Mākoņains
Rīga
Mākoņains
LV RU
Cita pasaule

Dzimšanas mēnesis ietekmē cilvēka likteni, apstiprina zinātnieki (118)

 
20.aprīlis 2016  04:58

Pateicoties astroloģijas popularitātei, ierasts domāt, ka dzimšanas diena, stunda un vieta ir tā, kas nosaka cilvēka likteni. Taču, neņemot vērā horoskopus, sava teikšana ir arī zinātniekiem. Proti, aizvien vairāk pētījumu apliecina, ka pēc dzimšanas mēneša ļoti lielā mērā var prognozēt dzīves galvenās līnijas.

Katrs bērns ir saulstariņš saviem vecākiem, bet bērnam saules stari var būt bīstams apstāklis gan pirms viņa dzimšanas, gan piedzimstot. Visnelabvēlīgākā sakarība šajā ziņā ir atklāta vasarā dzimušajiem.

Katrs bērns ir saulstariņš saviem vecākiem, bet bērnam saules stari var būt bīstams apstāklis gan pirms viņa dzimšanas, gan piedzimstot. Visnelabvēlīgākā sakarība šajā ziņā ir atklāta vasarā dzimušajiem.

Gadalaiks, pat konkrēts mēnesis, kad cilvēks dzimis, var ietekmēt veselību, sākot ar viņa redzi un ēšanas paradumiem un beidzot ar slimībām vēlākā dzīvē. Tas var noteikt izredzes kļūt par optimistu un ilgdzīvotāju, un tam ir arī liels iespaids uz mūsu profesijas izvēli un karjeras izredzēm. Piemēram, saskaņā ar statistiku un pētījumiem bērniem, kas dzimst jūnijā, ir daudz lielāka iespēja kļūt par Nobela prēmijas laureātu nekā pārējiem, taču viņiem arī draud daudz lielāks risks ciest no sliktas redzes.

Kā gan tas izskaidrojams: tā ir nolemtība,  vai arī iespējams ko mainīt šajā ziņā? Vēl kāds loģiski izrietošs jautājums – varbūt astroloģija nemaz nav tik bieži apsaukātā viltus zinātne un tās prognozēm ir nopietns pamats?

Nav imunitātes pret gadalaiku
Viens no pazīstamākajiem dzimšanas mēneša un dzīves kvalitātes sakarību pētniekiem ir starptautiski atzīta autoritāte diennakts ritma neirozinātnē, Oksfordas universitātes profesors Rasels Fosters. Viņš norāda, ka šī sakarība ir neliela, “taču ļoti, ļoti skaidra”. “Šķiet absurdi, ka tas, kurā mēnesī esi dzimis, var ietekmēt tavas dzīves izredzes, tomēr tas, cik ilgi dzīvosi, cik garš izaugsi, kādas sekmes būs skolā, cik liels būs tavs pieaugušā ķermeņa masas indekss, vai būsi pūce vai cīrulis un ar kādām slimībām vari saslimt, zināmā mērā ir saistīts ar gadalaiku, kad esi nācis pasaulē,” apgalvo neirobiologs.

Attiecībā uz slimībām – jebkuras kaites ārstēšanā ir svarīgi noskaidrot riska faktorus, kas līdz tai noveduši. Parasti tie ir vai nu apkārtējās vides, vai ģenētiski riski. Ar iedzimtām vainām mēs piedzimstam, un to patiesībā nevar mainīt. Taču, ja tiek apzināti vides riska faktori, pret tiem var iedarboties profilaktiski. Skāde tikai, ka šie apkārtējās vides riski joprojām nav pilnībā izpētīti, taču atklāts – dzimšanas mēneša efektam noteikti tajā visā ir sava loma.

Vasaras bērnu vājā vieta – acis
Katrs bērns ir saulstariņš saviem vecākiem, bet bērnam saules stari var būt bīstams apstāklis gan pirms viņa dzimšanas, gan piedzimstot. Vislielākā un nelabvēlīgākā sakarība šajā ziņā ir atklāta vasaras bērniem. Proti, viņi tiek iznēsāti gada laikā  – sākot no vēla rudens, kad mātei, visticamāk, pietrūkst dabiskās saules gaismas. Līdz ar to ir daudz lielāka varbūtība, ka vasaras bērniem vēlāk būs nepieciešamas brilles.

Ja cilvēks ir dzimis vasarā, ir daudz lielāka varbūtība, ka viņam būs sliktāka redze.

Ja cilvēks ir dzimis vasarā, ir daudz lielāka varbūtība, ka viņam būs sliktāka redze.

Ir vēl kāds nozīmīgs aspekts, kura svarīgumu vecāki, iespējams, pat neapzinās. Tas atklāts pirms dažiem gadiem ļoti apjomīgā Telavivas universitātes pētījumā, analizējot apmēram 300 000 Izraēlas armijas jauno karavīru (16–23 gadus vecu) redzi. Izrādījās, ka jūnijā un jūlijā dzimušajiem jaunekļiem bija par 25% lielāks risks nopietnas tuvredzības attīstībai nekā tiem, kas dzimuši decembrī vai janvārī. Zinātnieki tajā vaino bērna pakļaušanu pārāk lielai saules gaismai viņa pirmajās dzīves nedēļās, skaidrojot: pārāk spilgts apgaismojums izraisa acs ābola formas pagarināšanos, kas savukārt veicina tuvredzības veidošanos.

Acs ābola izstiepšanās ir saistīta ar melanīnu – tumšo pigmentu, kura galvenā funkcija ir ādas aizsardzība pret kaitīgajiem ultravioletajiem stariem. Jaundzimušajiem melanīns neizstrādājas pietiekamā daudzumā, tāpēc arī viņi ir vairāk pakļauti saules apdegumiem un acs ābola formas pārmaiņām. Varbūt tieši tāpēc rietumu pasaulē apmēram trešdaļa iedzīvotāju cieš no miopijas jeb tuvredzības, padarot to par visizplatītāko redzes defektu. Izraēlas pētnieki pārbaudījuši, ka viņu atklātie rezultāti ir spēkā arī zemēs, kas atrodas uz ziemeļiem.

“Pašlaik mēs nevaram pateikt precīzu iemeslu, kāpēc saules gaisma ietekmē tieši redzi, bet pierādījumi liecina, ka tas patiesi var būt viens no iemesliem, kāpēc cilvēki cieš no tuvredzības,” apstiprina Kembridžas universitātes redzes eksperts, profesors Daniels O’Līrijs. “Būtu prātīgi bērniem, kas dzimuši vasarā, likt valkāt saulesbrilles vai – vēl labāk – pirmajās dzimšanas nedēļās sargāt viņus no atrašanās stiprā saules gaismā.”

Pastarīši jeb augusta skolēni
Kā atklājies Lielbritānijas Finanšu izpētes institūta pētījumos, vasaras bērniem ir vēl kāds šķērslis dzīvē saistībā ar viņu dzimšanas mēnesi. Tā kā viņi ir dzimuši mācību gada beigās – un ir jaunākie klasē –, viņu sekmes un eksāmenu rezultāti vidēji atpaliek no klasesbiedriem, kas dzimuši mācību gada sākumā, tas ir, rudenī. Vissmagāk šo neizdevīgo stāvokli izjūt augustā dzimušie – viņus par 30% biežāk nekā septembrī dzimušos skolotāji dēvē par problēmu bērniem.

Augustā dzimušos bieži sauc par problēmbērniem. Viņi var būt nedrošāki, ar sliktākām sekmēm skolā.

Augustā dzimušos bieži sauc par problēmbērniem. Viņi var būt nedrošāki, ar sliktākām sekmēm skolā.

Šā institūta 2011. gada pētījums precizē, cik nelabvēlīgi dzimšanas mēnesis atsaucas uz augusta bērnu sekmēm un nākotnes izredzēm. Konstatēts, ka augustā dzimušie jau pirmajā klasē (septiņu gadu vecumā) vidēji par 20–30% atpaliek no septembra bērniem lasīšanā, rakstīšanā un matemātikā, kā arī 2,5 reizes biežāk jūtas nelaimīgi un iebaidīti skolā.

Augustā dzimušie skolēni arī sasniedz vidēji daudz zemākus rezultātus eksāmenos un citās kognitīvo spēju pārbaudēs, viņi par 20% biežāk turpina mācības arodskolās un par 20% mazāk iestājas prestižās augstskolās un – vispār – kā pusaudži daudz mazāk tic savām spējām un iespējai kontrolēt savu likteni. Protams, ka tas atsaucas uz augustā dzimušo vēlāko karjeru.

“Ir skaidrs, ka sekas tam, kurā mēnesī esi dzimis, sniedzas tālāk par iegūto izglītību,” teikts pētījumā. “Mēs atradām pierādījumus, ka vasaras bērni, sevišķi jaunākā vecumā, daudz biežāk jūtas nelaimīgi skolā un cieš no terorizēšanas nekā rudens bērni.”

Rudenī dzimst pesimisti?
Lai gan rudens bērniem ir tā – ne visai godīgā –  priekšrocība skolā, ka viņi ir vecāki un attīstītāki par klasesbiedriem, kas izpaužas labākās sekmēs, un, piemēram, starp septembrī dzimušajiem ir lielāks augstskolas beidzēju potenciāls, tomēr arī viņus daba ir apdalījusi citās jomās.

2010. gadā somu pētnieki no Oulu universitātes apsekoja gandrīz 6000 bērnu vecumā no četriem līdz deviņiem gadiem un atklāja sakarību starp dzimšanas mēnesi un pārtikas alerģiju. Oktobrī un novembrī dzimušiem bērniem bija gandrīz 10% liels risks ciest no šīs alerģijas, taču jūnija un jūlija bērniem – uz pusi mazāks. Ja grūtniecības trešais mēnesis beidzas aprīlī vai maijā, bērnam ir trīs reizes lielākas izredzes piedzimt alerģiskam pret pienu un olām nekā vasaras mazuļiem, kuru trešais mēnesis rit novembrī un decembrī. Zinātnieki domā, ka sava loma ir ziedputekšņiem un tam, ka auglim tikai ap 11. nedēļu sāk veidoties antivielas pret alergēniem. Cits pētījums liecina, ka rudens, jo sevišķi novembra, bērniem var būt trīs reizes lielāks risks saslimt ar ekzēmu un astmu.

Rudens bērni biežāk ir pesimisti, taču viņi sevi var mierināt ar faktu, ka viņiem ir lielākas izredzes nodzīvot garu – pat simtgadnieka – mūžu.

Rudens bērni biežāk ir pesimisti, taču viņi sevi var mierināt ar faktu, ka viņiem ir lielākas izredzes nodzīvot garu – pat simtgadnieka – mūžu.


Vēl kāds neparasts novērojums – statistika rāda, ka sērijveida slepkavām dzimšanas diena ir tieši novembrī. Novembra bērni zināmi arī kā lieli pesimisti, to apstiprina 2005. gadā veiktais britu un zviedru pētījums, kurā tika aptaujāti 30 000 cilvēku par to, cik laimīgi un veiksmīgi viņi jūtas. Novembrī dzimušie aptaujā ierindojās pēdējā vietā. Zinātnieki redz tam bioķīmisku iemeslu – dopamīna jeb laimes vielas deficītā, jo šī viela veidojas saules gaismas ietekmē. Tādējādi var teikt: ir cilvēki, kas piedzimst laimīgi, un tādi, kas tā nejūtas. Atšķirība ir sešos mēnešos, un maija bērni, iespējams, ir visoptimistiskākie, lai gan lielāks pozitīvisms raksturīgs visiem vasaras bērniem.

Rudens bērni sevi varētu mierināt ar faktu, ka viņiem ir lielākas izredzes nodzīvot garu – pat simtgadnieka – mūžu. Čikāgas universitātes pētnieki analizēja vairāk nekā 1500 cilvēku datus, kas bija dzimuši 1880.–1895. gadā un sasnieguši 100 un vairāk gadu. Vairākums no simtgadniekiem bija dzimuši laikā no septembra līdz novembrim. Marta, maija un jūlija bērnu vidū bija par 40% mazāk ilgdzīvotāju. Paralēli zinātnieki pētīja arī ap 12 000 šo simtgadnieku radinieku datus, lai noskaidrotu iedzimtības lomu. “Šis ir pirmais pētījums, kurā atklāts dzimšanas mēneša efekts uz ilgmūžību, ņemot vērā arī ģimenes analīzi, kas pierādīja, ka dzimšanas mēneša nozīme pastāv un nav saistīta ar atšķirībām ģimeņu vidū,” secināja pētnieki. Pie līdzīga secinājuma nonāca arī vācu zinātnieki no Brēmenes universitātes, kas pētīja sakarību starp dzimšanas mēnesi un dzīves ilgumu Vācijā.

Ziemas bērni un saules trūkums
Tiem, kam lemts nākt pasaulē gripas sezonā, ir par 10% lielāks risks piedzimt priekšlaicīgi. Protams, viņus apdraud arī ziemas vīrusu infekcijas, kas var atstāt paliekošas sekas uz veselību. Tomēr zinātnieki domā, ka lielāko risku šie mazuļi izjūt vēl pirms dzimšanas un tas ir saistīts ar iespējamo D vitamīna trūkumu mātes organismā.

Tūkstošiem dzimšanas dienu datu pētījumi Eiropā, Kanādā un Austrālijā pēdējos 30 gados atklājuši, ka ziemā dzimušajiem ir lielāks risks saslimt ar vairākām nopietnām slimībām: multiplo sklerozi, 1. tipa diabētu, Krona slimību, šizofrēniju, autismu, bipolārajiem traucējumiem. Piemēram, Londonas Karalienes Mērijas universitātes zinātnieki, analizējot 58 000 pacientu ar garīgiem traucējumiem, secināja: visas šīs slimības bija saistītas ar sezonālo sadalījumu pa dzimšanas mēnešiem. Janvārī dzimušie visvairāk cieta no šizofrēnijas un bipolārajiem traucējumiem, turpretī jūlija, augusta vai septembra bērni – vismazāk.

Dzimšanas mēnesis ietekmē arī cilvēka bioloģisko pulksteni un ziemā dzimušiem ir grūtības pielāgoties vasaras gaismas ciklam.

Dzimšanas mēnesis ietekmē arī cilvēka bioloģisko pulksteni un ziemā dzimušiem ir grūtības pielāgoties vasaras gaismas ciklam.

Ilgu laiku pētnieki pat nesaprata, ko darīt ar šiem faktiem, jo aplūkotajām slimībām nav acīm redzamas saiknes. Pirms pāris gadiem Oksfordas universitātes komanda šim pašam dzimšanas mēnešu modelim pievienoja vēl reimatoīdo artrītu, čūlaino kolītu un vilkēdi. Šīs visas ir autoimūnas slimības – kad organismam uzbrūk viņa paša imūnā sistēma. Tagad vismaz 18 autoimūnās slimības tiek saistītas ar D vitamīna līmeni – saikne ir atrasta, un tas ir pietiekami, lai pierādītu sakarību ar dzimšanas mēnesi.

Ārsti atzīst, ka šīs ar imunitāti saistītās slimības ir viena no izplatītākajām slimību grupām modernajā sabiedrībā, kas skar apmēram 10% pasaules iedzīvotāju. Pietiekama saules gaisma grūtniecības laikā un bērna pirmajos dzīves mēnešos varētu pasargāt no šizofrēnijas un citām slimībām, paverot cerīgu perspektīvu, ka ar D vitamīna devu varētu nodrošināt šo slimību profilaksi.

Nesen veikts pētījums rāda, ka dzimšanas mēnesis ietekmē arī cilvēka bioloģisko pulksteni un ziemā dzimušiem ir grūtības pielāgoties vasaras gaismas ciklam. Tas arī varētu būt iemesls lielākam riskam ciest no garīgās veselības traucējumiem. Piemēram, februārī dzimušiem atklāts lielāks risks sasirgt ar narkolepsiju – hronisku centrālās nervu sistēmas slimību, kam raksturīga pārmērīga miegainība dienas laikā un citi miega traucējumi.

Pavasara bērni un Saules vitamīns
Pavasara bērni pagaidām atzīti par visslimīgākajiem. Tajā var vainot galvenokārt D vitamīna trūkumu pirmajos grūtniecības mēnešos. Saules vitamīns palīdz regulēt tūkstošiem gēnu to attīstības laikā, un liels skaits pētījumu liecina, ka tam ir ilgstoša ietekme uz dzīves kvalitāti un ilgumu.

Viens no šiem pētījumiem aptvēra vairāk nekā divus miljonus dāņu un austriešu, kas miruši laikposmā no 1970. līdz 2000. gadam. Analizējot datus, atklājās – no aprīļa līdz jūnijam dzimušo dzīves ilgums bija salīdzinoši īsāks nekā tiem, kas dzimuši oktobrī, novembrī vai decembrī. Līdzīgs amerikāņu pētījums parādīja, ka rudens bērni dzīvo vidēji 160 dienas ilgāk nekā pavasarī dzimušie.

Pavasara bērni tiek uzskatīti par visslimīgākajiem. Daži no riskiem: astma, šizofrēnija, multiplā skleroze.

Pavasara bērni tiek uzskatīti par visslimīgākajiem. Daži no riskiem: astma, šizofrēnija, multiplā skleroze.

Kaut arī pavasara bērniem nedraud tuvredzības veidošanās kā vasaras bērniem, tomēr viņu slimību riski ir vēl nopietnāki: astma, autisms, šizofrēnija, multiplā skleroze, Alcheimera slimība.

2011. gadā Oksfordas universitātes ģenētisko pētījumu centrs atklāja, ka pavasara bērniem ir darīšana ar anoreksiju biežāk nekā pārējiem. Analizējot vairāk nekā 1200 anoreksijas pacientu dzimšanas datus, noskaidrojās: pavasarī dzimušajiem ir vislielākā nosliece uz šo ēšanas traucējumu, bet septembra un oktobra bērniem – vismazākā. Zinātnieki kā varbūtējos iemeslus min temperatūru, saules gaismas daudzumu, infekcijas vai mātes diētu grūtniecības laikā.

Te gan vietā mierinājums – zinātnieku atzinums – šo risku palielinājums pasaules mērogā patiesībā ir niecīgs. Piemēram, dzimšana laikā no decembra līdz martam tiek saistīta ar 10% lielāku risku saslimt ar šizofrēniju un tai tuvām slimībām. Taču faktiski tas nozīmē, ka šim palielinātā riska bērnam ir iespēja ar to sasirgt tikai vienā procentā gadījumu.

Zobārsts, prezidents vai futbolists?
Pirms pāris gadiem britu zinātnieki, izmantojot datus no pēdējās Lielbritānijā notikušās tautas skaitīšanas, analizēja 19 dažādu profesiju darbinieku dzimšanas mēnešus un atklāja neparastas sakarības – vienā mēnesī dzimušie bieži vien deva priekšroku kādai konkrētai darbības nozarei.

Septembrī bieži dzimst izcili sportisti un zinātnieki.

Septembrī bieži dzimst izcili sportisti un zinātnieki.

Piemēram, janvāra bērnu vidū vislielāko piekrišanu ieguvis ģimenes ārsta un parādu piedzinēja amats. Februārī dzimušo vidū ir daudz mākslinieku un autoinspektoru (bet maz ārstu), marta bērni nereti kļūst par pilotiem vai mūziķiem. Aprīlī un maijā dzimušie vienlīdz bieži izvēlas dažādas nozares, bet interesanti, ka viņu vidū ir ne mazums diktatoru (Ļeņins, Hitlers, Sadams Huseins).

Jūnijā dzimušie bieži vien kļūst par bosiem, no viņu vidus arī nāk pieci no pēdējiem 22 Nobela prēmijas laureātiem. Jūlijs ir mūrnieku, vilcienu vadītāju un mākslinieku dzimšanas mēnesis, arī augusta bērni izvēlas mūrnieka profesiju, lai gan ir arī daži prezidenti (Bils Klintons, Baraks Obama un citi).

Sportiskās un akadēmiskas karjeras gaiteņus visbiežāk papildina septembrī dzimušie (bet viņi galīgi nepatīk mūrnieka un friziera profesijas). Novembrī dzimušo vidū pārsteidzoši daudz ir sērijveidu slepkavu. Decembra bērnu vidū virs vidējās normas sastopami zobārsti un mesijas – gan reliģiskie, gan pasaulīgie, piemēram, Jēzus, Staļins un Mao.

Visas šīs sakritības pētniekiem ir vēl grūtāk izskaidrot kā dzimšanas mēneša saistību ar veselību. Tomēr viņi nešaubās, ka dzimšanas mēnesis ietekmē cilvēka dzīvi plašā spektrā. Tāpēc nav brīnums, ka zinātnieki jau lolo idejas, kā šos atklājumus pavērst cilvēcei it kā vēlamā virzienā, proti, izmantojot kārtējā supercilvēka radīšanā.

Inguna Mukāne, žurnāls "Patiesā Dzīve" / Foto: Shutterstock
 






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS