Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Bērni

Bērni stāsta Laurim Reinikam, par ko visbiežāk izjūt stresu. VIDEO (4)

 
08.aprīlis 2016  13:35

Kādas ir bērnu zināšanas par stresu? Par ko, viņuprāt, visbiežāk izjūt stresu pieaugušie un viņi paši? Kas satraukuma mirkļos palīdz nomierināties? Lai to noskaidrotu, kopā ar mūziķi Lauri Reiniku, kurš arī pats pirms katras uzstāšanās joprojām izjūt stresu, tika veikts neliels eksperiments. Uz sarunu tika aicināti bērni vecumā no 5 līdz 11 gadiem, viņu atbildes apkopojot video.

Lai arī stress nelielās devās ir labs un būtisks izdzīvošanai, ilgstošs sliktais stress jeb distress var atstāt negatīvu iespaidu uz bērnu emocionālo labsajūtu un veselību, veicinot jaunas vai pastiprinot jau esošas saslimšanas.

Lai arī stress nelielās devās ir labs un būtisks izdzīvošanai, ilgstošs sliktais stress jeb distress var atstāt negatīvu iespaidu uz bērnu emocionālo labsajūtu un veselību, veicinot jaunas vai pastiprinot jau esošas saslimšanas.

Kā noskaidrojās, bērni lielākoties ikdienā jau ir saskārušies ar vārdu „stress” un zināja pastāstīt, par ko paši visbiežāk streso. Liels satraukums pirms publiskas uzstāšanās, izsaukšanas pie tāfeles un kontroldarbiem, bailes no ugunsgrēka izcelšanās mājās vai sliktām atzīmēm skolā un attiecīgi vecāku reakcijas par sliktajām atzīmēm – šie bija galvenie iemesli, kas konkrētajā vecuma posmā no 5 līdz 11 gadiem satrauca aptaujātos bērnus.

Vienlaikus pozitīvi, ka bērni apzinās arī veidus, kā stresa situācijās vai pēc tām atkal nomierināties, piemēram, sportojot vai zīmējot. Izrādās, ka bērniem nav svešas arī stresa bumbiņas, taču viena no video dalībniecēm pārsteidza Lauri Reiniku, atklājot, ka nomierināties palīdz tieši viņa dziesmu videoklipu skatīšanās Youtube.

Apkopotās bērnu atbildes par stresu - video 



Video tika uzņemts pēc Latvijas Pediatru asociācijas iniciatīvas, lai sabiedrībā veicinātu diskusiju par stresu bērniem un jo īpaši pievērstu vecāku uzmanību sliktajam stresam jeb distresam un tā ietekmei uz bērnu veselību. Lai arī stress nelielās devās ir labs un būtisks izdzīvošanai, ilgstošs sliktais stress jeb distress var atstāt negatīvu iespaidu uz bērnu emocionālo labsajūtu un veselību, veicinot jaunas vai pastiprinot jau esošas saslimšanas.

Jau vēstīts, ka pēdējos gados būtiski pieaudzis bērnu un pusaudžu sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits – katrs trešais bērns, kura vecāki vēršas pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām. Latvijas Pediatru asociācija atgādina, ka sliktā stresa mazināšanā būtiska loma ir pareizas atpūtas un miega režīma ievērošanai, fiziskajām aktivitātēm un veselīgam uzturam. Tāpat nepieciešama arī regulāra vitamīnu un minerālvielu, īpaši magnija, uzņemšana, kas var būtiski samazināt magnija deficīta draudus, jo zināms, ka magnija deficīts organismā var pastiprināt slikto stresu pat tad, ja organismā nav citu kairinātāju, kas to varētu izraisīt.

Plašāku informāciju par bērnu un pusaudžu stresu iespējams meklēt mājas lapā www.stress.lv, kur ikvienam interesentam bez maksas iespējams iepazīties un lejupielādēt informatīvo materiālu par bērnu un pusaudžu stresa cēloņiem, sekām, ārstēšanu un profilaksi.

Karlīna Timofejeva / Foto: ekrānuzņēmums no video






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS