Apmācies, vājš smidzinošs lietus
Rīga
Apmācies, vājš smidzinošs lietus
LV RU
Esi vesels

HIV inficētā Ginta atklāti par slimību: "Tas bija šoks"

 
25.aprīlis 2016  07:01

„Sākumā bija šoks, bet tad sapratu - inficēšanās ar HIV mainīja manu likteni... pozitīvā virzienā,” teic 30 gadu vecā Ginta (vārds mainīts). Šāds secinājums par inficēšanos ar HIV varētu šķist absurds. Vai tik tiešām sasirgšana ar šo infekciju var uzlabot dzīves kvalitāti? Par to viņa piekrita pastāstīt Kasjauns.lv lasītājiem.

HIV pozitīvā Ginta teic, ka viņai inficēšanās ar imūndeficīta sindromu palīdzēja, lai cik tas paradoksāli izklausītos, savu dzīvi ievirzīt pozitīvākā virzienā. Protams, pagāja ilgāks laiks, lai viņa pārvarētu šoku un sadzīvotu ar HIV diagnozi.

HIV pozitīvā Ginta teic, ka viņai inficēšanās ar imūndeficīta sindromu palīdzēja, lai cik tas paradoksāli izklausītos, savu dzīvi ievirzīt pozitīvākā virzienā. Protams, pagāja ilgāks laiks, lai viņa pārvarētu šoku un sadzīvotu ar HIV diagnozi.

Ginta dzīvo kādā no Latvijas pilsētām. „Mans stāsts par HIV sākās pirms sešiem gadiem, kad kārtējo reizi biju devusies ziedot asinis. Asinsdonoru centra darbiniece man atzvanīja un palūdza atnākt uz sarunu klātienē. Nesapratu, kas notiek, jo kā regulāra donore zināju - nekad bez iemesla nezvana. Man tieši nepateica, ka esmu inficēta ar HIV, bet taktiski norādīja, ka analīzes bijušas pozitīvas un jāpārbauda šis fakts Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC). Vairāk neko neatceros, jo pārējais bija kā miglā tīts,” savu stāstu iesāk Ginta.

„Tas bija liels pārdzīvojums un šoks”
„Uz LIC devos tajā pašā dienā, lai gan es toreiz biju viens no tiem daudzajiem cilvēkiem, kuri patiesībā neapzinājās teiktā nopietnību. LIC man apstiprināja, ka esmu HIV pozitīva, pastāstīja par turpmākajiem pienākumiem, novērojumiem, veselības stāvokli, pieņēma uzskaitē un tā tālāk. Todien tas bija ļoti liels pārdzīvojums un šoks.

Kā ieguvu HIV? Pirms kāda laika dzīvoju kopā ar tā brīža draugu, mums bija divus gadus ilgas attiecības. Viņš – kā es tagad to saprotu, pats sev un citiem noliedza, ka ir HIV pozitīvs. To es uzzināju tikai pēc mūsu attiecību beigām, kad arī pati uzzināju savu diagnozi. Diemžēl šobrīd viņš jau ir miris – vēzis, un man nebūs iespēju izrunāties. Tāpēc HIV patiesībā vienmēr ir stāsts par sirdsapziņu, par spēju būt atklātam.

Domāju, ka dzīvē nekad nekas nenotiek netīšām. Šobrīd varu teikt, ka - jā, esmu to pieņēmusi, bet diezgan ilgam laikam ir jāpaiet un katram tas ir savādāk. Dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi, jo HIV neietekmē ikdienas norises. Jābrauc tikai regulāri pārbaudīties uz LIC – vismaz reizi trijos mēnešos, jākontrolē slimības attīstība.”

„Vīruss nedzīvo ārpus cilvēka organisma”
„Kad HIV pacientiem CD4 jeb tās šūnas, kas mobilizē imūnsistēmu, samazinās līdz noteiktam līmenim, parasti piedāvā uzsākt medikamentu terapiju, kas ļauj atkal palielināt to skaitu. Ir HIV slimnieki, kuriem ir papildus slimības, kas daudz straujāk iedarbojas uz imunitāti, bet tas nav mans gadījums. Tā saukto mūža jeb medikamentu terapiju uzsāku brīvprātīgi dažus gadus atpakaļ un tagad dzeru zāles katru dienu vienā noteiktā laikā. Ja iestājas rezistence jeb noturība pret viena veida zālēm, tās tiek mainītas, tomēr tas nav apgrūtinājums.

Manu līdzcilvēku attieksme ir ļoti laba, viņi saprot un atbalsta, man patiešām ir paveicies. Zina mani tuvākie – mana un dzīvesbiedra ģimenes, labākie draugi, bet tas arī viss. Neesmu izjutusi diskrimināciju vai nesapratni, lai gan zinu, ka citiem HIV pozitīvajiem ir bijusi negatīva pieredze. Īpaši darba jautājumos, jo stereotips par amatiem, ko nevar ieņemt HIV slimnieks, ir ārkārtīgi spēcīgs.

Vīruss nedzīvo ārpus cilvēka organisma, tāpēc faktiski nav iespējams inficēties sadzīviski. Diagnostika par iespējamību inficēt citus tiek saukta par vīrusa slodzes noteikšanu. Atbilstoša medikamentu terapija gandrīz līdz nullei samazina šādu iespējamību, kas padara HIV pozitīvos cilvēkus „drošākus” līdzcilvēkiem. Tāpēc es arī brīvprātīgi lietoju medikamentus, lai samazinātu risku maniem tuvajiem cilvēkiem.

„Šobrīd vēl neesmu mamma”
Kopš esmu HIV pozitīva, man ir bijušas divas ilgstošas attiecības un vienmēr esmu bijusi atklāta par sevi otram cilvēkam. Uzskatu, ka viņam ir jāzina šis fakts, pat ja inficēšanās (kā manā gadījumā) ir ārkārtīgi minimāla. Nevienā no abām attiecībām neesmu jutusi nosodījumu. Tieši otrādi: atbalsta, atgādina par veselīgu dzīvesveidu, brauc līdzi uz ārsta vizītēm LIC, iedrošina.

Kas ir mainījies mana dzīvē līdz ar šo diagnozi? Daudz vairāk piedomāju pie veselīga dzīvesveida, ārkārtīgi reti ēdu to, kas nav ieteicams ikvienam cilvēkam, piemēram, treknus ēdienus. Abi ar manu dzīvesdraugu aktīvi sportojam, tas mūs vieno. Noteikti mainījušās manas dzīves prioritātes, skats uz dzīvi un nākotnes nodarbošanos.

Šobrīd vēl neesmu mamma, bet zinu, ka ir daži noteikumi, lai es par tādu varētu būt. Obligāts ir ķeizargrieziens, nevarēšu pati barot, tādējādi minimizējot iespējas mazo inficēt, kā arī jāpielāgo terapija grūtniecības laikam. Tomēr tās ir tikai nianses, kam nevajadzētu ietekmēt lēmumu par labu bērniem.

„Ir gan kāpumi, gan kritumi”. Atbalsts HIV/ AIDS skartajiem
Kā jebkuras ilgstošas vai neizārstējamas slimības gadījumā emocionāli ir gan kāpumi, gan kritumi. Tieši pirms terapijas uzsākšanas bija grūtāks brīdis manā dzīvē. Durvis uz pozitīvismu man atvēra atbalsta un resursu centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS „DIA+LOGS”, par ko esmu patiešām priecīga, jo tas palīdzēja ne tikai man, bet es varēju sākt palīdzēt citiem. Esmu Latvijas Badijs jeb atbalsta cilvēks citiem HIV inficētajiem (vairāk – www.diacentrs.lv). Emocionālu un morālu atbalstu HIV slimniekiem sniedz arī biedrība „AGIHAS” (info tālrunis pacientiem un viņu tuviniekiem - 20207737).

HIV inficētā Ginta atklāti par slimību: "Tas bija šoks"

Pirms gada biju arī iniciatore HIV pozitīvo cilvēku grupu tikšanās iniciatīvai, jo pieredzes un domu apmaiņa sniedz tik daudz noderīgas informācijas, ko nevar iegūt, piemēram, runājot ar saviem līdzcilvēkiem.

