Mākoņains
Rīga
-2°
Mākoņains
LV RU
Kultūra

Valsts naudu piešķir 9 jaunu dokumentālo filmu un piecu jaunu multfilmu radīšanai (1)

 
30.marts 2016  15:04

Nacionālais kino centrs 2016.gada filmu ražošanas projektu konkursā finansējumu piešķīris deviņu jaunu dokumentālo filmu ražošanai un piecu jaunu animācijas filmu ražošanai.

Konkursa finansējums ir 2 054 922 eiro, no kura animācijas filmu projektiem ir pieejami 501 531 eiro jeb 52% no pieprasītā 958 017 eiro finansējuma, dokumentālo filmu projektiem pieejami 392 502 eiro, kas ir 48% no pieprasītā 815 664 eiro finansējuma, bet spēlfilmu projektiem pieejamais finansējums ir 1 160 889 eiro, kas ir 30% no pieprasītā 3 927 384 eiro finansējuma.

Konkursa finansējums ir 2 054 922 eiro, no kura animācijas filmu projektiem ir pieejami 501 531 eiro jeb 52% no pieprasītā 958 017 eiro finansējuma, dokumentālo filmu projektiem pieejami 392 502 eiro, kas ir 48% no pieprasītā 815 664 eiro finansējuma, bet spēlfilmu projektiem pieejamais finansējums ir 1 160 889 eiro, kas ir 30% no pieprasītā 3 927 384 eiro finansējuma.

Kā šodien žurnālistiem pastāstīja Kino centra pārstāve un konkursa žūrijas dalībniece Kristīne Matīsa, dokumentālo filmu konkursā, jau ierasts, no iesniegto projektu skaita ir lielākā konkurence. Šoreiz konkursam bija iesniegti 22 dokumentālo filmu projekti.

Lai arī konkursā bija plānots atbalstīt sešu jaunu dokumentālo filmu ražošanu, rasta iespēja finansiālu atbalstu sniegt deviņiem projektiem, no kuriem trīs projekti jau ir ražošanā esoši. Bez tam konkursā atbalstīti projekti, kas aptver plašu dokumentālo filmu spektru, skaidroja Matīsa.

Lielākais finansējums - 45 000 eiro - piešķirti Dāvja Sīmaņa dokumentālās filmas "Mūris" ražošanas pirmajam posmam, 44 000 eiro atvēlēti Romualda Pipara filmas "Vēsture aiz kadra" ražošanas pirmajam posmam, savukārt 40 000 eiro novirzīti režisores Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas "Dotais lielums: mana māte" ražošanas pirmajam posmam.

Pie 36 670 eiro liela atbalsta tikusi režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma "Meklējot Tisē", finansējumu paredzot filmas pabeigšanai, bet pie 30 000 eiro liela atbalsta konkursā tikusi režisores Ineses Kļavas dokumentālā filma "Brisele" un Lailas Pakalniņas dokumentālā filma "Karote".

Režisora Ivara Zviedra dokumentālajai filmai "Valkātājs/Volkōtōjs" atvēlēs 21 150 eiro, 13 950 eiro filmas pabeigšanai piešķirti režisora Bruno Aščuka darbam "Vārpa-apsolītā zeme", bet 11 900 eiro filmas pabeigšanai piešķirti režisora Uģa Oltes darbam "Pusdievu spēle".

Piecu jaunu animāciju filmu ražošanai piešķirts 302 531 eiro. Trīs no konkursā atbalstītajām animācijas filmām finansējumu izmantos filmu pabeigšanai, bet diviem projektiem paredzēts ražošanas pirmais posms.

Lielākais finansiālais atbalsts - 150 000 eiro - sniegts režisora Reiņa Kalnaeļļa pilnmetrāžas animācijas filmas "Āboļrauša šūpuļdziesma" ražošanas pirmajam posmam, bet 55 000 eiro piešķirti Vladimira Leščova animācijas filmas "Elektriķa diena" ražošanas pirmajam posmam.

Konkursa rezultātā pie finansējuma tikuši divi filmu studijas "Animācijas brigāde" projekti - režisora Māra Brinkmaņa animācijas filmai "Vaikiki" piešķirti 50 408 eiro, bet Daces Rīdūzes "Ruksīša ceļojuma" animācijas filmai novirzīti 35 360 eiro.

Pie finansējuma animāciju filmu konkursā ticis arī jaunais režisors Gints Zilbalodis, kura veidotajai animācijas filmai "Oāze" piešķirti 11 763 eiro.

Jau ziņots, ka animācijas filma "Vaikiki" ir īpaši aktuāla šobrīd Eiropā saistībā ar bēgļu ierašanos un cilvēku neiecietību. Filmas prezentācijā režisors Brinkmanis klāstīja, ka ideja par šo filmu radusies vēl pirms šā brīža notikumiem Eiropā. Animācijas filma būs stāsts par to, ka esam neiecietīgi pret citādākajiem. Animācijas filmas galvenie varoņi ir saldais kartupelis un zefīru meitene, kuri savā starpā sadraudzējas par pārsteigumu citiem konditorejas iemītniekiem. Vieni mēģina saldo kartupeli padarīt baltu, bet citi mēģina zefīru meiteni padarīt brūnu. Kādā dienā abi aizbēg un nonāk Vaikiki, kur dzīvo laimīgi.

