Apmācies, stiprs lietus
Rīga
Apmācies, stiprs lietus
LV RU
Bērni

Vai drīkst iepērt bērnu, ja to dara retu reizi? Pasaules tendences (81)

 
24.aprīlis 2016  07:42

Pēršana pēdējā laikā ir bijusi bieži apspriests temats ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Un šis ir jautājums, kurā valda vētraina nevienprātība.

Vecāki mēdz apgalvot, ka bērnu sliktā uzvedība izraisa pēršanu, nevis otrādi. Tomēr garīgās veselības speciālisti stingri apgalvo, ka pēršana negatīvi ietekmē bērna psihi.

Vecāki mēdz apgalvot, ka bērnu sliktā uzvedība izraisa pēršanu, nevis otrādi. Tomēr garīgās veselības speciālisti stingri apgalvo, ka pēršana negatīvi ietekmē bērna psihi.

Šī gada sākumā Kanādā parlaments ir apsolījis aizliegt vecākiem fiziski ietekmēt savus bērnus un izmantot to kā audzinošu līdzekli. Līdzīgi procesi risinājās Amerikā, kad tiesa lēma, ka bāreņus nepiešķirs audžuģimenēm, kurā piekopj pēršanu kā audzinošu metodi. Pāris, kura dēļ aizsākās šī diskusija un tiesas lēmums, apgalvoja, ka pēršana iet roku rokā ar viņu kristīgajām vērtībām. Amerikas laikraksti pauž, lai arī Amerikas sabiedrība paliek aizvien negatīvāka pret pēršanu, tomēr vairums amerikāņu joprojām to atbalsta.
 
Tātad, vai drīkst iepērt bērnu laiku pa laikam?
Psihiatrs Ronalds Pijs (Ronald W. Pies) atzīst, ka viņam un viņa sievai bērnu nav, tāpēc viņi nedrīkstētu nosodīt pārus, kuru bērni ir grūtāk audzināmi. Tomēr kā psihiatrs, viņš nevar ignorēt neapgāžamos pierādījumus par to, ka pēršana, kas tiek definēta kā fiziska iespaidošana, dziļi iespaido bērnu emocionāli.

Pētījumā, kas tika veikts Amerikā, zinātnieki pamanīja lielu ironijas devu par pēršanu: “Amerikā ir aizliegts sist cietumniekus, noziedzniekus un citus pieaugušos. Ironiski, vienīgā cilvēku grupa, kuru vēl drīkst fiziski iespaidot, ir visneaizsargātākā grupa - bērni. Ironiskākais ir tas, ka mums būtu jādara viss, lai aizsargātu savus bērnus no vardarbības.”

Knokss (Knox), kā arī citi garīgās veselības profesionāļi, ir pamanījuši ciešu saikni starp pēršanu un fizisku iespaidošanu, minot, ka “pēršana ļoti bieži ir pirmais solis ceļā uz fizisku vardarbību”. Tas var sākties kā vecāku vēlme disciplinēt bērnus, bet situācija var saasināties līdz bērnu apvainošanai un fiziskai iespaidošanai.

Vai vecāki ir ļauni?
Tomēr nevarētu arī teikt, ka vecāki ir “ļauni” vai arī “bērnu fiziski iespaidotāji”. Ļoti bieži, vecāki ir bijuši stresā, tuvu emocionālajam lūzuma punktam, un viņi nezina par alternatīvām metodēm, kā disciplinēt savu bērnu. 
 
Kā pēršana iespaido bērnu? 
2011.gadā Nacionālā Pediatru Asociācija nāca klajā ar paziņojumu, ka “Pēršana ir nopietns riska factors, kas var attīstīt bērnā impulsīvu un antisociālu uzvedību. Un bērni, kas pieredz regulāru pēršanu, visticamāk, turpinās agresīvo uzvedību, kad paši būs pieauguši.”

Ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca Amerikas Bērnu un Jauniešu Psihiatrijas Asociācija. 2012.gadā viņi ziņoja, “lai arī pēršanai ir īslaicīga ietekme uz bērnu uzvedību, laika gaitā tā kļūst neefektīva. Pēršana ir saistīta ar paaugstinātu agresivitāti un zemāku morālo stāju, esot pieaugušam.”

Īsumā, bērnu pēršana var šķist efektīva uz to brīdi, tomēr neefektīva un pat kaitīga, ja runājam par bērna nākotni. Bērns, kas ir bijis pērts bērnībā, iemācas, ka ar fizisku spēku drīkst risināt problēmas.
 
Vecāki pret zinātniekiem
Un tomēr - vai tad nav iespējami izņēmumi? Vai nav iespējams, ka pa retam drīkst bērnam uzsist pa pēcpusi, neizraisot bērnam nekādu morālu traumu? Daudzi vecāki šādi jautā, tomēr zinātnieki pārliecināti, ka šādām cerībām nav pamata, jo bērns pēršanu redz kā vecāku agresijas izrādīšanu (nevis audzinošu metodi).

Vecāki mēdz apgalvot, ka bērnu sliktā uzvedība izraisa pēršanu, nevis otrādi. Tomēr, garīgās veselības speciālisti stringri apgalvo, ka pēršana negatīvi ietekmē bērna psihi. Tulānas Universitātes zinātnieki 2010.gadā secināja, ka “pat viegli pērieni var izraisīt bērnā agresīvu uzvedību.”

Pētījumi ir pierādījuši, ka pēršanas aizliegšana samazina agresivitāti bērnos. Vecākus, kuri uzskata, ka viņiem nav citu alternatīvu kā vien pērt savus bērnus, nav nepieciešams mācīt, nosodoši kratot ar pirkstu. Šādiem vecākiem ir nepieciešams profesionāļu atbalsts un izglītība. Vecākiem ir jāiemācās samazināt sava stresa līmeni un atrast alternatīvas pēršanai.
 

Avots: www.iflscience.com

Ita Petrika, speciāli Mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock
 






    Komentāru noteikumi

    SVARĪGĀKAIS