Lai gan man HIV vīrusslimība nenozīmē kādus finansiālus papildus izdevumus, jo terapiju un ārsta vizītes apmaksā valsts, tomēr nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar partneriem turpina diskusijas ar amatpersonām par papildus finansējumu un iespēju daudz ātrāk uzsākt terapiju HIV pozitīvajiem. Tikai tā var būtiski samazināt vīrusa izplatību un mazināt riskus sabiedrībai kopumā. Jo vājāka imūnsistēma, jo vairāk iespēju iegūt papildus slimības, kuru ārstēšana izmaksā daudz dārgāk nekā tikai HIV terapija.”

Jāpiebilst, ka „DIA+LOGS” tikai nesen realizē vēl līdz šim Latvijā nebijušu projektu – Badiju kustību, atbalsta programmu HIV pozitīviem cilvēkiem. „Ja tev vai tavam ģimenes loceklim, draugam, līdzgaitniekam ir nepieciešama palīdzība un atbalsts, jo dzīves prieku, labsajūtu un sadzīvisko komfortu apdraud lietas, kas saistītas ar HIV diagnozi, tad piesakies šī atbalsta pakalpojuma saņemšanai, sūtot e-pastu uz: dialogs@diacentrs.lv vai zvanot pa telefoniem 67243101 (centrs) vai 29412855 (Ruta),” teikts Badiju kustības reklāmā.

Attieksme pret HIV – trejāda
„Skumji, ka diemžēl pagaidām lielākā daļa Latvijas pusaudžu nezina vai neiedziļinās, kas ir HIV, cik svarīga ir kontracepcija, cik liela nozīme ir sevi pasargāt no nevajadzīgās slimības. Kamēr kaut kas ar mums nenotiek, mēs diemžēl neiedziļināmies un neapzināmies to, cik šīs iespējas ir tuvas realitātei.

Cilvēku attieksmi pret HIV varētu iedalīt trīs grupās: līdzjūtīgie, vienaldzīgie un tie, kam ir bail. Sabiedrības attieksme Latvijā mainās, bet ļoti lēnām.

Paradoksāli, bet HIV dēļ manā dzīvē notikušas ļoti daudzas pozitīvas lietas, kas varbūt nebūtu notikušas, ja ne šī slimība. Esmu iepazinusies ar tik daudz brīnišķīgiem cilvēkiem, dzīvē notikuši tik interesanti pavērsieni. Manas šī brīža iespējas palīdzēt citiem ir lielisks dzīves piepildījums. Man un arī citiem vajadzētu veltīt savai veselībai lielāku uzmanību, ievērot veselīgu dzīvesveidu un būt pozitīviem,” savu stāstījumu noslēdz Ginta.

Latvijā pirmajā vietā Eiropā pēc AIDS stadijā jaunatklāto HIV gadījumu skaita
Līdz šim Latvija bija teju vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur HIV pacienti tika ārstēti neatbilstoši starptautiskām, tai skaitā Pasaules Veselības organizācijas, rekomendācijām, nereti saņemot terapiju novēloti jeb AIDS stadijā.

Kopš šā gada janvāra HIV slimniekiem ir pieejama daudz savlaicīgāka ārstēšana agrākā slimības stadijā, nekā tas bija līdz šim, jo valdība 2015. gada nogalē apstiprināja papildus
finansējumu gandrīz miljons eiro apmērā.

HIV inficētā Ginta atklāti par slimību: "Tas bija šoks"

Piešķirtais papildu finansējums antiretrovirālajiem medikamentiem dos pamanāmākus slimnieku atveseļošanās rezultātus un ilgtermiņā nodrošinās valsts veselības budžeta racionālāku izmantojumu – aprēķini liecina, ka augstākminētā lēmuma sniegtais ietaupījums perspektīvā varētu sasniegt 5,23 miljonus eiro. Proti, savlaicīgi uzsākta terapija darbojas arī kā profilakse – agrīnāka HIV pacientu ārstēšana būtiski samazina vīrusa slodzi organismā un līdz ar to - arī infekcijas izplatības riskus un attiecīgi jaunu saslimšanas gadījumu skaitu.

Ņemot vērā HIV saslimstības tendences un progresiju, terapijas pieejamība aizvien agrīnākā saslimšanas stadijā kļūst aizvien izšķirošāka – to atspoguļo arī starptautiskās, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas, ka terapija būtu uzsākama, kad vīrusa infekcija tiek atklāta vai vismaz tad, kad CD4 šūnu skaits ir sarucis līdz 500 mm2.

Latvijā 2015. gadā HIV tika diagnosticēts 393 iedzīvotājiem (to skaitā trim jaundzimušiem bērniem), bet Latvijā kopumā oficiāli ir reģistrēti 6607 HIV inficēšanās gadījumi, no tiem -  671 AIDS stadijā. Protams, reālie saslimstības dati ir  vēl ievērojamāki - aplēses liecina, ka patiesais slimnieku skaits ir divreiz lielāks, jo sabiedrībā valdošo stereotipu ietekmē cilvēki nevēršas pēc palīdzības un nereti arī neinformē savus tuviniekus par slimību.

Diemžēl, arī saskaņā ar oficiālo statistiku, Latvija vēl aizvien Eiropā ieņem „godpilno” pirmo vietu pēc AIDS stadijā jaunatklāto HIV gadījumu skaita. Proti, Latvija pēdējo gadu laikā HIV/AIDS slimību skarto iedzīvotāju īpatsvara ziņā ir strauji pietuvojusies Igaunijai, kuras valdību Lielbritānija, Somija un ASV šā gada sākumā aicināja atzīt HIV epidēmijas esamību valstī un ar īpašas komisijas izveidošanu daudz aktīvāk risināt problēmu.

Šobrīd pirmreizēji diagnosticēto HIV pacientu „profils” Latvijā ir šāds – sievietes vai vīrieši vecumā no 25 līdz 45 gadiem, no kuriem vairāk nekā puse inficējušies heteroseksuālās attiecībās. Biedējoši, ka HIV jauno gadījumu skaits palielinās tieši jaunu reproduktīvā vecuma sieviešu grupā, turklāt, pretēji izplatītiem mītiem un pieņēmumiem, šīs sievietes daudzos gadījumos nebūt nav intravenozo narkotiku lietotājas vai seksuālo pakalpojumu sniedzējas. Tas nozīmē, ka patiesībā par HIV pacientu var kļūt jebkurš cilvēks bez nevēlamām atkarībām, strādājošs, ar vienu seksuālo partneri.

Deputāte: „Papildu finansējuma piešķiršanu HIV/AIDS ārstēšanai nedrīkst atlikt”
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča par HIV/AIDS profilaksi un ārstēšanu saka: „Mans personīgais un citu Saeimas deputātu, īpaši Gundara Daudzes atbalsts papildus finansējuma piešķiršanai savlaicīgai HIV/AIDS un C hepatīta slimību ārstēšanai Latvijā ir politisks lēmums. Tā atlikšana nebūtu pamatota, jo gan veselības pacientiem, gan ekonomiskie ieguvumi Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā ir nozīmīgi. Veselības budžets ir nepietiekams, tomēr minēto slimību vajadzības bija akūtas. Sadarbībā ar Veselības ministriju un ministru Gunti Belēviču turpināsim analizēt turpmākās atbalsta iespējas.”

"Par lēmumu palielināt finansējumu HIV medikamentiem jāsaka paldies veselības ministram Guntim Belēvičam, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājai Aijai Barčai, deputātam Gundaram Daudzem un citiem parlamentāriešiem – mediķiem. Tikai tā var būtiski samazināt vīrusa izplatību un mazināt riskus sabiedrībai kopumā. Jo vājāka imūnsistēma, jo vairāk iespēju iegūt papildus slimības, kā ārstēšana izmaksā daudz dārgāk nekā tikai HIV terapija,” pārliecināta Ginta.

Kasjauns.lv/Foto: Mārtiņš Plūme/LETA

SVARĪGĀKAIS