Apmācies
Rīga
-1°
Apmācies
LV RU
Bizness

Latvijas IKP pieaugums 2017. un 2018. gadā – 3,3% un 3,4%

 
12.aprīlis 2016  15:44

Otrdien, 12. aprīlī, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ministru kabineta sēdēs plānots izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019. gadam. Savukārt līdz 15. aprīlim to plānots iesniegt Eiropas Komisijai (EK).

Latvijas IKP pieaugums 2017. un 2018. gadā – 3,3% un 3,4%

Stabilitātes programmas makroekonomiskās prognozes paredz, ka vidējā termiņā Latvijas izaugsme būs nedaudz vājāka, nekā tika prognozēts rudenī, sagatavojot 2016. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2016.-2018. gadam. Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2017. un 2018. gadā palielināsies attiecīgi par 3,3% un 3,4% (vidēja termiņa ietvara likumā prognozētais IKP pieaugums minētajos gados bija 3,6%). Lai arī tiek prognozēta pasaules ekonomiskās izaugsmes stiprināšanās, tomēr pastāv augsta nenoteiktība, kas atspoguļojas izaugsmes tempu prognožu samazinājumā.

Atbilstoši FM novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gadā ir 1% apmērā no IKP, kas ir atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2015 .gadam” plānotajam. Vispārējās valdības budžeta deficīts vidējam termiņam, proti, 2016.-2018. gadam, arī ir prognozēts 1% no IKP apmērā, kas ir fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamajā apjomā. 2019. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinās uz 0,5% no IKP, kam pamatā ir stingrāku fiskālās disciplīnas nosacījumu piemērošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, kā arī prognozētais ieņēmumu samazinājums.

Stabilitātes un izaugsmes pakts paredz, ka valstīm, kuras īsteno būtiskas strukturālās reformas, tiek atļauts noteikt mazāk stingrus budžeta deficīta mērķus, ko šajā Stabilitātes programmā izmanto arī Latvija, piesakot īstenotos pasākumus veselības nozarē kā strukturālo reformu ar ilgtermiņa pozitīvu efektu uz publisko finanšu ilgtspēju.

Jāatzīmē, ka Stabilitātes programma ir sagatavota būtiskas ārējās ekonomiskās vides nenoteiktības apstākļos (ekonomiskā recesija Krievijā, vājā ekonomikas izaugsme eirozonā, joprojām neatrisinātā imigrācijas problēma, kā arī izaugsmes tempu palēnināšanās pasaules otrajā lielākajā ekonomikā Ķīnā). Tāpat budžeta deficīta mērķus ietekmēs EK makroekonomiskās un fiskālās prognozes, kas tiks precizētas maijā.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis katru gadu aprīlī iesniedz EK sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās dalībvalstis sniedz makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šī dokumenta pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Dokumenta iesniegšana aprīlī dod iespēju ņemt vērā EK viedokli par Stabilitātes programmu, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017.-2019. gadam un valsts budžetu 2017. gadam.

Regīna Zommere / Foto: Edijs Pālens/LETA






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS