimnīcas būtu jāsagrupē, nosakot, ko kurā iespējams ārstēt. "Būtiska starpība starp Igauniju un Latviju ir tā, ka Igaunijā visas slimnīcas pieder valstij, bet Latvijā daļa ir pašvaldību pārziņā. Tā pēc būtības ir liela kļūda, jo tad būtu daudz vienkāršāk sakārtot veselības aprūpes sistēmu. Vispareizāk būtu universitātes slimnīcām pakārtot reģionālās slimnīcas, piemēram, "Stradiņiem" - Daugavas kreiso krastu un Austrumu slimnīcai - labo, izveidojot slimnīcu apvienības, kas mums dotu vislabāko materiālo un cilvēkresursu izmantojumu."

"Ir jāsaprot, ka, gadā veicot tikai dažas operācijas, darba kvalitāte un izmaksas ir pavisam citas nekā tad, ja to dara katru dienu. No vienas puses, iedzīvotāji satraucas, ja grasās slēgt slimnīcu, bet, no otras puses, ja viņiem ir nepieciešama nopietnāka ārstēšana, lielākā daļa vēlas to veikt Rīgā," sacījis ķirurgs, kritizējot valsts plānos jaunos mediķus censties virzīt darbam laukos: "Diemžēl pašreiz veselības aprūpes strukturālās problēmas tiek uzveltas ārstu pleciem, turklāt tieši jauno ārstu pleciem. Es piekrītu, ka veselības aprūpes sistēma ir uz kritiskās robežas, bet ne jau studenti to izglābs."

Kopumā Stradiņš gan uzskata, ka pati būtiskākā Latvijas medicīnas problēma ir "katastrofāli mazais budžets", lai arī pastāvot jautājums, vai šis budžets tiek pareizi sadalīts, piemēram, "varbūt par daudz tiek novirzīts privātajam sektoram un atņemts valsts sektoram". "Privātā medicīna neārstē cilvēkus ar smagām saslimšanām. Viņi izņem odziņas no tortes," izteicies mediķis.

"Valsts medicīnas iestādēs ārsti uzņemas pilnu atbildību par pacientu un dara visu, lai viņš izārstētos. Bet privātajās ārstniecības iestādēs tomēr pamatā ir ārstnieciskie pakalpojumi, starp kuriem nereti nav kopsakarību, kas ļautu izsekot pacienta veselībai. Pacients pēc dažādu ārstu norādījumiem kā mozaīku vāc izmeklējumus, kas nereti tiek apmaksāti no valsts naudas maka, bet ne vienmēr tie veikti mērķtiecīgi un tiek izmantoti pacienta ārstēšanā. Tur tad arī paliek daļa trūcīgā medicīnas budžeta līdzekļu," sacījis Stradiņš, "bieži vien mums nākas datortomogrāfiskos izmeklējumus atkārtot, jo iepriekšējais izmeklējums neatbilst tiem standartiem, pēc kuriem varētu noteikt pacienta ārstēšanas taktiku. Jāatzīst, ka ne vienmēr datortomogrāfiskie un citi diagnostiskie izmeklējumi tiek veikti kvalitatīvi un ar precīzu mērķi."

Par vēl vienu problēmu medicīnā Stradiņš uzskata kadru jautājumu, jo uz vadošajiem amatiem slimnīcās joprojām netiekot rīkoti konkursi. "Ārstiem tāpat kā sportistiem ir dažādi attīstības etapi - no augšupejas līdz brīdim, kad enerģijas resursi izsīkst un vairs nav iespējams noturēties kalna galotnē. Tāpēc ir ļoti svarīgi ik pa noteiktam laikam revidēt klīniku un nodaļu vadītāju kompetenci un atbilstību amatam. Mūsu slimnīcā šā iemesla dēļ ir pazudušas vai nīkuļo vairākas medicīnas jomas," atzinis ārsts.

LETA/Foto: Twitter/Rīgas Stradiņa universitātes konts






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS