Apmācies
Rīga
-3°
Apmācies
LV RU
112

Latvijā vieni no augstākajiem rādītājiem ES ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā (3)

 
31.marts 2016  17:31

Latvijā pagājušajā gadā bijuši vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES) ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā, liecina Eiropas Komisijas publiskotie statistikas dati, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu Latvijas statistikas rādītāji ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā ir uzlabojušies par 11%, bet laika periodā no 2010. līdz 20105.gadam bojāgājušo īpatsvars samazinājies par 14%.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu Latvijas statistikas rādītāji ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā ir uzlabojušies par 11%, bet laika periodā no 2010. līdz 20105.gadam bojāgājušo īpatsvars samazinājies par 14%.

Provizoriskie statistikas dati liecina, ka 2015.gadā bojāgājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem Latvijā bija 94, kas gan ir samazinājums salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad bojāgājušo skaits bija 106 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem. Savukārt 2010.gadā rādītāji bija 103 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu Latvijas statistikas rādītāji ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā ir uzlabojušies par 11%, bet laika periodā no 2010. līdz 20105.gadam bojāgājušo īpatsvars samazinājies par 14%.

Abas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ir labākās pozīcijās - Igaunijā pagājušajā gadā bojāgājušo skaits bija 50 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem, bet Lietuvā - 82 avārijās bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.

Sliktāki rādītāji par Latviju 2015.gadā bija Bulgārijā un Rumānijā, kur bojā gājuši 95 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem.

Igaunijā un Īrijā ir fiksēts lielākais bojāgājušo skaita samazinājums - par 15%. Attiecīgi uz miljons cilvēkiem pērn Igaunijā bojā gāja 50 un Īrijā - 36 cilvēki. Vislielākais pieaugums savukārt fiksēts Somijā - par 15% līdz 48 cilvēkiem uz miljons iedzīvotājiem. Vislabākā situācija ir Maltā, Zviedrijā un Nīderlandē - attiecīgi 26, 27 un 28 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.

Pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, ES valstīs bojāgājušo skaits kopumā samazinājies par 1%.

ES vidējie rādītāji ir 51,5 cilvēks uz miljons iedzīvotājiem. Vismazāk bojāgājušo bija Maltā, Zviedrijā un Dānijā.

Pagājušajā gadā uz ES autoceļiem kopumā dzīvību zaudējuši 26 000 cilvēku, bet 135 000 guvuši smagas traumas. Savukārt sociālās izmaksas saistībā ar letālajiem ceļu satiksmes negadījumiem un gūtajām traumām bijušas vismaz 100 miljardu eiro apmērā.

Šodien publicētajā Eiropas Komisijas ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz ceļu satiksmes negadījumos (CSN) bojāgājušo skaita samazinājuma ātruma bremzēšanos, Eiropas ceļi joprojām ir drošākie pasaulē.

Par transportu atbildīgā ES komisāre Violeta Bulca norādījusi, ka katrs bojāgājušais un katrs smagi ievainotais ir nelaime, kas ir jānovērš. "Pēdējos gadu desmitos mēs esam guvuši iespaidīgus rezultātus, samazinot ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, bet pašreizējā stagnācija ir satraucoša. Ja Eiropa vēlas sasniegt savu mērķi līdz 2020.gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, vēl ir daudz darāmā. Es aicinu dalībvalstis pastiprināt centienus tiesību aktu īstenošanā un kampaņu organizēšanā. Tas, protams, prasa līdzekļus, bet tas ir nieks salīdzinājumā ar 100 miljardiem eiro sociālo izmaksu, kas rodas ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu un nāves gadījumu rezultātā," norādījusi komisāre.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā, piemēram, savienotai un automatizētai auto vadīšanai esot liels potenciāls, lai izvairītos no avārijām. 2015.gadā, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, ES ceļu satiksmes negadījumos vidēji gāja bojā 51,5 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju. Pašreizējais palēninājums ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā ir saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, lielāku mijiedarbību starp neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem un mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem pilsētās. Neaizsargātie satiksmes dalībnieki - gājēji un riteņbraucēji - arī veido lielu daļu no 135 000 cilvēku, kuri, pēc Komisijas aplēsēm, ir guvuši traumas ceļu satiksmes negadījumos.

Valstu statistikas dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES valstīs joprojām krietni atšķiras, lai gan šī atšķirība ar katru gadu samazinās. Dažas valstis, kurām parasti ir labi rādītāji, ir panākušas mazāku uzlabojumu, bet trīs no dalībvalstīm, kurās ir vislielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, ir uzlabojušas ceļu satiksmes drošības situāciju.

Lai sasniegtu ES stratēģisko mērķi - no 2010. līdz 2020.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu -, esot jādara kas vairāk. Dalībvalstis šajā procesā ir nozīmīgākās dalībnieces, jo lielākā daļa ikdienas darbību tiek īstenotas valsts un vietējā līmenī: satiksmes noteikumu ievērošanas nodrošināšana, infrastruktūras attīstīšana un uzturēšana, kā arī izglītojošas un izpratnes veicināšanas kampaņas. Eiropas Komisija iesaistās, ja ir iespējams nodrošināt skaidru ES pievienoto vērtību, piemēram, izmantojot tiesību aktus ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu pārkāpumu apkarošanai un nosakot infrastruktūras un transportlīdzekļu tehniskās drošības standartus.

Komisija aktīvi uzraugot situāciju, mudina dalībvalstis panākt labākus rezultātus un palīdz tām šajā darbā, apmainoties ar informāciju, zināšanām, pieredzi un paraugpraksi. Tehnoloģiskie sasniegumi pēdējo desmit gadu laikā esot ievērojami uzlabojuši transportlīdzekļu drošību. Nozīmīgie jauninājumi un tehnoloģijas, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu automatizāciju un savienojamību, ietverot sevī lielu nākotnes potenciālu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Lai pavērtu ceļu uz automatizāciju un labāku satiksmes vadību, Komisija 2016.gada otrajā pusē plāno izstrādāt ģenerālplānu sadarbspējīgu intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanai, kas nozīmē divvirzienu sakaru izveidi starp transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūru, kā arī ceļu infrastruktūras ietvaros. Šādas sistēmas ļauj transportlīdzekļiem brīdināt vienam otru tieši, piemēram, ar ārkārtas bremzēšanas sistēmu vai ar infrastruktūras palīdzību - piemēram, par gaidāmiem ceļa darbiem.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS