Mazmākoņains
Rīga
Mazmākoņains
LV RU
Sabiedrībā

NATO ģenerālis: "Aliansei jābūt gatavai aizsargāt Baltijas valstu gaisa telpu" (15)

 
29.marts 2016  19:58

NATO ir jābūt gatavai aizsargāt Baltijas valstu gaisa telpu, vizītes laikā Lietuvā paziņojis ASV un NATO spēku Eiropā komandieris Filips Marks Brīdlovs.

ASV un NATO spēku Eiropā komandieris Filips Marks Brīdlovs.

ASV un NATO spēku Eiropā komandieris Filips Marks Brīdlovs.

"Patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā ir miera laika misija, bet es domāju, ka aliansei ir jābūt gatavai gaisa telpas aizsardzības misijai," Brīdlovs otrdien teica žurnālistiem Viļņā pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Jonu Vītautu Žuku.

Brīdlovs atzinis, ka Baltijas valstīm trūkst pienācīga pretgaisa aizsardzības potenciāla, bet norādījis, ka šīs problēmas faktiski pastāv visās alianses dalībvalstīs.

"Domāju, ka spraugas te ir tādas pašas, kādas mēs redzam visā aliansē, tās raksturīgas ne jau Lietuvai vien. Mums ir pietiekami labs un stiprs aviācijas potenciāls, bet visā aliansē mums trūkst uz zemes bāzēto pretgaisa aizsardzības sistēmu," viņš atzinis.

Pēc Brīdlova teiktā, Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības nodrošināšanai varētu būt vajadzīgs nosūtīt šurp arī vairāk iznīcinātāju. Šobrīd Lietuvā dislocēti četri un Igaunijā arī četri iznīcinātāji.

Ģenerālis atzinis, ka astoņi iznīcinātāji patrulēšanas misijai miera laikā ir pilnīgi pietiekami, bet norādījis, ka to skaita palielināšanai vajadzīgs NATO politiskās vadības lēmums par mehānismu, kas regulētu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto iznīcinātāju dalību kaujas darbībās krīzes gadījumā.

Arī ASV vēstnieks NATO Daglass Lūts pagājušajā nedēļā runāja par nepieciešamību izveidot mehānismu, lai sabiedroto iznīcinātāji, kas veic patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā, krīzes gadījumā varētu pildīt arī gaisa telpas aizsardzības funkcijas. Tas nozīmē, ka misijā izvietotie iznīcinātāji varētu veikt arī kaujas uzdevumus.

Lietuvas Bruņoto spēku komandieris Jons Vītauts Žuks savukārt norādījis, ka patrulēšanas misijas lidmašīnu iesaiste kaujas darbībās kara gadījumā pašlaik nav reglamentēta un Lietuva vēlas, lai tiktu noteikta kārtība, kādā NATO patrulēšanas iznīcinātāji drīkst piedalīties kaujas uzdevumos, lai nepieciešamības gadījumā vērstos pret gaisa telpas pārkāpējiem miera laikā.

Vaicāts, vai viņš atbalsta šādu Lietuvas lūgumu, Brīdlovs atbildējis, ka katra valsts misijā ierodas "uz divpusējiem pamatiem", tādēļ būtu vajadzīgs alianses politiskās vadības lēmums izstrādāt "vispārējākus darbības noteikumus", kas tiktu attiecināti uz patrulēšanas misiju, kamēr netiktu nolemts tos attiecināt uz gaisa telpas aizsardzību. "Šī divas lietas ir tik atšķirīgas, ka mēs nevaram runāt par tām vienas sarunas laikā," viņš piebildis.

Pēc ģenerāļa teiktā, viņš iepriekš ieteicis Ziemeļatlantijas padomei, ka būtu jālemj par pāreju no patrulēšanas uz gaisa telpas aizsardzību. "Ja šādu ierosinājumu padome atbalstīs, mēs nākotnē izstrādāsim kopīgus darbības noteikumus," viņš sacījis.

Brīdlovs norādījis, ka gaisa telpas aizsardzība ir "daudzslāņaina operācija, kurā tiek izmantoti ne tikai iznīcinātāji, bet arī radari (..), kas sadarbojas ar pretgaisa aizsardzības sistēmām".

"Tātad visupirms valstij jāpārskata pašai savs gaisa telpas aizsardzības potenciāls un jāizlemj, kur tā var palīdzēt - uz zemes vai gaisā, un tad NATO un citām valstīm būs jāpārskata, kā aizpildīt spraugas, ja mēs izvēlēsimies pāriet no patrulēšanas misijas uz gaisa telpas aizsardzības misiju," viņš uzsvēris.

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka pēc Varšavas samita uz Baltijas valstīm varētu tikt nosūtīts vairāk iznīcinātāju, ģenerālis vēlreiz uzsvēris, ka par to, vai iespējama pāreja no patrulēšanas misijas uz gaisa telpas aizsardzības misiju, lems politiskā vadība Ziemeļatlantijas padomē. "Ja tāds lēmums tiks pieņemts, tad mums kā militārajiem plānotājiem būs no jauna jālemj par šiem spēkiem, kuros ir arī uz zemes bāzētās pretgaisa aizsardzības sistēmas, par šo spēku raksturu," viņš sacījis.

Uz jautājumu, uz kādiem papildu spēkiem Baltijas valstis var cerēt pēc Varšavas samita, Brīdlovs norādījis, ka negrib runāt par iespējamiem NATO politiskās vadības lēmumiem, bet uzskata, ka Varšavā aliansei "jāturpina adaptācija, kas aizsākta Velsā". Pēc viņa teiktā, Velsas samitā veikti lielākie pārkārtojumi visā NATO vēsturē un pēc tam paveikts krietns darbs to īstenošanai.

Brīdlova pilnvaru termiņš beigsies šopavasar.

LETA / Foto: EPA/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS