Mākoņains
Rīga
-1°
Mākoņains
LV RU
Sabiedrībā

PSRS okupācijas laika nodarīto zaudējumu aprēķināšana iestrēgusi - neesot naudas (112)

 
31.marts 2016  08:19

Pirms 11 gadiem izveidotā komisija, kas aprēķina PSRS okupācijas režīma nodarītos zaudējumus Latvijai, gadā saņem 40 000 eiro valsts finansējumu, ar ko pietiek vien pašu nepieciešamāko pētījumu apmaksāšanai, taču kopumā naudas pietrūkstot, uzskata komisijas priekšsēdētājs Edmunds Stankevičs.

Okupācijas Latvijai nodarīto zaudējumu aprēķināšana buksējot trūkstošā finansējuma dēļ, norāda komisijas vadītājs Stankevičs.

Okupācijas Latvijai nodarīto zaudējumu aprēķināšana buksējot trūkstošā finansējuma dēļ, norāda komisijas vadītājs Stankevičs.

Stankevičs pauda viedokli, ka atsevišķās jomās paveikts esot ļoti daudz, tomēr vairāki būtiski pētījumi ieilgs vismaz līdz 2020.gadam. Viņš uzsver, ka komisija strādā ne tikai tāpēc, lai beigās varētu iesniegt pretenzijas Krievijai, bet arī tāpēc, lai pašiem kļūtu skaidrs okupācijas režīma nodarītais posts un Latvija varētu pārliecinošāk skaidrot savu nostāju citām valstīm.

2009.gadā komisijas darba finansēšana un līdz ar to arī darbība tika pārtraukta līdz pat 2014.gadam. Iespējams, šo lēmumu iespaidoja ne tikai ekonomiskā krīze, bet arī citi iemesli, piemēram, Latvijas un Krievijas viļņveidīgās attiecības, uzskata Stankevičs. Apturot komisijas darbu, tikuši zaudēti pieci gadi, kas esot ļoti būtiski, jo arvien mazāk paliek to cilvēku, kuri pazīst padomju laiku, zina tā laika notikumus un prot aprēķināt to radītos zaudējumus.

2015.gada novembrī komisija ar Tieslietu ministrijas (TM) atbalstu organizēja starptautisku konferenci, kurā visu trīs Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja kopīgu deklarāciju. Deklarācijā tiek uzsvērts, ka pienācis laiks sakārtot attiecības ar pagātni un zinātniski pamatoti veikt zaudējumu aprēķinus, ko radījis PSRS totalitārais komunistiskais okupācijas režīms, un nodrošināt, ka Krievija kā PSRS tiesību un pienākumu mantiniece atzīst šo okupāciju, uzņemas par to pilnu atbildību un kompensē ar to saistītos zaudējumus.

"Mums ir arī jāstāsta ārvalstu kolēģiem, kas Latvijā noticis, jo ne visi to saprot," uzsvēra Stankevičs. Nav tā, ka tikai Austrumu kaimiņi nezina vai nevēlas saprast, kas Latvijā notika padomju okupācijas gados. Par to nav sapratnes arī daudziem Rietumu valstīs. Lai palīdzētu veidot šo sapratni, tiek izdotas grāmatas "Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā" latviešu un krievu valodā. Trešais mērķis ir stāstīt jaunajai paaudzei par to, kas notika. Kaut arī tas patētiski skan - ja mēs nesaprotam pagātni, mums ir grūti plānot savu nākotni.

Komisijai ir apstiprināts stratēģiskai plāns ar 40 darbības virzieniem, kuri sadalīti vairākos lielos blokos. Tie ir Latvijas ekonomikai nodarītie zaudējumi, jo līdz ar padomju okupāciju Latvija, kura jau bija integrēta Eiropā, tika būtībā izrauta no tirgus ekonomikas, tajā vardarbīgi ieviešot plānveida ekonomiku. Tiek aprēķināti demogrāfiskie zaudējumi - apzināts Latvijas cilvēku skaits, kas padomju okupācijas rezultātā tika deportēts uz Krievijas austrumiem vai devās trimdā uz Rietumiem. Liels zaudējums Latvijas ekonomikai un kultūrai bijusi baltvāciešu aizbraukšana. Zaudējumi nodarīti arī kultūrai, reliģijai. Tāpat lieli zaudējumi padomju okupācijas gados tika nodarīti Latvijas dabai. Arī tagad mēs sastopamies ar daudzām problēmām vides jomā, kuru risināšanai tiek izmantoti Eiropas Savienības fondi, bez šīm finansēm ar vides problēmām mēs galā netiktu. Tiek aprēķināti arī zaudējumi, ko Latvijai nodarījušas padomju armijas kara bāzes. Šo vietu sanācija vēl nav veikta, joprojām Latvijas mežos, piemēram, Zeltiņos Gulbenes tuvumā, atrodas bijušās raķešu bāzes.

Katra gada sākumā tiek apstiprināts attiecīgā posma darāmo darbu saraksts. Komisija nav tā, kas pati veic pētījumus un aprēķinus. Konkrētie darbu veicēji tiek izraudzīti konkursa kārtībā atsevišķos iepirkumos. Piemēram, 2015.gadā tika pabeigts unikāls pētījums par PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa darbības sekām Latvijas tautsaimniecībā, iegūts kvalitatīvs pētījums par Latvijas pilsoņiem PSRS urāna ieguves nometnēs un kombinātos jeb tā sauktajā "Urāna Gulagā", kā arī turpinājās darbs Latvijas represēto personu pilnīgai datu bāzes iegūšanai.

Komisijas uzdevumu izpildei ar Finanšu ministrijas 2014.gada 29.septembra rīkojumu tika noteikts finansējums 34 620 eiro. Komisijas locekļi par savu darbu atalgojumu nesaņem.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS