Apmācies, neliels sniegs
Rīga
-2°
Apmācies, neliels sniegs
LV RU
Bizness

Smēķu kontrabanda un veikalu slēgšana Latgalē - ar to draudot jaunais Tabakas likums (42)

 
12.aprīlis 2016  06:38

Plašu rezonansi izraisījušie priekšlikumi par smēķēšanas aizliegumu automašīnās un smēķējošo grūtnieču kontroli ēnā atstājuši vairākas citas jaunajā Tabakas likumā piedāvātās normas. Viena no tām ir priekšlikums aizliegt cigarešu atklātu pārdošanu.

Vairākas Saeimā izskatāmā Tabakas likuma projekta normas ir izstrādātas lielveikalu ķēžu interesēs un tās var veicināt cigarešu kontrabandu un mazo lauku veikaliņu, it īpaši Latgalē, slēgšanu, ja tiks noteiktas bargākas prasības cigarešu tirdzniecībā veikalos, uzskata mazie veikalnieki.

Vairākas Saeimā izskatāmā Tabakas likuma projekta normas ir izstrādātas lielveikalu ķēžu interesēs un tās var veicināt cigarešu kontrabandu un mazo lauku veikaliņu, it īpaši Latgalē, slēgšanu, ja tiks noteiktas bargākas prasības cigarešu tirdzniecībā veikalos, uzskata mazie veikalnieki.

Drīzumā Saeimas deputāti trešajā lasījumā izskatīs Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu. Jauns likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas reglamentē šo produktu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu. Visām ES dalībvalstīm direktīvas normas nacionālajos tiesību aktos jāiestrādā līdz 20. maijam.

Starp dažām plašas diskusijas izraisījušām likuma normām atrodams arī vairāku Saeimas deputātu priekšlikums aizliegt tabakas izstrādājumu un to preču zīmju izvietošanu mazumtirdzniecības vietās. Šāds ierosinājums nozīmē, ka cigarešu paciņas veikalā pircējiem nebūs redzamas, tirgotājiem tās būs jāglabā speciālās kastēs „zem letes”, bet informāciju par veikalā pieejamajiem tabakas izstrādājumiem varēs iegūt vien no speciālas cenu lapas. Tomēr tiek paredzēti arī izņēmumi un šāds ierobežojums nebūs saistošs tām tirdzniecības vietām, kurām tabakas izstrādājumu pārdošana ir pamatnodarbošanās un kuras var nodrošināt atsevišķu ieeju, kā arī cigaretes un to preču zīmes ārpus šīm tirdzniecības vietām nav redzamas.

Ierobežojumi tiek pieņemti lielveikalu interesēs
Daļā tirgotāju šāds iespējamais tirdzniecības ierobežojums izraisījis satraukumu, jo viņi ir nobažījušies par nevienlīdzīgas konkurences pieaugumu. Nelielo veikalu un to apvienību pārstāvji, kā arī degvielas tirgotāji ir pārliecināti, ka ar tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegumu tiek lobētas tirdzniecības centru un lielveikalu intereses, un tā noteikšana lielajiem tirgus spēlētājiem radīs papildu priekšrocības konkurences cīņā.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs akcentē, ka ieguvēji no aizlieguma būs lielie tirgotāji, un norāda, ka jaunās likuma normas īstenošana veikalniekiem radīs nozīmīgus papildu izdevumus un būtiskāko izmaksu negatīvo ietekmi pret apgrozījumu izjutīs tieši mazie un vidējie tirdzniecības uzņēmumi. LTA aprēķinājusi, ka vienas tirdzniecības vietas pielāgošanai jaunajām prasībām būs nepieciešami no 700 līdz 1000 eiro, bet kopumā šādu izmaiņu ieviešana Latvijas veikalniekiem izmaksātu ap trim miljoniem eiro.

„Atbalstot minēto priekšlikumu, tiktu panākta vēl lielāka mazumtirdzniecības koncentrācija šobrīd tirgū dominējošo tirdzniecības ķēžu rokās, jo mazajiem un vidējiem tirgotājiem nav brīvu līdzekļu jaunām investīcijām pēc iepriekšējo un vēl topošo ražošanas izmaksu palielinājuma. Vietējie Latvijas tirgotāji jau tā ir uz izmiršanas robežas. Tāpēc gan pats priekšlikums, gan veids, kādā tas tiek iemānīts likumā, liek aizdomāties par vēršanos galvenokārt pret vietējiem Latvijas tirgotājiem, radot priekšrocības dominējošiem tirgotājiem,” saka Danusēvičs.

Ar piedāvāto cigarešu izvietošanas aizliegumu nav apmierināti arī degvielas tirgotāji, kuru apgrozījumā citu preču pārdošana dod ļoti nozīmīgu artavu. Līdzīgi kā citi tirgotāji, arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis ir pārliecināts, ka ierobežojumu ieviešana veicinās tabakas izstrādājumu tirdzniecības pārvietošanos uz tirdzniecības centriem un lielveikaliem, radot tiem konkurences priekšrocības attiecībā pret mazākiem veikaliem, pie kādiem pieskaitāmi arī degvielas uzpildes stacijās izvietotie.

Karčevskis arī uzsver, ka Eiropas Komisijas Tabakas direktīva, kuras pārņemšanas dēļ jauno likumu izstrādā, cigarešu izvietošanas ierobežojumus veikalos nemaz neparedz. Pēc viņa domām, parlamenta deputātiem būtu jāatgriežas pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmuma neatbalstīt priekšlikumu un to likumā neiekļaut.

Par daudz ierobežojumu
Tirgotāji arī norāda uz arvien jauniem ierobežojumiem, kas to darbu padara sarežģītāku. SIA „Latvijas tirgotāju savienība” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidro, ka pēdējā laikā ieviesti vairāki jauni mazumtirgotāju darbu regulējoši noteikumi – kases aparātiem, alkohola tirdzniecībai, enerģijas dzērieniem, šogad pieņemts Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums un citi.

„Domāju, ka jebkurš sapratīgs cilvēks atbalsta cīņu pret smēķēšanu un rūpes par sabiedrības veselību, tādēļ man nav nekāda pamata apšaubīt likumdevēju labos nodomus. Tomēr patlaban Tabakas izstrādājumu aprites likumā virzītā iecere par jaunām prasībām mazumtirgotājiem rosina domāt, ka kādam ir vēlme ar populistiskām metodēm un kārtējiem ierobežojumiem pārdalīt tirgu par labu lielajām tirdzniecības ķēdēm,” saka Okmanis. Viņš piebilst, ka liela daļa mazo tirgotāju, īpaši Latgalē, ļoti nopietni apsverot iespēju pārtraukt biznesu, jo liktie šķēršļi rada nevienlīdzīgu konkurenci ar lielajiem veikaliem.

Stimulēs cigarešu nelegālo tirgu
Pēc tirgotāju domām, jauni tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumi ne vien kropļos konkurenci pašu tirgotāju vidū, bet arī veicinās cigarešu nelegālās tirdzniecības palielināšanos, attiecīgi samazinot valsts ieņēmumus. „Tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums veikalos būtībā ir kontrabandas cigarešu atbalsts, jo legāli pārdoti tabakas izstrādājumi nonāk vienā statusā ar kontrabandas cigaretēm, kuras tirgo zem letes,” sašutis ir Karčevskis.

Atsaucoties uz ārvalstu pieredzi, līdzīgu viedokli pauž arī Danusēvičs, kurš stāsta, ka Kanādā tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums cigarešu nelegālo tirgu laikā no 2005. līdz 2007. gadam palielināja no 4% līdz 23%.

„Citu valstu pieredze apliecina, ka šis būtu kārtējais valsts eksperiments, kuru nāktos atcelt pēc tam, kad uzņēmēji par to samaksājuši. Priekšlikums pārcelt tabakas produktu tirdzniecību „zem letes” pirms diviem gadiem tika vērtēts arī Briselē. To noraidīja gan Eiropas Savienības Parlaments, gan Padome. Produktu izvietojuma aizliegums kādā no četrām Eiropas valstīm (Somija, Īrija, Norvēģija, Islande), kurā tas ir ieviests, nav samazinājis smēķēšanas izplatību. Piemēram, Islandē pēc šāda ierobežojuma ieviešanas smēķēšana 15 – 19 gadu vecu jauniešu vidū palielinājās par 3%. Kanādā smēķēšanas izplatība jauniešu vidū auga par 2%,” saka Danusēvičs.

Netiek ievērota ES likumdošanas procedūra
Priekšlikuma oponenti norāda uz vēl kādu būtisku aspektu, kas var aizkavēt Tabakas direktīvas pārņemšanu, līdz ar to radot jucekli un daudz neskaidrību. Cigarešu izvietošanas aizliegums veikalos ir ar Tabakas direktīvu nesaistīts priekšlikums, tādēļ ES normas to traktē kā tehnisku regulējumu. Pirms šādu regulējumu iekļaušanas nacionālajā likumdošanā ES dalībvalstīm par to ir jāpaziņo Eiropas Komisijai, kas kopā ar citām dalībvalstīm savus atzinumus sniedz trīs līdz sešu mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka Tabakas izstrādājumu aprites likumu ar tajā ietverto izvietošanas aizliegumu nevar virzīt tālākai izskatīšanai, pirms nav saņemts EK atzinums, norāda Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA).

„Tā kā Tabakas direktīva no 20. maija aizliedz ražot tabakas izstrādājumus atbilstoši pašreiz spēkā esošajām likumdošanas normām, bet jaunās prasības nacionālajā likumdošanā nav iestrādātas, ražotājiem nav skaidrs, atbilstoši kuriem normatīviem aktiem jāorganizē ražošanas process. Šāda neskaidrība un kavēšanās ar direktīvas pārņemšanu rada bažas par iespēju nodrošināt jaunajām prasībām atbilstošu produktu saražošanu, līdz ar to sagaidāms legālo tabakas izstrādājumu iztrūkums tirgū, kas negatīvi ietekmēs arī akcīzes nodokļa ieņēmumus valsts budžetā,” saka TIRNA valdes priekšsēdētājs Juris Stinka.

Lai kliedētu neskaidrības šajā jautājumā, asociācija nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai, lūdzot izvērtēt priekšlikuma par tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegumu izskatīšanas procedūras atbilstību ES normatīvajiem aktiem.

TIRNA atsaucas uz ES tiesu praksi un norāda, ka nesaskaņojot tehniskos regulējumus ar EK, tos nevar piemērot. Turklāt neievērojot paziņošanas procedūras kārtību, Latvija var saņemt ne vien aizrādījumu, bet arī reālas soda sankcijas.

„Līdzīgs priekšlikums par tabakas produktu izvietošanas aizliegumu tirdzniecības vietās apspriests arī Igaunijā, taču, lai izvairītos no vairākiem riskiem, kā arī, ņemot vērā laikietilpīgo paziņošanas procedūru, kas aizkavētu Tabakas direktīvas laicīgu pārņemšanu, šī norma no likumprojekta izņemta ārā. Līdz ar to Latvija šobrīd ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas nav pārņēmusi Tabakas direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā,” saka asociācijas vadītājs.

Kasjauns.lv/Foto: Ieva Čīka/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS