Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Bizness

"Latraps" kļūst par "Latvijas Piena" lielāko akcionāru; investīcijas - 512 000 eiro (3)

 
30.marts 2016  20:06

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps", iegādājoties maksātnespējīgajam kooperatīvam "Trikāta KS" piederošos 53,66% kapitāldaļu, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas Piens" dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps", iegādājoties maksātnespējīgajam kooperatīvam "Trikāta KS" piederošos 53,66% kapitāldaļu, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas Piens" dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps", iegādājoties maksātnespējīgajam kooperatīvam "Trikāta KS" piederošos 53,66% kapitāldaļu, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas Piens" dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem pieder atlikušās daļas - piensaimnieku kooperatīvam "Dzēse" 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS - 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja "Trikāta KS" administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par "Trikātas" īpašumā esošo SIA "Latvijas Piens" kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam "Latraps" par 512 000 eiro.

"Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi "Latraps" savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo "Trikātas" nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum""," norādīja Klikuča.

Viņa arī atzina, ka šajā situācijā šis ir labākais iespējamais risinājums visām iesaistītajām pusēm, tas rada iespēju "Latvijas Pienam" turpināt darbību, jo pretējā gadījumā, ja uzņēmums kļūtu maksātnespējīgs, "Trikāta", visdrīzāk, no SIA "Latvijas Piens" kapitāla daļu realizācijas un prasījuma tiesībām nesaņemtu nekādus naudas līdzekļus.

Savukārt "Latrapa" vadītājs Edgars Ruža norādīja, ka kooperatīvs "Latvijas Piens" dalībnieku struktūrā iesaistījās 2014.gadā, investējot vienu miljonu eiro.

""Latvijas Piena" tālāko attīstību apgrūtināja nozarē ieilgusī krīze un lielākā akcionāra "Trikāta" maksātnespēja. Visu šo laiku esam atbalstījuši rūpnīcas attīstību un, kļūstot par vadošo dalībnieku, esam apņēmības pilni veikt tālākas investīcijas uzņēmuma attīstībā. Pēdējo 12 mēnešu laikā uzņēmuma vadība ir spējusi reorganizēt darbību, fokusējoties uz siera ražošanu, un guvusi pirmos panākumus eksporta tirgos. Taču krīze piena nozarē, kas saistīta gan ar Krievijas embargo, gan Eiropas piena ražošanas kvotu sistēmas atcelšanu, gan globālo piena produktu pārprodukciju, diemžēl nav beigusies. Mēs ticam "Latvijas Piena" tālākas izaugsmes potenciālam, bet apzināmies, ka ceļš būs sarežģīts un ar daudziem izaicinājumiem," sacīja Ruža.

Tikmēr "Latvijas Piena" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra sacīja, ka "Latrapa" kļūšana par lielāko akcionāru ļaus turpināt sākto uzņēmuma attīstību.

"Tieši pateicoties kooperatīva palīdzībai piena iepirkuma nodrošināšanā, kopš pagājušā gada novembra "Latvijas Pienam" ir izdevies dubultot siera ražošanas apjomu," sacīja Skudra.

Kā ziņots, valdība vakar, 29.martā, atbalstīja zemniekiem piederošajam Jelgavas piena pārstrādes uzņēmumam "Latvijas Piens" valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu līdz 25.augustam.

Jau vēstīts, ka "Trikātas KS" piederošo 53,66% kapitāldaļu piespiedu pārdošanas vērtība tika noteikta 27 403 eiro, lai gan paketes nominālvērtība ir 2 740 300 eiro. Salīdzinoši zemo cenu administratore skaidro ar faktu, ka "Latvijas Piena" investoram būs jārēķinās ar apmēram trīs miljonu eiro lielo parādu piena piegādātājiem.

"Trikāta KS" kopš pērnā decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmusi maksājumus no "Latvijas Piena", kas kooperatīvam ir parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiek uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, bet gan virzīta bankrota procedūra.

Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā "Latvijas Piena" rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. "Latvijas Piens" arī ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - 2015.gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cena. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā - 17%.

"Latvijas Piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī kooperatīvs VAKS, investējot 300 000 eiro.

"Latvijas Piena" apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS