Apmācies, smidzenis
Rīga
Apmācies, smidzenis
LV RU
Bizness un ekonomika arhīvs

Finanšu ministrija: inflācijas kritums gada griezumā pamatā vērojams zemo naftas cenu dēļ

 
08.aprīlis 2016  21:04

Lai arī šā gada martā patēriņa cenas salīdzinājumā ar februāri ir pieaugušas par 0,7%, gada laikā tomēr ir vērojams samērā liels cenu kritums - 0,6%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas pieauga par 0,7% - lielāko paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenām radīja sezonālas cenu izmaiņas apģērbam, apaviem un ziemas precēm, nomainoties pret pavasara sezonas precēm.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas pieauga par 0,7% - lielāko paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenām radīja sezonālas cenu izmaiņas apģērbam, apaviem un ziemas precēm, nomainoties pret pavasara sezonas precēm.

Patēriņa cenu kritumu  gada laikā pamatā ir radījusi naftas cenu ietekme, tiešā veidā ietekmējot degvielas cenu samazinājumu un energoresursu cenas, kas ir attiecināmas uz komunālajiem maksājumiem. Degvielas cenas seko naftas tirdzniecības cenai pasaules tirgos. BRENT markas jēlnaftas vidējā cena martā palielinājās līdz 39,1 ASV dolāram par barelu, kas ir nedaudz vairāk salīdzinājumā ar februāri, taču bija būtiski zemāka nekā pērnā gada martā, kad vidējā cena bija 55,8 ASV dolāri. Tādējādi degvielas cenas Latvijā gada griezumā samazinājās par 15,7%, savukārt mēneša laikā pieauga par 0,2%. Ar mājokli saistīto energoresursu cenas bija par 6,9% zemākas nekā pērna gada martā un par 0,9% zemākas nekā februārī.

Vienlaikus patēriņa cenu izmaiņu datos gada griezumā ir fiksēti arī inflāciju paaugstinoši faktori, ko galvenokārt ietekmēja sezonālie faktori un akcīzes nodokļa likmes izmaiņas. Ir sākusies jaunā apģērbu un apavu tirdzniecības sezona, līdz ar to, noslēdzoties ziemas preču izpārdošanai, cenas apģērbam ir pieaugušas par 9,5%, bet apaviem par 10,5%. Varētu šķist, ka pieaugums ir relatīvi liels, taču šādi cenu lēcieni notiek nepārtraukti, mainoties sezonām. Papildus tam veikalos sāk parādīties arī pirmie vietējie dārzeņi, kas tradicionāli ir ievērojami dārgāki par importētajiem, tādējādi dārzeņu cenas pieauga par 4,4%. Pārtikas cenas kopumā bija par 0,2% augstākas, salīdzinot ar pērna gada attiecīgo periodu.

Pasaules pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē ir stabilizējušās un jau trešo mēnesi praktiski ir nemainīgas. Taču zemās bāzes dēļ šā gada neapstrādātās pārtikas cenu indekss ir būtiski zemāks nekā iepriekšējā gadā.

Stājoties spēkā jaunām akcīzes nodokļa likmēm no šā gada marta, būtisks cenu kāpums reģistrēts alkoholiskajiem dzērieniem – kopumā par 4,9%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas pieauga par 0,7% - lielāko paaugstinošo ietekmi uz patēriņa cenām radīja sezonālas cenu izmaiņas apģērbam, apaviem un ziemas precēm, nomainoties pret pavasara sezonas precēm. Lielākā ietekme uz pārtikas preču inflāciju bija svaigu dārzeņu cenu pieaugumam par 6,5%, galvenokārt tomātiem un gurķiem. Tādējādi pārtikas cenas mēneša laikā paaugstinājās par 0,2%.

Pakalpojumu cenas, kas vairāk raksturo vietējā tirgus situāciju un pieprasījuma līmeni, pieauga gan gada, gan mēneša griezumā – attiecīgi par 1,6% un 0,6%. Būtisko devumu pakalpojumu cenu līmeņa pieaugumā gada laikā deva veselības pakalpojumu cenu kāpums par 3% un ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpums par 2%. Kopumā jāsecina, ka, neskatoties uz importēto preču cenu jūtamo samazinājumu, pamatinflācija, kas precīzāk raksturo vietējo ražojumu un sniegto pakalpojumu inflācijas tendences, saglabājas pozitīva.

Regīna Zommere / Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS

Nav ziņu šajā kategorijā.