"Vaikiki" solās būt īpaša ar to, ka režisors izvēlējies veidot animāciju uz stikla, kā arī iecerēts izmantot spoguļus, kas neapšaubāmi apgrūtinās operatora darbu.

Savukārt animācijas filma "Ruksīša ceļojums" ir veidota pēc bērnu latviešu literatūras klasikas - Dzidras Rinkules-Zemzares grāmatas "Kā Ruksītis ciemos gāja". Šī animācijas filma iecerēta ļoti muzikāla, taču ir doma arī izmantot dialogus. Šā brīža ideja ir filmu veidot gan krāsainu, gan melnbaltu.

Animācijas filma "Elektriķa diena" būs astoņu minūšu gara filma, kas vienlaikus būs arī studijas "Lunohod" desmit gadu jubilejas filma. Režisors šajā darbā iecerējis apvienot visu savu pieredzi, galveno uzmanību pievēršot vizuālajam, bet bez tā filmā paredzēts daudz humora. Filmas sākotnējā doma bija parādīt interpretāciju par pasaules radīšanu, bet tagad iecere ir mainījusies, lai arī pasaules radīšanas ideja tiek apspēlēta. Filmas galvenais varonis ir elektriķis, kurš psihiatriskajā slimnīcā iepazinis kādu sievieti, kura uzvedas kā taurenis. Kādu dienu elektriķis strādā aiz sētas pie psihiatriskās slimnīcas, bet tad notiek negadījums, un viņš pamostas psihiatriskajā slimnīcā. Filmai iecerētas atvērtās beigas, ļaujot skatītājam pašam izlemt, vai elektriķis pēc negadījuma bija tikai zaudējis samaņu vai arī viņš patiešām bija nonācis psihiatriskajā slimnīcā.

Animācijas filmas "Āboļrauša šūpuļdziesma" varoņi ir zināmi no 2009.gada animācijas īsfilmas "Kad āboli ripo", tikai topošajā projektā galvenie varoņi jau ieguvuši vārdus. Ar skatītājiem nu jau pilnmetrāžas formātā gatavs tikties kaķis Vilhelms, pelīte Sofija un pingvīnu meitene Telma, kā arī filmā būs gan lidojošas govis, gan jūraszirdziņi, dzenis, vāveres, kaiju karalis Stefans un citi. Filma stāstīs par to, ka pingvīnu meitenei Telmai tuvojas piecu gadu dzimšanas diena, taču viņa, baidoties par to, ka dzimšanas diena viņu neatradīs un viņai nāksies palikt četru gadu vecumā, dodas meklēt dzimšanas dienu. Filmas veidotāji daudz strādājuši pie scenārija, un tas vairākas reizes ir pārstrādāts, patlaban piedāvājot sesto scenārija versiju. Lai arī pagaidām projekts piedalās ar nosaukumu "Āboļrauša šūpuļdziesma", gala rezultātā animācijas filmai būs cits nosaukums.

Savukārt animācijas filma "Oāze" būs 15 minūšu gara filma par zēnu, kurš pamostas tuksnesī blakus avarējušai lidmašīnai, un no tās vraka parādās noslēpumains briesmonis, kurš sāk vajāt zēnu. Vienīgais glābiņš ir oāze, taču ilgi tur nav iespējams dzīvot, jo zēnu nomoka vientulība. Kādu dienu zēns atrod pamestu putniņu, iemāca tam lidot, un ar laiku abi ir gatavi doties pasaulē meklēt sev līdzīgos.

Kā ziņots, šā gada februārī noslēdzās projektu pieņemšana Kino centra izsludinātajā 2016.gada filmu ražošanas projektu konkursā ar mērķi atbalstīt pilnmetrāžas spēlfilmu un visu garumu animācijas un dokumentālo filmu ražošanu vai ražošanas pabeigšanu 2016.-2017.gadā. Konkursam tika iesniegti pavisam 44 projekti - 12 spēlfilmas, desmit animācijas filmas un 22 dokumentālās filmas.

Konkursa finansējums ir 2 054 922 eiro, no kura animācijas filmu projektiem ir pieejami 501 531 eiro jeb 52% no pieprasītā 958 017 eiro finansējuma, dokumentālo filmu projektiem pieejami 392 502 eiro, kas ir 48% no pieprasītā 815 664 eiro finansējuma, bet spēlfilmu projektiem pieejamais finansējums ir 1 160 889 eiro, kas ir 30% no pieprasītā 3 927 384 eiro finansējuma.

Animācijas filmu projektus vērtēja eksperti Anna Veilande-Kustikova, Bruno Aščuks un Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa, spēlfilmu projektus - Pēteris Krilovs, Atis Amoliņš un Nacionālā kino centra pārstāvis Uldis Dimiševskis, dokumentālo filmu projektus - Daira Āboliņa, Andris Gauja un Matīsa.

Jau otro gadu projektu vērtēšanā piedalījās arī īpaši pieaicināti sabiedrības pārstāvji, kas izteica viedokli par projektu aktualitāti un nozīmību Latvijas filmu skatītājiem. Šogad konkursā konsultatīvie pārstāvji ir Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore Gunta Sloga, sociālantropoloģe Aivita Putniņa, kinoblogere un Latvijas Kultūras akadēmijas studente Dārta Ceriņa, SIA "Forum Cinemas" Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja Ilze Roķe.

LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS