Mazmākoņains
Rīga
Mazmākoņains
LV RU
Pasaulē

"Nordea" un DNB bankām jāsniedz paskaidrojumi par palīdzību klientiem izveidot firmas ārzonās (3)

 
04.aprīlis 2016  19:51

Saistībā ar noplūdinātajiem dokumentiem par banku palīdzību klientiem izveidot ārzonas kompānijas, lai tādā veida izvairītos no nodokļu nomaksas, divām lielām Skandināvijas bankām - DNB un "Nordea" - ir jāsniedz paskaidrojumi savu valstu finanšu uzraugiem.

"Panamas dokumentu" noplūde Ziemeļvalstīs vissmagāk skārusi banku "Nordea".

"Panamas dokumentu" noplūde Ziemeļvalstīs vissmagāk skārusi banku "Nordea".

Saistībā ar noplūdinātajiem dokumentiem par banku palīdzību klientiem izveidot ārzonas kompānijas, lai tādā veida izvairītos no nodokļu nomaksas, divām lielām Skandināvijas bankām - DNB un "Nordea" - ir jāsniedz paskaidrojumi savu valstu finanšu uzraugiem.

Ziņu aģentūra "Reuters" vēstīja, ka Norvēģijas tirdzniecības un rūpniecības ministre Monika Mēlanna izplatījusi paziņojumu, ka valstī lielākajai bankai DNB ir jāsniedz rakstisks paskaidrojums par tās īstenoto politiku, palīdzot klientiem izveidot ārzonas kompānijas Seišelu salās.

"DNB paziņoja, ka tam nevajadzētu notikt un bankai nevajadzētu tajā piedalīties. Tam es piekrītu," viņa norādīja.

Norvēģijas valdība ir bankas lielākais īpašnieks ar 34% daļu.

Atsevišķā paziņojumā DNB pauda nožēlu par palīdzības sniegšanu firmu izveidē 2006.-2010.gadā apmēram 40 klientiem. Bankas ģenerāldirektors Rūne Bjerke uzsvēra, ka tāda prakse ir izbeigta, un atzina, ka bankai nevajadzēja piedalīties kompāniju izveidē, jo "tādas struktūras var izmantot, lai izvairītos no nodokļu nomaksas".

Bjerke apliecināja, ka tiks sākta iekšēja izmeklēšana.

Tā dēvētajos "Panamas dokumentos" ir minēta arī viena no Skandināvijas lielākajām finanšu grupām "Nordea", tādēļ pret banku izmeklēšanu sācis Zviedrijas finanšu regulators, vēstīja portāls "The Local".

Zviedrijā bāzētā banka ir minēta starp apmēram 500 bankām un to meitasuzņēmumiem, kas palīdzējušas izveidot ārzonas kompānijas ar juristu biroja "Mossack Fonseca" starpniecību.

Komentējot "Nordea" iesaisti skandālā, Zviedrijas finanšu ministre Magdalena Andersone sacīja, ka "izvairīšanas no nodokļiem ir noziegums, tas ir pilnīgi nepieņemami".

"Ar to es domāju, ka viss Zviedrijas [uzņēmējdarbības] modelis ir balstīts uz to, ka nodokļi tiek pieņemti un maksāti," viņa uzsvēra.

Zviedrijas finanšu regulators "Finansinspektionen" paziņoja, ka sāks izmeklēšanu par "Nordea" rīcību ārvalstīs, atzīstot, ka līdz dokumentu noplūdināšanai nekas par tadu bankas rīcību nebija zināms.

"Nordea" atzara Luksemburgā, kur, cik noprotams no dokumentiem, notika daudzas vienošanās par nodokļu optimizāciju, vadītājs Torbens Sanders Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai SVT teica, ka banka ir palīdzējusi klientiem izveidot tā dēvētās pastkastītes firmas nodokļu paradīzēs.

Viņš gan uzsvēra, ka tāda veida darbības apmērs jau iepriekš bija neliels, bet "tagad tas ir ļoti neliels".

"Nordea" preses pārstāvis Magnuss Nelins ziņu aģentūrai TT teica, ka "nedz mēs, nedz mūsu klienti neuzskata, ka tas ir pieņemami, acīmredzami tā ir rīcība, kuru nožēlojam".

Noplūdinātie dokumenti liecina, ka vismaz simt ārzonas kompāniju, kuru izveidi veicināja "Nordea", joprojām ir aktīvas.

Pasaules mediji, balstoties uz noplūdināto informāciju no Panamā bāzētās kompānijas "Mossack Fonseca", kurai ir biroji vairāk nekā 35 pasaules valstīs, datu centra, ir publicējuši ziņas par to, ka politiķi un slavenības izmantojuši šo firmu savu īpašumu slēpšanai nolūkā izvairīties no nodokļiem vai atmazgāt naudu. Noplūdinātie 11,5 miljoni nodokļu dokumentu liecina par slepeniem ofšoru darījumiem, ko veikuši Krievijas prezidentam Vladimira Putinam pietuvinātas personas, pasaules politiskie līderi un slavenības, tostarp Barselonas futbola zvaigzne Lionels Mesi.

BNS/Foto: EPA/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS