Apmācies
Rīga
Apmācies
LV RU
Sabiedrībā

Rīgas pils tērēsies ne pa jokam: pirks ļoti dārgu paklāju un flīģeli (111)

 
04.aprīlis 2016  06:15

Valsts prezidenta kanceleja tērēs 77 802 eiro atjaunotās Rīgas pils priekšpils Sūtņu akreditācijas zāles paklājam. Ieguvējs būs Latvijas smalkākais paklāju salons.

Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāle pēc atjaunošanas. Tagad par visai prāvu naudu pirks interjera priekšmetus pilij.

Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāle pēc atjaunošanas. Tagad par visai prāvu naudu pirks interjera priekšmetus pilij.

Kopumā prezidenta kancelejai piešķirti 4 872 255 eiro priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai un jaunu, analogu reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai.

Melnbalti foto un roku darbs
Sūtņu akreditācijas zāles interjers ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā, līdz ar to te nevar izklāt kuru katru tepiķi. Kancelejā skaidro, ka paklājs ir šā ansambļa neatņemama mākslinieciskā sastāvdaļa, taču oriģināls zudis Otrā pasaules kara laikā.
Tā vietā taps jauns, par paraugu izmantojot melnbaltus fotouzņēmumus un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja fondos atrodamos autora Anša Cīruļa tekstilmākslas paraugus.

Iepazīstoties ar mākslas vēsturnieces Vijas Strupules atzinumu, Rīgas pils atjaunošanas padome konstatējusi, ka paklāja autentiskumu iespējams nodrošināt ar izgatavošanas tehniku, kurā paklājus mezglo ar rokām 100–300 mezglu kvadrātcollā.

Kara laikā zudušais paklājs aplūkojams tikai melnbaltos arhīva foto.

Kara laikā zudušais paklājs aplūkojams tikai melnbaltos arhīva foto.

Kas bija oriģinālā paklāja autors

Ansis Cīrulis (1883–1942) bija ļoti ražīgs un strādāja visos mākslas žanros, piemēram, 20. gadsimta sākumā populāri kļuva viņa keramikas darinājumi nacionālā romantisma stilā.

Cīrulis izstrādāja metus strēlnieku bataljonu atšķirības zīmēm, veidoja jaunās Latvijas valsts oficiālos simbolus, viņam pieder izšķirošā loma sarkanbaltsarkanā karoga proporciju noteikšanā, viņš bija Latvijas Republikas pirmās pastmarkas autors un radīja nacionālo heraldiku – mūsu pilsētu ģerboņus.

1923. gadā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjera konkursu, kurā uzvarēja Cīruļa projekts „Atdzimšana”, ieturēts nacionālā dekoratīvisma stilā „Art Deco” ietvaros.

 

    Iespējams, tepiķi audīs Nepālā
    Šādu tehnoloģiju izmanto slavenais vācu dizaineris Jans Kats, kuram ir pieredze unikālu vēsturisku paklāju rekonstrukcijā pēc melnbaltiem attēliem.

    Padome nolēmusi, ka labākais pretendents uz šā darba izpildi ir SIA „Krassky”, kas tirgo tepiķus un sadarbojas arī ar Katu, kurš ar paklājiem strādā jau trešajā paaudzē. Viņa tēvs un vectēvs tirgoja persiešu tepiķus.

    Tiesa, jāšaubās, ka viņš pats vairākus mēnešus mezglos tepiķi. Šim nolūkam Kats algo 800 cilvēku lielu ciemu Nepālā. Viņu slavē kā labu darba devēju, kurš nodrošina arī skolu un bērnudārzu audēju bērniem, ir uzbūvējis slimnīcu.

    Labi paklāji maksā ļoti dārgi
    SIA „Krassky” dibinātāji ir Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško, kas 2009. gadā Rīgā atvēra Latvijā pirmo dizaina paklāju salonu „Krassky Arabesca”.

    “Kad sāku pētīt šo jomu, aizrāvos, nolidoju krustu šķērsu 100 000 kilometru pa visu Eiropu un ne tikai, cenšoties saprast, kas ir paklājs,” toreiz žurnālam „Kas Jauns” stāstīja Zelmenis.

    Izciliem tepiķiem izmanto Peru alpakas vai Tibetas aitu vilnu, Ķīnas zīdu, Tibetas nātres, mohēru jeb Angoras kazas vilnu. Kad Zelmenis Ārzemju mākslas muzejā sarīkoja paklāju izstādi, no izrādītajiem visdārgākais bija persiešu darinājums no privātas kolekcijas Milānā – tirgus vērtībā ap 170 000 eiro.

    “Paklājs mūsdienās ir tāds pats investīciju objekts kā mākslas darbs,” skaidro uzņēmējs. Izturīgs, kvalitatīvs, ar rokām austs, divus reiz trīs metrus liels paklājs no vilnas ar zīda ornamentiem jau maksā vismaz 7700 eiro, bet dizaina zīmols cenu vēl paceļ. Labus, blīvi austus tepiķus kopt esot viegli, tie var piedzīvot saimnieku mazbērnus un vēl tālākas paaudzes – protams, ja nesadeg ugunsgrēkā...

    Jāpiebilst, ka dārgo paklāju bizness iet no rokas. Marta sākumā Zelmenis un Zaduško, ieguldot 150 000 eiro, atklāja jau otro salonu dizaina centrā "Chelsea Harbour" Londonā. Viņiem ir arī salons „Kover Buro” Maskavā. 2014. gadā SIA „Krassky” apgrozīja 4,73 miljonus eiro un nopelnīja 238 221 eiro.

    Austrijā ražotais „Boesendorfer” flīģelis 225 rotās Rīgas pils Balto zāli. Smalkais mūzikas instruments izmaksājis 130 000 eiro.

    Austrijā ražotais „Boesendorfer” flīģelis 225 rotās Rīgas pils Balto zāli. Smalkais mūzikas instruments izmaksājis 130 000 eiro.

    Flīģelis par 130 000 eiro
    Vēl viens ieguvējs no pils atjaunošanas ir slavenā, 1812. gadā dibinātā Austrijas klavieru fabrika „Boesendorfer”, kas patlaban pieder japāņiem, – „Yamaha Music Europe GmbH”.

    Pils atjaunošanas padome izspriedusi, ka Baltajā zālē paredzēts noturēt augsta līmeņa reprezentablos sarīkojumus, tāpēc par 130 000 eiro, ieskaitot PVN, iegādāts flīģelis. Tā kā smalkās klavieres šajā telpā ir viens no centrālajiem elementiem, bijis ļoti būtiski izvēlēties atbilstoša līmeņa mūzikas instrumentu.

    Padoms lūgts mūzikas ekspertiem – Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītājam Jurim Kalnciemam, Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes docentam, pianistam, klavierspēles pasniedzējam un koncertmeistaram Gļebam Beļajevam, komponistam un pianistam Uldim Marhilēvičam. Viņi ieteikuši „Boesendorfer” flīģeļa modeli 225.
    Iepirkumu spēj nodrošināt tikai SIA „RDL”, jo patlaban Latvijā neesot citu piegādātāju, kas pārdod „Yamaha Music Europe GmbH” pārstāvētos instrumentus.
     
    Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāle

    Māris Puķītis, „Kas Jauns Avīze”/ Kasjauns.lv; Foto: Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs/Wikipedia.org/Edijs Pālens/LETA/Publicitātes foto






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS