Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
112

Cietusī: Zolitūdes traģēdijai bija daudz "priekšvēstnešu", kurus varēja novērst (14)

 
13.aprīlis 2016  17:33

Zolitūdes traģēdijai bija daudz "priekšvēstnešu", kurus varēja novērst,- tā liecībā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izteicās cietusī Ņina Šafrāne.

Cietušajai nav saprotams, kāpēc cilvēki netika evakuēti no lielveikala.

Cietušajai nav saprotams, kāpēc cilvēki netika evakuēti no lielveikala.

Šafrāne norādīja, ka pieprasa 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņa liecināja, ka ir bijusī SIA "Maxima Latvija" strādniece, bet traģēdijas dienā tur atradās kā pircēja. Cietusī skaidroja, ka ir ļoti grūti atcerēties konkrētus sīkumus, bet atceras, ka pēc traģēdijas viņa ilgi nevarēja komunicēt ar cilvēkiem, uzturējās viena.

Cietušajai nav saprotams, kāpēc cilvēki netika evakuēti no lielveikala. Viņa norādīja, ka bija daudz "priekšvēstnešu" traģēdijai, kurus varēja novērst. Lieciniece skaidroja, ka viņai nebija apmācību saistībā ar darba drošību un aizsardzību, vismaz viņa tādās nav piedalījusies, bet par konkrētiem drošības pasākumiem viņa formāli bija parakstījusies. Cietusī arī atzinās, ka nezināja, kur ir avārijas izeja lielveikalā.

Tāpat Šafrāne izteicās, ka stipra lietus laikā lielveikalā vienmēr iekļuva ūdens, ģērbtuves dažkārt pilnībā tika appludinātas. Tāpat gada laikā, kamēr viņa strādāja "Maxima", signalizācija esot nostrādājusi vismaz trīs reizes. Vēl viņa piebilda, ka traģēdijas dienā visu to laiku, kamēr atradās veikalā, signalizācija esot skanējusi.

Uz jautājumu, ko cietusī darītu, ja redzētu tiešas briesmas savai dzīvībai, piemēram, ja būtu ugunsgrēks, viņa atbildēja, ka, protams, beigtu darbu un dotos no veikala prom.

Advokāts Oskars Rode lūdza nolasīt liecinieces pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību, kurā cietusī sieviete liecināja, ka nogruvuma brīdī jau bija izgājusi no lielveikala.

Savukārt cita cietusī Olga Zaiceva vēlas piedzīt 50 000 eiro morālo kaitējuma kompensāciju un dažus tūkstošus materiālā kaitējuma kompensāciju sakarā ar dārglietu un drēbju, precīzāk, mēteļa, zābaku, bojājumiem un zaudēšanu, bet konkrētu mantu vērtību viņa neatceras. Viņa traģēdijas brīdī bija veikala apmeklētāja.

Konkrēto veikalu "Maxima" viņa apmeklēja gana bieži. Arī viņa traģēdijas brīdī bija "Maxima" darbiniece, vienīgi Olainē, kur atrodas "Maxima" noliktavas.

Lieciniece atminas, ka konkrētajā dienā dzirdēja signalizāciju vismaz divas reizes iepirkšanās laikā, bet citās dienās signalizācija neesot atskanējusi. Zaiceva pati traģēdijas dienā signalizācijas dēļ pienāca klāt apsargam un veikala darbiniecei, jautājot par tās iemesliem, bet abas personai viņai norādīja, ka viss esot kārtībā.

Nogruvuma brīdī viņa atradās pie kases rindas beigās. Sieviete traģēdijā guva vairākus sasitumus, ribu lūzumus un citas traumas.

Advokāts Artūrs Zvejsalnieks lūdza liecinieci konkrēti pateikt, no kādām organizācijām saņēmusi naudu pēc traģēdijas. Zaiceva atbildēja, ka to saņēma no "ziedot.lv", Rīgas domes, "Maximas" un apdrošinātāja "Ergo".

Pēc šīs liecinieces uzklausīšanas tiesa pasludināja pārtraukumu līdz 19.aprīļa plkst.10.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie tiesā savu vainu viņiem celtajās apsūdzībās neatzīst. Tiesa šodien pabeidza lasīt apsūdzības.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA






Komentāru noteikumi

SVARĪGĀKAIS